Fotogrāfijas, izmantojot ilgu eksponēšanas laiku

Attēls 1

Anotācija:

Mani aizvien fascinē fotogrāfijas, kurās, izmantojot ilgu eksponēšanas laiku, ir radīta īpaša noskaņa, iespaids, ka ticis izmantots PhotoShop, kaut gan patiesībā nav; bilde, kas atspoguļo darbību un rada iespaidu, ka tā patiešām kustas... Apkopot šo fotoskolas lekciju mani iedvesmoja pašas fotogrāfija par sapņainajiem cilvēkiem, ar poētisko zābaciņu un nekustīgo vīreli pie plakātiem, protams, arī dažas jau šeit, blogā redzētas bildes.

Fotogrāfijas, izmantojot ilgu eksponēšanas laiku, var aizņemt laiku, sākot no 1/15 sek līdz vairākām stundām. Lai radītu fascinējošas, skaistas bildes, nav nepieciešami superdārgie objektīvi un fotoaparāti, bet gan pacietība, nedaudz zināšanu. Vispār noteikti arī statīvs :)

Lekcija:

Fotogrāfijas, izmantojot salīdzinoši īsu eksponēšanas laiku (1/10 sek līdz dažām sekundēm)

Eksponēšanas laiks no 1/10 līdz dažām sekundēm spēj palīdzēt atspoguļot darbību/ kustību (motion blur). Var fotografēt vai nu, pašam atrodoties uz kustīga objekta (velosipēda, karuseļa utt.), vai arī pats atrasties nekustīgā pozīcijā un uzņemt kustīga objekta bildi (putni, ūdenskritums, migla, salūts). Visos šajos gadījumos kopīgā iezīme ir tā, ka fotografēts tiek dienā – tātad, kad ir pietiekams gaismas daudzums un attiecīgi iespējams arī salīdzinoši liels slēdža ātrums. Viena iespēja, kā samazināt slēdža ātrumu, tajā pat laikā saglabājot normālu ekspozīcijas līmeni, ir mazs blendes atvērums.
Fotografējot, pašam atrodoties nekustīgā pozīcijā, kadrā jāietver vēl kāds nekustīgs objekts, citādi efekts zudīs. Ir ļoti svarīgi, lai eksponēšanas laikā fotoaparāts tiktu turēts stabili, to nekustinot. Pie eksponēšanas laika 1/8 vēl būs iespējamas sakarīgas bildes, bet, izmantojot lielāku eksponēšanas laiku, tomēr vajadzētu izmantot statīvu.
Fotografējot naktī, iespējams noķert bildē slīdošus mākoņus un interesantus efektus, taču jāuzmanās, lai eksponēšanas laiks nebūtu pārāk liels, pretējā gadījumā mākoņi neradīs kustības efektu, bet gan nomākušos debesu efektu.


Fotogrāfijas, izmantojot vidēju eksponēšanas laiku (aptuveni minūti)

Šeit būs noteikti nepieciešams statīvs vai kāds cits stabils pamats fotoaparātam.
Migla, rītausma, pilsēta naktī, satiksme – šie elementi ir vispateicīgākie fotogrāfijām, izmantojot vidēju eksponēšanas laiku.
Piemēram, fotografējot satiksmi naktī – jo ilgāks eksponēšanas laiks, jo garākas būs gaismas no mašīnu lukturiem.
Kad esam izpriecājušies ar ilgajām eksponēšanām naktī, tumsā, nākamais izaicinājums ir – kā to izdarīt dienā, lai ilgās eksponēšanas dēļ bilde nebūtu pārgaismota. Blendes aizvēršana nebūs pārāk efektīva, tādēļ risinājums ir izmantot neitrāla blīvuma (?) (neutral density) jeb ND filtri. Šie filtri ir tonēti „neitrālā” tonī, un tie ir paredzēti, lai samazinātu gaismas apjomu. Ir pieejami dažādi ND filtri – dažādu gaismas samazināšanas pakāpju skalā. Piemēram, fotogrāfijā redzamā migla pār kalniem fotografēta, izmantojot 10. pakāpes ND filtru.


Fotogrāfijas, izmantojot ilgu eksponēšanas laiku (sākot no minūtes līdz neierobežotam laikam).

Izmantojot ilgu eksponēšanas laiku, iespējams skaisti nofotografēt pilsētas ainavas naktī, zvaigžņu astes, zibeni. Arī šeit noteikti ir nepieciešams statīvs un vēlams, arī tālvadības pults. Interesanti izskatās, ja tiek izmantoti dažādi filtri (piemēram, lekcijai pievienotajā Tower Bridge bildē ir izmantots ‘miglas filtrs’


Zibspuldzes izmantošana

Ar ilgu eksponēšanas laiku fotografējot objektus, var ņemt talkā arī zibspuldzi – tā spēj nofiksēt kādu noteiktu objektu, tajā pašā laikā fiksējot arī darbību. Zibspuldze būs efektīva tikai uz priekšplānu, bet ir ļoti svarīgi pārdomāt bildes kompozīciju.
Protams, izmantojot ilgu eksponēšanas laiku un zibspuldzi (man gan negribētos šeit iedomāties par iebūvētajām zibspuldzēm :) ), ir iespējami dažādi interesanti eksperimenti.


Izmantotie avoti:
Dan Heller’s Photography Tutorial Series. www.danheller.com...