Fotgrāfi, kuri būtu jāzin.Andre Kertesz

Attēls 1

Anotācija:

Vēl viens amata brālis, kuru vajadzētu zināt un atcerēties.

Lekcija:

Andre Kertesz

1894 Dzimis Budapeštā
1912 Iegādājas pirmo fotoaparātu
1925 Pārceļas uz Parīzi, kur strādā franču, vācu un angļu izdevumiem
1927 Pirmā personālzistāde
1933 Izdod savu pirmo grāmatu , Enfants
1937 Pārceļas uz Ņujorku, strādā amerikāņu žurnāliem
1944 Iegūst ASV pilsonību
1964 Izstāde Modernās mākslas muzejā, Ņujorkā
1979- 1981 Strādā ar Polaroid
1982 Publicē Ungārijas atmiņas
1985 Miris Ņujorkā

Iespējams, viņa paša izstrādātā attīstības sistēma ļauj skatīt pasauli arvien no jauna, katru reizi atklājot ko īpašu, tāda varētu būt viņa panākumu atslēga, kura ļāva viņam saglabāt vitālu skatījumu uz lietām septiņdesmit gadu garumā. Viņa profesionālais ceļš aizveda no Budapeštas cauri Parīzei līdz Ņujorkai, un tad atpakaļ uz Parīzi.
Kertezs ir zināms kā lielu formu un laukumu meistars. Viņa ielu fotogrāfijas, uzņemtas no augstiem skatu punktiem, atspoguļo kūsājošu dzīvi. Ņujorkas Vašingtona laukums, pēdu nospiedumi sniegā, koku vainagi, soliņi, žogi veido viņa fotogrāfiju kompozicionālos elementus.Bieži viņa ielu fotogrāfijas ir kā mūsu dzīves makro uzņēmumi. Šadu tendenci viņa darbos var vērot jau no pirmajiem darbiem Ungārijā. Tādā pat stilā viņš ir uzņēmis scēnas no Austro-Ungārijas impērijas pēdējām dienām. The Underwater Swimmer ir zināmākais no viņa agrākajiem darbiem.
Viņa francijas periodā (1925-1936) mēs varam vērot ka viņš pievēršas portretiem jau biežāk. Pilsētu struktūras attēli tāpat ir galvenais temats viņa darbos, šeit cilvēkiem jau atvēlēta tikai aksesuāra loma. Gaismas un spēlei ir paliekoša vieta viņa daiļradē. Apciemojot savus draugus tēlniekus un gleznotājus, viņš , līdztekus darugu portretiem, pievēršas arī studiju vai apkārtnes attēlošanai. Iespējams tīši vai sagadīšanās pēc , bet humora žurnālam Le Sourire , kailas modeles viņš bildēja ‘’greizo’’spoguļu priekšā.
Savā amerikas periodā (1936-1962) viņš vairāk pievērsās debeskrāpju fotografēšanai, tā atrodot jaunu motīvu savai daiļradei.Šādā veidā izpaudās viņa dzejnieka gars, kuru varam just visos viņa darbos.
Viņa devums fotožurnālistikas attīstībā nav novērtējams. Savas karjeras augstākajā punktā viņš bija slavens, bet kā viņš pats uzskatīja, tad viņa slavai ir jābūt daudz lielākai, pēc viņa ieskatiem pasaules slavu sasniegt viņam neļāva personīgais skatījums un stils, kuru tajā laikā daudzi nesaprata un nepieņēma.

Daži viņa citāti:

‘’Ieraudzīt fotogrāfiju vēl nav viss, tā ir jāizjūt’’
‘’Fotoaparāts ir instruments, ar tā palīdzību es piedodu dzīvei jēgu’’
‘’Pats vērtīgākais cilvēka dzīvē ir atmiņas. Tām nav cenas’’
‘’Fotografēju to ko jūtu.Esmu ierindas fotogrāfs un strādāju savai patikšanai, neko citu es nedaru’’
‘’Noteikumi nav svarīgi, tiem ir jābūt asinīs. Notikumi un noskaņojums ir svarīgāki par labu gaismu, pats svarīgākais ir notikums’’

Tulkoja: A.Tarabanovskis
Avots : www.atgetphotography.com