Sudrabmākoņi

Attēls 1

Anotācija:

Iepriekš pļāpāju par Piena ceļa bildēšanu, bet šoreiz par kaut ko citu. Ko bildēt vasaras viducī, kad debesis arī naktī ir gaišas un nav nekāda konstrasta zvaigznēm? Kas varētu būt tāds interesants, ar ko aizpildīt šo tukšumu? Atbilde: Sudrabmākoņi!

Lekcija:

Nezinu, cik cilvēki pazīst šo parādību, vai ir redzējuši, bet parunājoties aci pret aci - parasti sanāk, ka ne parāk daudzi - labākajā gadījumā ir dzirdējuši, ka tādi eksistē. Tas man šķiet dīvaini, jo parādība ir skaista un relatīvi bieža - atliek vien būt labvēlīgai varbūtībai pareizā brīdī aizķerties un palikt augšā ilgāk.
Tāpēc esmu nolemis drusku pastāstīt - kas tas ir, ko tas ēd un kad to gaidīt...
Sudrabmākoņi jebšu Noctilucent clouds [NLC] (naktī spīdošie mākoņi): Grūti spriest par to, kā šie mākoņi radušies, bet pēc vienas informācijas cilvēki tos sākuši novērot 2 gadus pēc 1883. gada Krakatau vulkāna izvirduma, kad atmosfērā tika izmests kaudze ar putekļiem, kas padarījusi saulrietus īpaši krāšņus, līdz ar to vairāk novērotāju pievērsās debesīm - acīmredzot aizsēdējās ilgāk pie kāda vinčika un opā - ieraudzija arī NLC mākoņus.
Visticamāk jau, ka NLC nav tieša sakara ar vulkāna izvirdumu, jo pēc savas būtības šo mākoņus veido ļoti maza izmēra ledus kristāliņi augstu atmosfērā - 80-85 km augstumā. Tā ir sezonāla parādība un atkarīga no temperatūras un pieejamā mitruma daudzuma augšējos atmosfēras slāņos. Jā, šos mākoņus var novērot (pie mums) tikai vasarā. Sezona skaitās no jūnija līdz augustam ar pīķi tieši jūlijā. Agrākais, kad es pats esmu ieraudzijis sezonas pirmo NLC mākonīti ir bijis 28. maijs, bet jāsaka, ka šai parādībai ir sava dinamika. Sezonas sākumā (jūnija sākums) parasti nevar gaidīt satriecošus skatus, jo ledus krstāliņi tik veidojas - pirmie NLC ir maziņi, bieži vien izskatās kā sīka strīpiņa un neiznātājs to pavisam noteikti nespēs noidentificēt kā kaut ko īpašu. Sezonai uzņemot apgriezienus, mākoņi aug un tiešām Jūnija otrajā pusē (pēc Līgo) var gaidīt jau liela izmēra NLC mākoiņus, kas var nosegt visu debesu pusi no rietumiem līdz pat gandrīz austrumiem. Vispārīgais šo mākoņu novērošanas virziens ir ziemeļi, ziemeļ-rietumi. Laiks, kad novērot - kādu brīdi pēc saulrieta. No pieredzes varu teikt, ka tas ir kaut kur īsi pēc pusnakts līdz 2 varbūt līdz 3 naktī. Saulei jābūt aiz horizonta, savukārt augstu atrodošies ledus kristāliņi atstaro uz zemi šo saules gaismu radot tiešām sudrabaini-zilganu mākoņu iespaidu.
Forma - forma var būt visdažādākā. NLC mākoņu novērotājiem gan ir savs iedalījums, kā tiek aprakstīti šie mākoņi, bet domāju, ka fotogrāfiem tas nav būtiski. Spožums - arī spožums var variēt - var būt blāvi skati, bet var sagadīties arī kaut kas ļoti ļoti spožs. Arī pilsētā (piem. Rīgā) NLC ir ļoti pat veiksmīgi novērojami - pilsētas gaismas nav šķēršlis. Protams, šai paradībai ir savas kaprīzes un tā īsti prognozēt kā tie makoņi kustās pa augšējiem atmosfēras slāņiem nevar - līdz ar to cilvēks parastais progrnozēt, kad viņi būs vai nebūs redzami, arī īsti labi nevar. Nakts gaitā spožums un forma var mainīties - ja sākumā šķiet, ka nekas prātīgs nebūs, jau pēc stundas situācija var būt pretēja. Kā palīgs NLC sesijas plānošanā var būt dati no NASAS AIM misijas. Jā jā - NASA 2007. gadā uzšāva satelītu, lai pētītu šos mākoņus - kad mums ir ziema, tad satelīts fotogrāfē situāciju virs Antarktīdas, kad mums ir vasara, tad virs Ziemeļpola. AIM misijas mājaslapā var atrast gan vispārēja rakstura infromāciju, gan tiešo ledus kristāliņu sadalījumu atmosfērā (daily situation). Tādejādi ir iespējams labāk novērtēt varbūtību, kad izvēlēties neaiziet laicīgi pampt. Saprotams, kamēr satelīts visu safočē, lokāli situācija var būt mainījusies, tāpēc tas ir tikai kā indikators (varbūtība dotajai dienai-naktij).

www.nasa.gov...

Par mākoņu bildēšanu - pa lielam nekādas specifikas nav - ja ir statīvs, un iespēja nofokusēties kaut kur uz bezgalību, tad kaut vai ar ziepjutrauku šos skatus var iemūžināt. Diafragmu var piegriezt, ekspozcīju ar var likt uz padsmit, 20 vai 30 sekundēm (tādejādi var mierīgi strādāt ar zemiem ISO).

P.S. Bilde uzņemta Rīgā, tajā redzama sīkāka mākoņu struktūra.

P.P.S. Ja skaistākais Piena Ceļš redzams cilvēkiem tuvāk ekvatoram, tad ar NLC ir pavisam otrādi un mēs esam ieguvēji. NLC veidojas virs poliem, līdz ar to labākā redzamība ir pie lielākiem platuma grādiem.