Piena Ceļš 2

Attēls 1

Anotācija:

Astrofotogrādēšanā izplānots kadrs ir vismaz lielā puse no visa procesa. Šeit aplūkoti teorētiskie aspekti tam, kā pieiet plašā lauka Piena ceļa bildēšanai, kā sagatavoties procesam, kas ar to saistīts. Sniegtā informācija prezentēta konspektīvi - nebrienot atbilstošos dziļumos.

Lekcija:

Turpinot savārstījumu par plašā lauka astrobildēšanu ir vērts drusku iedziļināties fotosesijas plānošanas aspektos.
Tīri teorētiski vispārīgos vilcienos zinot, ka Piena ceļu var bildēt no aprīļa līdz oktobrim, nepalīdz tikt pie ideālā kadra. Šī ir lieta, kas jāzina precīzi. Precīzā lieta būtu mēness fāžu noskaidrošana tādejādi sašaurinot paredzamo dienu diapazonu, kad vērts domāt par lielu kafijas daudzuma patēriņu vakara un nakts stundās. Protams, vienkāršākais variants paņemt sienas kalendāru un apskatīties, kad ir jauns mēness. Tā var darīt un var paveikties, bet labāk tomēr pielietot kaut ko mūsdienīgāku, jo mūs interesē gan mēness fāzes, gan saulrieta/saullēkta laiki, gan mēness lēkta/rieta laiki. Arī paša Piena ceļa lekšanas/norieta laiks un pozīcija ir svarīga, lai var sevi un savu aparātu iepozicionēt pareizā leņķī pret bildējamo priekšplānu. Mēness lēkta laiki svarīgi ir, ja gribam izmantot šo mazās mēness strīpiņas (atceramies - jauns mēness +/- 3 dienas) gaismu priekšplāna objektu izgaismošanai. Vienkārši jāzina - kad un vai vispār tas ir iespējams. Mēness gaisma labi izmantojama, ja tas ir relatīvi tuvu horizontam (svaigi uzlecis, dažas stundas pēc uzlekšanas), tad tas mazāk iespaidos pašu Piena ceļu, savukārt garās mēness ēnas padarīs priekšplāna objektu dramatiskāku, noslēpumaināku, "dziļāku" .. Labi pasekot arī leņķim starp mēnesi, objektu un virzienu pret Piena ceļu. Skaidrs, ka mēnesi piena ceļam pretējā pusē dabūt nevaram, bet sarēķināt brīdi, kad leņķis ir lielāks - var.
Kā tad visu šo rēķināt un plānot? Ir virkne astronomisko programmu, kas ļauj simulēt naksnīgās debess izskatu, konkrētā vietā un laikā uz mūsu Zemītes. Viena no labākajām un ar funkcijām pārbāztākajām tiek uzskatīta Starry Night (dažādas versijas - enthusiast, pro, pro plus utt). Skaidrs, ja astronomija nav jūsu sirds lieta, jums to gūzmu informācijas, ko piedāvā šāda programmatūra, nevajag, neskatoties uz to - ir interesanti pa tādām pabikstīties. Diemžēl, Starry Night (uz doto brīdi sasniegta ir 7. versija) ir maksas produkts, bet labā ziņa ir, ka eksistē bezmaksas alternatīva Stellarium, kas ir pieejama gan uz Windowša, gan Mac gan arī mobilajām platformām. Protams, ērtāk visu plānot ir uz "lielā" kompja - var izpētīt precīzas mēness fāzes, zvaigžņu pozīcijas un Piena ceļa azimutu. Mobilā aplikācija telefonā arī nav smādējama, jo ieslēdzot sensoru režīmu un grozot planšeti vai telefonu pret debesīm var identificēt redzamās zvaigznītes. Ja viss būs kārtīgi izplānots, tad šāda opcija nebūs nepieciešama, jo jau pa gaismu viss būs uzstādīts pareizā virzienā, azimuts būs noteikts un ideālais kadrs uzkomponēts (atliks tik sagaidīt pareizo brīdi), bet, ja process izvērties drusku impulsīvāks, tad noderēs šī mobilās stellarium aplikācijas iespēja sameklēt pareizo virzienu "laukā". Meklējot galaktikas centru, jāmeklē ir Strēlnieka (Sagittarius) zvaigznājs, kas ir kā labs marķieris.
Mobilo aplikāciju lauciņā eksistē gūzma programmu, kas var būt noderīgas dažādu ainavu fotografēšanas plānošanā. Ja esat ābolīša lietotājs, tad tīri interesanta programmiņa, ko vērts likt aiz auss, ir photopills. Tā runā, ka kaut kad viņi nonāks arī līdz andrītim... Tam pašam andrītim ir pieejami dažādi mēness kalkulatori, kas sniedz informāciju par mēness un saules lēkta/rieta laikiem, fāzēm, dienas garumu - ātrai verifikācijai vieglākas programmiņas par stellarium. Manuprāt, tīri vērtīga ir arī TPE (The Photographer's EPHEMERIS) - softiņš, kas izejot no kartes ļauj noteikt, kā dotajā vietā kritīs saules gaisma, mēness, sniedz info par mēnesi un sauli. Ļoti labs palīglīdzeklis, lai novērtētu tā saukto "Zelta stundu", bet var būt pielietojams arī Piena ceļa fotosesijas plānošanā. Galu galā veiksmīgam kadram tomēr ir jāsagatavojas, līdz ar to iepriekšējā izpēte veicama pa gaismu, kāpēc tad vienas sesijas laikā nepieķert klāt arī kādu skaistu zeltainu vakara ainavu?
Galaktikas fotografēšanai būtisks un iepriekš vārdos nepateikts palicis gaismas piesārņojuma jēdziens. Lai maksimāli kontrastaini redzētu zvaigžņu blāvo gaismu, nepieciešama tumša tumša vietiņa. Nepietiek ar mēness neesamību. Noteikti esat ievērojuši, ka pilsētā zvaigžņoto debesi nevar labi redzēt - spožākās zvaigznes var redzēt, bet piena ceļu nekad Rīgā un tās tuvā pievārtē neredzēsiet ar neapbruņotu aci, bet aizbraucot uz "laukiem pie vecmāmiņas" kādā siltā jūlija naktī - o la la. Šis paceļ jautājumu, ka bildējot Piena ceļu, jums jābūt fiziskai iespējai (visticamāk autotransportam) kā nokļūt tālāk no Latvijas lielāko pilsētu gaismām. Gaismas piesārņojuma ziņā mums ir paveicies, jo Latvijā ir gana daudz tumšu vietiņu, par ko var pārliecināties un izvēlēties virzienu savam fotoceļojumam, paskatoties, piemēram, šajā mājas lapā: <a href="<a href="darksitefinder.com..." rel="nofollow" target="_blank">darksitefinder.com...</a>" rel="nofollow" target="_blank">darksitefinder.com...</a> vai arī šeit var šādas tādas idejas pasmelties: <a href="<a href="www.blue-marble.de..." rel="nofollow" target="_blank">www.blue-marble.de...</a>" rel="nofollow" target="_blank">www.blue-marble.de...</a> . Eksistē arī citas vietnes, kuras jūs varat viegli sameklēt, lietojot atslēgas vārdus light pollution.
Par mākslniecisko aspektu kadra komponēšanā arī vajadzētu kaut ko pateikt, bet domāju, ka varētu iztikt ar galvenajiem vilcieniem. Latvijas apstākļos, lai maksimāli labi redzētu galaktikas kodolu ir vērts meklēt vietiņas ar maksimāli atklātu horizontu. Protams, tā kā vasarās naktis ir īsas, tad debesu porcija pie horizonta būs spožāka, līdz ar to Piena ceļa kontrasts zemāks. Tas nozīmē, ka kāds mežiņš jau var izslieties pār horizontu. Smukam bilžukam priekšplānā var sameklēt kādu ekspresīvu koku - vientuļu ozolu lauka vidū mums netrūkst. Tās var būt kādas vecas vējdzirnavas, kāda kurzemes bāka, kādas drupas, vai vienkārši izteiksmīgs šķūnītis. Viss paliek katra paša ziņā - brauciet pētiet, domājiet stāstu (tā ir kadra pievienotā vērtība). Tikpat labi kādu dramatisku kadru, iespējams, var uztaisīt uz lauku kapu fona. Katram savs.
Domāju, ka pirms ķerties pie dzelžu apspriedes, vērts šo sadaļu noslēgt, uzskaitot pamatlietas kaut kā pa punktiem:

1) Smukākā Piena ceļa porcija ir tā kodols, kur ir lielākais zvaigžņu blīvums - tas izkatās kā pienaina josla debesīs, jo dotajā biezoknī individuālās zvaigznes ir grūti izšķirt.
2) Piena ceļu kodolu bildēšanai vērts gaidīt no aprīļa līdz septembrim (ieskaitot).
3) Piena ceļu jāmeklē dienvidu pusē.
4) Piena ceļa bildēšanai nepieciešams sagaidīt jaunu mēnesi (+/-3 dienas).
5) Piena ceļa bildēšanai izvēlamies tumšu vietu bez gaismas piesārņojuma (meklēt pēc kartes, links uz kuru dots kaut kur tekstā).
6) Piena ceļa bildēšanai precīzus apstākļus konkretizējam ar programmatūras palīdzību - Stellarium, Starry Night utml. No šīm programmām var arī novērtēt, kā kodola daļa izskatīsies virs debesīm - kad tā būs slīpi orientēta pret horizontu, kad horizontāli, kad vertikāli, cik augstu virs horizonta tā būs utt. Tas var nākt talkā iepriekš izplānota kadra komponēšanā.
7) Mekējam "dramatisku" priekšplānu ar "stāstu", darām to pa gaismu (vietas meklējumu, izpēti) un vēlams jau tomēr laicīgi. Var pa priekšu atrast vietu un tad sarēķināt optimālos laikus šādu apstākļu realizācijai, bet var arī darīt otrādi. Vienmēr vērts atcerēties pamatlietas, lai neizplānotu nerealizējamus kadrus.

Nu jā... Nākamais skricelējums skars dzelžus. Domāju, ka aspektu par lūgsnu skaitīšanu ideālajiem laikapstākļiem nav vērts pieminēt. Saprotams, ka visus plānus var sabojāt apmācies laiks, tāpēc listei var pievienot:
8) Čekojam laikapstākļus atbilstošās vietnēs - piemērams sat24.com, atceroties ka daudz maz precīza laikapstākļu prognoze iespējama vien maksimums 4-5 dienas uz priekšu. Garās laika prognozes ir absurds (pēc 4 dienām ticamība ļoti strauji dilst).