skola.gif
22:46 06.02.2015

Ģimenes fotogrāfija

Autors: alex123

Attēls 1

Ģimenes fotogrāfija
Ģimenes fotogrāfija

Anotācija:

Šoreiz nelielas pārdomas par tādu lietu, kā atmiņu saglabāšana un fotogrāfijas vieta tajā. Domāju , neliela diskusija nenāktu par sliktu.


Lekcija:

Ģimenes fotogrāfijas-tās ir…


Nelielas pārdomas , par to, kāda loma mūsdienās tiek atvēlēta ģimenes fotogrāfijai, kāda tā bija agrāk un kapēc tās nozīme mūsdienās tiek zaudēta.
Tās ir tradīcijas
Vai atceraties , kad pats pēdējo reizi šķirstījāt albūmu ar ģimenes fotogrāfijām? Atcerējāties? Un tagad paskataties cik senas fotogrāfijas tur ir? Tā lūk… Jums, starp citu, vēl ir paveicies, daudzām mūsdienu ģimenēm tāds albūms nemaz nav. Liekās kapēc gan bildes būtu jādrukā, jo veiksmīgākās var saglabāt virtuālajā albūmā sociālajos tīklos, bet tās kuras žēl dzēst ārā, varēs vēl gadiem ilgi glabāt elektroniskajos datu nesējos..
Vēl gadus 20-30 atpakaļ, cilvēkiem , lai izgatavotu kvalitatīvu fotogrāfija nācās iet uz fotosalonu. Mātes veidoja frizūru, vīri apvilka labākos uzvalkus, bērni tika sapucēti svētku drēbēs. Uzaicināja māsas un brāļus, bet pa ceļam uz salonu obligāti iebrauca pie vecāsmātes ar vecotēvu. Ģimenes fotogrāfija bija rituāls, kuru ievērojot varēja satikt tos radus, ar kuriem ikdienas ritmā jau sāka zust kontakti. Fotografēšanās process bija mazi svētki. Kā raksta viena no lielākajām mūsdienu fotogrāfijas teorētiķēm Sūzana Sontāga :’’…ģimenes fotogrāfijas tradīcija parādijās tieši tajā brīdī, kad attīstītajās valstīs liela ģimene faktiski jau bija gājusi zudumā- kā līdzeklis saglabāt saites ar to, kas kādreiz bija sabiedrības mazā šūniņa’’.
Tās ir atmiņas
Fotogrāfija- tas ir instruments ar kuru atmiņas kļūst gandrīz materiālas, fiziski sajūtamas; tās galvenais uzdevums – fiksēt un saglabāt. Ģimenes fotogrāfija var, un tai tas ir jādara, palīdzēt bērnam iepazīt pasauli, jo tieši sākot ar ģimeni bērns iepazīst pasauli. Ja bērns, jau no mazām dienam,staigājot pa māju redz pie sienas vecvecāku fotogrāfijas, kurā šķirstīt ģimenes albūmu ir jauka tradīcija, tad viņš jau no mazotnes sajūtas piederīgs, kaut kam, kas ir lielāks nekā viņš pats. Bērnam ir jāzina kas ir viņa vecvecāki, no kurienes ir cēlies viņa uzvārds, jāsaprot, ka viņš nav balta lapa, bet gan ir kārtējā lapa kādas ģimenes hronikā.
Uzzināt savas saknes- tā ir neatturama tieksme cilvēka evolūcijā, kura var pamosties jebkurā laikā. Bieži tas notiek grūtos brīžos, krīzēs, nonākot dzīves strupceļā, un tad mēs vēršamies pie savas dzimtas saknēm, lai saprastu sevi un savu rīcību. Mājas arhīvi, kuros glabājas dokumenti, vēstules, dod bagātu faktisko materiālu, bet tikai fotogrāfija var atsaukt atmiņā , vai likt ieraudzīt, reālas vēsturiskas personas.
Tās ir svarīgākas par instagram
Cik daudz fotogrāfiju glabājas jūsu datora cietajā diskā? Telefonā? Jums ir instagram? Lai cik dārgas mums arī nebūtu ģimenes fotogrāfijas, ir jāatzīst, ka mūsdienu tehniskais progress ir devalvējis to vērtību. Mēs fotografējam ar spēļmantiņām, pat nepievēršot uzmanību kadram. Šo kadru galvenais mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk ‘’like’’, pēc pāris dienām mēs aizmirstam par tiem, un pavisam reti mēs tos apskatam pēc kāda laika. Tas pats notiek arī ar ģimenes fotogrāfijām, simtiem un tūkstošiem vienveidīgu kadru tiek glabati ‘’mākoņos’’, flešos, CD utt., bet jūs nekad tās neaptaustīsiet, neapskatīsiet ar mērķi saskatīt ko jaunu šajos kadros.
Paralēli ar fotogrāfijas degradāciju , zūd arī fotogrāfa autoritāte. Liekās, priekš kam uzaicināt fotogrāfu, ja tev pašam ir fotoaparāts un tu lieliski tiec galā ar slēdža nospiešanu. Izpratne par to, ka fotosesija no pasākuma izskatās pēc dažādu līniju, nesaskaņotu krāsu, izplūdušu attēlu putras atnāk tikai ar laiku. Saprotams, ka ne par kādu estētiku, dramatismu šajos attēlos nevar būt ne runas.
Tās ir veids kā stiprināt ģimeni
Neskatoties uz ciparu kadra bezvērtīgumu, fotogrāfija spēj iespaidot cilvēka dzīvi.Pareizi organizēts process, profesionālas, kvalitatīvas fotogrāfijas ietekmi uz cilvēku ir grūti pārvērtēt. Nogurusi no ikdienas problēmām un nepanesama darba sieviete objektīva priekšā sajutīs sevi iekārojamu un skaistu, bet pāris, kurš atrodas laulības izjukšanas priekšā, var mainīt savas domas, jo izskatās harmoniski un jauki.
Profesionāls fotogrāfs tas ir arī labs psihologs. Viņš ir spējīgs paraudzīties uz ģimeni no malas, sajust valdošās emocijas, izanalizēt situāciju un noskaņot cilvēkus labvēlīgi. Tas viss palīdz iegūt fotogrāfijas ne tikai tehniski kvalitatīvas, bet jūs tajās atradīsiet emocijas. Tās pašas fotogrāfijas no ģimenes albūma, kuras gribēsies apskatīt vēl un vēl, nebūs kauns rādīt citiem, un kad pienāks laiks, nodot bērniem un mazbērniem.
Pieredzējuši fotogrāfi iesaka organizēt fotosesiju vismaz vienu reizi gadā, piemēram ,lielos svētkos vai vecāku jubilejās.
Svarīgi ir ne tikai zināt iepriekšējo paaudžu vēsturi, bet vest arī savas ģimenes hroniku!

Laslo Gabani.
Tulkoja : A.Tarabanovskis
www.altafoto.lv


Komentāri:

LeicaMan | 01:02 10.02.2015 | Atbildēt uz komentāru |

Paldies par sho skumjo atzinju rakstu. Es gan pazístu cilvékus,kuriem májás nav neviena fotoaparáta,kuri arí ar telefonu nefotografé,bet ar visu gjimeni reizi gadá iet fotograféties pie fotográfa.Vinji arí ar datoru neprot ríkoties,nelieto nekádas debit vai kredítkartes un jútas ljoti laimígi. Tas ir Irijá.

alex123 | 09:35 10.02.2015 | Atbildēt uz komentāru |

Fantastiski;-)

Anonymous | 11:54 10.02.2015 | Atbildēt uz komentāru |

Man par tēmu bija piedzīvojums, ko grūti aizmirst. Īsi pirms neatkarības atgūšanas tante bija uzzinājusi, ka dziļos laukos no kolhoza varot pa lēto atpirkt māju. Vai es negribot apskatīties. Aizbraucām. Gandrīz tukšā mājā, ko mednieki mēdza lietot medījumu dīrāšanai, pie sienām sarāmētas un daudzviet pa grīdu mētājās ģimenes fotogrāfijas. Ļoti daudz... Ļoti labā izpildījumā priekš tiem laikiem...Neaizmirstams skats...

LeicaMan | 22:37 10.02.2015 |

Iegádájos lauku viensétu,kurá divi fotoalbumi ar vairáku paaudzhu iepriekshéjo saimnieku fotográfijám,párdeveji neliekas ne zinis.Vecáká bilde no 1911.gada,kur maza meiteníte,várds arí minéts,gana aitas. Ir pat viens foto- karaspéka paráde gar Brívíbas pieminekli.

alex123 | 21:36 10.02.2015 | Atbildēt uz komentāru |

šādos brīžos nezini ko ar tām iesākt...no vienas puses noteikti ka tā ir vērtība, no otras, ko darīsi ar svešām bildēm.

burkans | 17:02 18.02.2015 |

Kaut kad pa rādio dzirdēju, ka kautkādi muzeju darbinieki stāsija - viņiem visādas vēsturiskas bildes esot derīgas, jo atpazīstot vienu personu var izsekot kādiem jauniem kontaktiem un notikumiem. Cik tas nopietni - nezinu....

Paldies par kritiku

burkans | 10:31 18.02.2015 | Atbildēt uz komentāru |

Hm... Ģimenes hroniku, kur vecākajā bildē redzama 1872. gadā dzimusi ( tiesa gan, bildēta jau solīdā vecumā ) dzimtas māju saimniece, bet jaunākās bildes taisītas ar digitālām kamerām, šķirtīju pirms kāda mēneša. Pārdomāju, ka atkārtoti vajadzētu sazināties ar attāliem radiem Rīgā, kuri hronikas eksemplāru ir saņēmuši, bet papildināšanā un veidošanā nav iesaistījušies. Tagad atrasti senči līdz 1711. gadam, kad vēl uzvārdu nebija.
Lielākus godus jau pabildējam vienmēr, tiem, kam datoru nav, pa bildei arī izprintēju.



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklēt:

kategorija

Šobrīd online (1):

Sol