skola.gif
14:34 02.11.2014

Pagātnes plānošana

Autors: alex123

Attēls 1

Pagātnes plānošana
Pagātnes plānošana

Anotācija:

Jau savulaik Leonardo teica: ''Ir trīs veidu cilvēki, tādi kuri redz, tādi kuri redz ja viņiem parāda un tādi, kuri neredzēs nekad''. Par fotogrāfijas apskati un saprašanu arī to pašu var teikt. Parasti es balansēju starp otrajiem un teršajiem. Uzgāju vecos krievu žurnālos rakstus par to kā un kur skatīties. Ceru noderēs man un vēl kādam.


Lekcija:

Pagātnes plānošana.

Desmit zēni, seši rati, deviņi logi,piecas kolonnas, neliela jumta daļa un puse no arkas. Kaut kādas figūras fonā. Apmācies laiks,netīrs laukums, nodrupis apmetums. Kā , visu šo, salikt fotogrāfiskā sižetā? Tas ir, kā izdarīt tā, lai fotogrāfija, pirmkārt, iegūtu māksliniecisku veidolu, un otrkārt, būtu ar kaut kādu domu?
Turklāt ‘’kaut kāda doma’’ nez vai apmierinātu fotogrāfu un kinorežisoru Ramonu Masatu. Priekš viņa fotogrāfijas saturam bija ļoti liela nozīme. Saturam jābūt jaunam, dziļam, pamanāmam un pietiekoši neparedzamam.Vai tas ir izdevies? Palūkosim kopīgi.

Ritms.

Visam, kas ir uz fotogrāfijas, piemīt ļoti konkrēts un dažāds ritmiskais zīmējums. No augšas uz leju: sīki, ņirboši dakstiņi uz jumta, pamīšus ar bēniņu logiem. Tas būtu kā ‘’ievads’’. Tālāk:divas logu rindas, piekam katrs ir savdāks.Arī logu starpas , kuras veido papildus ritmu, nav viena otrai līdzīgas, apakšējā rindā apmetums ir krietni vairāk bojāts ,atsedzot koka balstus kuri veido papildinošu vertikālu līniju ritmu. Atstarpes starp logiem, atstarpes starp sijām, logailu starpa un pašu logu izmērs, horizontālas un vertikālas līnijas visur ir līdzīgas , bet ne vienādas. Tas viss ir nolaām kā nošu raksts. Tā ir mūzika.
Skatamies zemāk: kolonnas, arī ar savu ritmu.
Zem kolonnām , tumšajās ailēs,- rati bez zirgiem, salikti vienā virzienā , bet atkal ar dažādām atstarpēm , pirmajā ailē divi rati, otrajā vieni, bet trešjai un ceturtajai katrai pa pusotriem ratiem.
Liekas, ka viss tas ir sīkums. Taču tieši šie sīkumi veida fotogrāfijas melodiju.
Un visbeidzot bariņš zēnu priekšplānā. Liekas sastājušies nejauši, bet patiesībā mēs atkal redzam ritmu.
Visa fotogrāfija veido tādu kā rakstītu tekstu, sarakstītu vairākās ‘’rindiņās’’. Kopā mēs varam nolasīt piecas šādas ‘’rindiņas’’: pirmā ‘’rindiņa’’-jumts, divi ‘’ieraksti’’ar logiem, rati, zēnu bariņš.
Varam ievērot, ka pašas ‘’rindiņas’’, ar dažādām atstarpēm, toņiem, faktūrām, veido ne tikai horizontālu rakstu, bet arī vertikālu.

Tumšais un gaišais.

Gaismu un ēnu ritmiska maiņa ir viens no svarīgākajiem mākslinieciskā zīmējuma veidotājiem. Šajā fotogrāfijā vērotāja skats, pa gaišu un tumšu ritmu pakāpieniem, slīd no augšas uz leju. Var ievērot cik skaidri izzīmējas gaišais bēniņu logs uz tumšo dakstiņu fona, tālāk seko tumšās logu kontūras uz nedaudz gaišākās sienas fona, un , visbeidzot, ratu skaistā grafika.
Jau tika pieminēts bērnu bariņa īpašais ritms. Tas veido ritmu ar kādu zirņi atsistos no sienas, it kā haotiski, bet tai pat laikā veido savu mūziku.Tā veidojas ar gaismu un ēnu palīdzību: tumšās frizūras uz gaiša fona, gaišās sejas uz tumša fona, to ritmisku izkārtošanos gan horizontāli, gan vertikāli. Ne ko pielikt, ne ko atņemt: zirņi pret sienu.

Apļi un taisnes.

Lai nekļūtu garlaicīgi daudz par to nerunāsim. Pamēģiniet paši saskatīt kā autors savā darbā izmanto apļus un taisnstūrus. Tas ir diezgan acīmredzams.

Par to kas ir ass.

Mēs iesākām skatīt attēlu no augšas uz leju un ne otrādi, tas nebija nejauši. Fotogrāfiju cilvēks sāk apskatīt no tās vietas kura ir fokusā (asumā). Mēs ar izbrīnu konstatējam, ka asumā šeit ir sienas, kuras veido fonu, un nevis priekšplāns , kā būtu pēc klasiskiem kanoniem. Ja šis būtu kāda mūsdienu fotoaparāta lietotāja uzņēmums, tad mēs, droši vien , padomātu, ka autofokus ir kļūdijies. Taču Masats ir ļoti prasmīgs fotogrāfs, un rokās viņam nebija ‘’ziepju trauks’’kurš fokusējas kā pašam ienāk prātā, bet gan ‘’Leika’’ ar rokas fokusēšanu, līdz ar to nejauša fokusa izvēle tiek atmesta, tātad tieši tur autors izvēlējies savu fokusa punktu.


Un visbeidzot, doma.

Pats interesantākais jautājums (vismaz priekš manis), ko tas viss varētu nozīmēt?
Šeit nu mums novērotie fakti ir jāpārvērš pieņēmumos.
Daudzu gadsimtu gaitā tēlotāja māksla ir izveidojusi savu ,uz simboliem balstītu, valodu. Tā , piemēram, nodrupusi siena simbolizē pagātni, laika zoba nenovēršamo ietekmi. Rati ,bez zirgiem, ir kaut kas tāds kam būtu jābrauc (jākustās, kustība), bet tie tai pat laikā stāv uz vietas, nav nekādas kustības. Bērni, sevišķi ja tie ir priecīgi, rotaļājas, simbolizē nākotni kura attēlota tagadnē ( tai pat nozīmē kā grauds simbolizē nākotnes maizi).
Ievietojot asuma zonā pagātni (apdrupušo sienu) un nekustīgumu /tādā ziņā ka nav attīstības/(rati), autors it kā izveidoja sadzīviskos apstākļus. Nav kustības,attīstības. Laiks nojauc visu. Kā viegli saprast, tad optimisma šajā konceptā ir ārkārtīgi maz.
Bērni priekšplānā. Visi , kā viens, smejas. Autors viņus sastapis pa ceļam uz skolu (grāmatas vai burtnīcas rokās vienam no zēniem), vai arī rotaļājoties. Pats par sevi tas ir dzīvības simbols, vēl jo vairāk, tādēļ, ka bērni aizņem vairāk kā pusi no attēla, un līdz ar to tie būtu galvenais objekts šajā darbā. Bet…autors tos ir ievietojis neasajā zonā, un tagad, skatītājs ir spiests savu skatu no asās zonas (sienas) vērst uz neaso priekšplānu un izbrīnā domāt, kas tad šeit ir galvenais, uz ko ir uzsvars: uz nākotni, kura vēl nav uzaugusi, vai pagātni, kura neapturami iet bojā. Vai var būt, ka uzsvars ir jāliek kur citur?
Šī jautājuma uzdošana un atbildes meklēšana (kura skatītājam ir jāveic patstāvīgi), tad arī ir šīs fotogrāfijas būtība.



Raksta autors: Maksims Pavlovs
Foto: Peneranda de Bracamonte (1961. Ramon Masats)
Tulkojums: Aleksandrs Tarabanovskis
Vairāk: www.altafoto.lv


Komentāri:

versatile | 12:00 05.11.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Iedomājos, kā Ramon Masats, nejuaši uzduras fotoblogam un pārtulko uz spāņu valodu... Lasa, lasa... Domā... Paskatās uz bildi - un novelk... Točna, ir doma!

Maris | 10:19 06.11.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Maksims Pavlovs vai nu pieder pie tiem kas neredz vai nu vnk raksta muļķības. Katrā ziņā kompene biedram Pavlovam nav mācīta un tādēļ par tās galvenajām pamata lietām tas nerunā - tikai par "piedevām", "sīkdetaļām" un citām čabām dūšīgi tās apkarinot ar lirisku tekstu palagam. Murgojums.

alex123 | 12:27 06.11.2014 |

tev vēl daudz jālasa, bet vēl labāk , sameklē savām prāta spējām atbilstošu nodarbošanos.

Maris | 15:21 06.11.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Lasīt ko muļķi sadrukājuši ir kaitīgi citiem muļķiem un garlaicīgi domājošiem. Gan jau biedrs Pavlovs ir no tiem kas zelta griezumu (kas pēc jamā domām noteikti ir vienīgā un svarīgākā kompenes fīča) arī ilustrē ar bildēm kurās nav ne mazākās šā paņēmiena pazīmes. www.fotopapa.com...

Bildes | 09:10 08.11.2014 |

paskatījos autora galeriju - pēc būtības jau ši rakstiņa autors un biedrs pavlovs ir kā podiņš ar vāciņu...

alex123 | 16:14 08.11.2014 | Atbildēt uz komentāru |

izskatās , ka ir problēmas ar rakstītā teksta uztveri;-( biedrs Pavlovs arī ir šī rakstiņa autors.
Kaut arī skumīgi ir, ka tā vietā lai apspriestu rakstu vai runātu vismaz par fotogrāfiju, apmainamies ''laipnībām'', tāda jau ir tā mūsu ''kultūra''...tad jau jautājims par fotobloga dzīvošanu ir vietā?

Maris | 21:23 08.11.2014 |

Tā arī sapratu - Tev tak skaidri rakstīts - autors tāds un tāds, tulkotājs tāds un tāds. Vienīgi autors viens no daudzajiem kas publicē blēņas. Visās lielvalstīs publicē daudz blēņu apgalvojuma formā. Un ne tikai elektroniski, bet arī drukātā veidā. "Fotoliteratūrā'', par kompozīcijas tēmu, vispār blēņu ir stipri vairāk publicēts kā neblēņu. Pieļauju, Pavlovs ir ļoti labs cilvēks (bet šis gaišais fakts nav profesija), bet ar savu nezināšanu viņš nodara ļaunumu katram cilvēkam kas viņu ņem par pilnu monētu - arī Tu esi viņa dēļ nosviedis savu laiku zemē un piesārņojis galvu.

alex123 | 12:10 09.11.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Labi, lai tā būtu;-)



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklēt:

kategorija

Šobrīd online (0):