Gaismas nozīme, fotografējot ārpus telpām

Attēls 1

Anotācija:

Šis ir pirmais darbiņš, uzsākot tulkot www.webphotoschool.com lekcijas. Tiem, kas gatavojas kaut ko tulkot no šī saita, silti ieteiktu sameklēt kādu labu glosāriju un apbruņoties ar sapratni attiecībā uz liekvārdību, neko nepasakošiem teikumiem utt. Attiecīgi arī konspekts. Ja kādam ir iebildumi pret noteiktu terminu tulkojumu, lūdzu, rakstiet. Konkrēti šī lekcija saucas "Using a flash outdoors" (www.webphotoschool.com...)

Lekcija:

Viena no pirmajām būtiskākajām lietām, kas jaunajam fotogrāfam jāapgūst, ir tā, ka gaisma. Gaisma spēj ietekmēt fotogrāfijas noskaņu, radīt sava veida dramaturģiju.


Gaismas kvalitāte

Gaismas kvalitāte var būt vai nu spoža (specular?), vai izkliedēta. Spoža gaisma ir spēcīga, un veido tumšas, spēcīgas ēnas. Tāda ir, piemēram, tieša saules gaisma. Savukārt izkliedēta gaisma ir vienmērīga, ar maigām, nelielām vai vispār neesošām ēnām. Apmākusies diena rada izkliedētu gaismu. Spoža gaisma veido augstus kontrastus, savukārt izkliedēta – zemus kontrastus.
Kad mēs gribam veidot attēlu, izmantojot spožu gaismu, ir jāņem vērā kontrasti. Bieži vien gaismu un ēnu kontrasts ir pārāk liels, lai filmā tos fiksētu atbilstoši. Rezultātā to, ko mēs redzam, ne vienmēr mēs varam realizēt. Cilvēka acs ir veidota tā, ka tā kontrolē gaismas uztveršanu un piemērojas dažādiem apgaismojumiem tik ātri, ka mēs to pat nepamanām, sauvkārt kamerai ir nepieciešams uzstādīt ekspozīcijas līmeni. 3. attēlā redzamais šķistu ‘normāls’ mūsu acīm - ja mēs skatītos uz ēnām, kuras ir blakus durvīm, vai arī uz gaismām pie sienas, mūsu acis katrai situācijai piemērotos, un mēs šo vietu redzētu detalizēti. Savukārt ar filmu kamerām tā nav.

Plašākās ainavās bieži ir iespējams izmantot ēnas un kontrastus daudz efektīvāk kā tuvplānos. Ja ēnas ir pietiekami nelielas salīdzinot ar pārējiem elementiem kadrā, tas neradīs pārāk daudz problēmu. Dažas no iespējām, kā kontrolēt kontrastu, ir:
- plānot fotografēšanu pirms saullēkta vai pēc saulrieta;
- plānot fotografēšanu, kad fotografējamais objekts ir ēnā vai viegli dūmakainā gaismā;
- gaidīt apmākušos dienu;
- izmantot gaismas kā aizpildījumu, lai mazinātu kontrastus;
- izmantot gaismas modificētājus, piemēram, LiteDiscs vai LitePanels.
Piemēram, lekcijas autors savai kamerai izmanto “Translucent LiteDisc”. Attēlā nr. 5 redzamie piemēri atspoguļo viņa izvēli – viņam patīk veidot tuvplānus un tuvas ainavas. Izmantojot izkliedētājfiltru, autors rada maigāku gaismu uz ziediem. Izkliedētās gaismas stari rada vienmērīgāku gaismu, kura, fotografējot ar filmu kameru, rada detalizētākas ēnas un gaismas.

Gaismas virziens

Fotografējot ārā, ir jāņem vērā trīs galvenie gaismas virzieni. Priekšējā gaisma jeb apgaismojums, kurš nāk no tās pašas puses, kur ir kamera, ne vienmēr ir labākā izvēle. Šāda gaisma padara objektus plakanus, zaudē to formu un rada divdimensionālu efektu. Lielākā daļa dabas un ainavu fotogrāfu dod priekšroku sānu un aizmugures gaismai (ja netiek izmantota izkliedētā gaisma). Sānu gaisma ir visaizraujošākā un visbiežāk izmantotā – tā rada objekta formu un dimensijas, kā arī veido interesantas ēnas un tekstūras. Attēlā nr. 6 redzams, kā sānu gaisma var radīt tekstūru un zīmējumu kāpās.
Savukārt attēls nr 7 parāda, kā sānu gaisma uzsver smilšakmens sienas raupjumu.
Aizmugurējā gaisma, lai gan grūti lietojama, var būt efektīva, ja tiek izmantota pareizi.
Ir jāpieņem lēmums, vai fotogrāfs vēlas fotografējamā objekta pilnīgu vai daļēju siluetu. Piemēram, fotografējot kaktusu dārzu, lekcijas autors vēlējās attēlot daļējus siluetus un saglabāt detaļas, bildē fiksējot aptverošo gaismu, kura veido šo kaktusu maliņas maigas un ‘spalvainas’ (kādas tās patiesībā nav). Lai šādu fotogrāfiju uzņemtu, autors palielināja ekspozīciju par aptuveni vienu soli. Savukārt, izmantojot aizmugurējo gaismu palmai attēlā nr. 9, sanāca brīnišķīgs zara dizains. Gaisma spīdēja cauri lapām, radot spēcīgu siluetu.

Tātad, atceramies vērot savu fotografējamo ainavu un izlemt, kāds gaismas virziens tai būs vispiemērotākais. Nāciet citreiz, kad gaisma būs labāka, ja nepieciešams. Turpiniet meklēt perfektu gaismu jūsu ainavām!


Gaismas tonis

Ir pašsaprotami, ka saulrietos un saullēktos vērojami vairāki sarkanie, dzeltenie un citi siltie toņi. Pastāv uzskats, ka vēsie toņi cilvēkiem nav tuvi. Mūsu acis automātiski piemērojas krāsu temperatūrai, baltā balansam. Ja mēs atrodamies ēnā, mēs neredzēsim zilos viļņus, taču kamera tos redzēs. Šādos gadījumos palīdz siltinošo filtru izmantošana. Autora ieteiktie ir 81A vai B. Dažreiz, augstu kalnos, kur gaiss ir tīrāks, nepieciešams 81C filtrs, lai neitralizētu zilo gaismu (šis ir jāņem vērā tajos gadījumos, kad tiek izmantotas filmu kameras). Attēli nr 10 un 11 atspoguļo atšķirību ar un bez siltinošā filtra.

Būtiski ir tas, kā jūs uztverat gaismu un kā jūs variet kontrolēt tās virzienu, kvalitāti un krāsu – šo elementu pārzināšana ir nozīmīgs solis, apgūstot fotogrāfiju.