Daži padomi makro bildēšanai no rokas

Attēls 1

Anotācija:

Bildējot ar autofokusu makro bildes izmērā, kas ir tuvu 1:1, bieži sanāk neasas, izplūdušas bildes. Daži padomi, kā biežāk iegūt labas bildes ...

Lekcija:

Bieži gadās, ka ieraugam kādu knisli, ziedu, ķirzaku, bet skriet pēc statīva nav laika. Ja virsū stāv kārtīgs makro objektīvs, tad bildi tāpat iespējams nobildēt labi, ja vien ir pietiekoši daudz gaismas. Es te nerunāju par zūm objektīviem, kam nezināmu iemeslu dēļ virsū rakstīts “macro”, bet makro objektīviem, kuriem palielinājums ir 1:1, vai sliktākā gadījumā 1:2. Tie ir fiksēta fokusa attāluma objektīvi – parasti 60mm, 90mm, 100mm, 180mm. Viena no biežāk pieļautajām kļūdām fotografējot makro no rokas ir autofokusa lietošana. Kāpēc tā ir kļūda? Pamatā divu iemeslu dēļ:
1) Pirmkārt, parasti fotografējot makro mūsu vēlme ir iegūt pēc iespējas lielāku palielinājumu. Maksimālais palielinājums būs tuvākajā iespējamā fokusa punktā, bet autofokuss fokusējas uz konkrētā brīža attālumu, kas nekad nebūs tuvākais iespējamais fokusa punkts, izņemot neiespējami sīku varbūtību, ka fotoaparāts tiešām atrodas perfektā attālumā no bildējamā objekta.
2) Otrkārt, bildējot makro asuma dziļums parasti mērāms dažos milimetros, bet noturēt fotoaparātu nekustīgi sastingušu tā, lai tas nemainītu attālumu līdz objektam pāris milimetrus nav iespējas. Autofokus nemitīgi cenšas sameklēt pareizo attālumu, kas nemitīgi mainās un, kad beidzot ir nofokusējis, roka jau paslīdējusi un fokusa attālums ir izmainīts. Līdz ar to autofokuss nemitīgi “konkurē” ar mūsu kustību.
Bildējot makro no rokas es parasti lieku manuālo fokusu. Uzstādu minimālo fokusa attālumu un tuvinu fotoaparātu vēlamajam objektam. Tikko objekts paliek ass spiežu slēdža pogu. Ņemot vērā, ka makro fotogrāfijā pie atvērtas diafragmas asuma dziļums ir praktiski nulle, tad parasti mēģinot dabūt objektu fokusā ir divi stāvokļi – neass un ass un nekas pa vidu. Tāpēc iespēja, ka nesaskatīšu, vai objekts bija precīzi nofokusēts vai tikai aptuveni, praktiski nepastāv. Līdz ar to lielāka varbūtība dabūt asu bildi ir lēnām virzot fotoaparātu objekta virzienā un spiest slēdzi tikko objekts kļūst ass. Ja kāds neuzticas redzei, tad vēl jau ir tāda lieta, kā fokusa apstiprinājums skatu meklētājā ... Protams, ja bildējam no statīva, tad autofokuss izdarīs visu mūsu vietā ... tikai nebūs maksimālais palielinājums. Vēl jau var izmantot speciālu sliedi (piemēram, <a href="monochrome.sutic.nu..." rel="nofollow" target="_blank">monochrome.sutic.nu...</a> ), bet tas jau ir cits stāsts. Šeit bija runa par bildēšanu no rokas.
Vēl daži aspekti. Ņemot vērā, ka bildējot makro pat niecīgākā rokas notrīcēšana atainosies kā izplūdusi, neasa bilde, iesaku bildēt ar slēdža ātrumu ne lēnāku par 1/fokusa garumsx2. 100mm macro objektīva gadījumā tas būtu 1/200s. Ja nepieciešams ceļam ISO kaut uz 1600, jo labāk asa un nedaudz trokšņaina, bilde, ko pēcāk varam pielabot, nekā neasa, ārā metama bilde. Diafragmu parasti liekam ap f11-f16. Dažos gadījumos var mazāk, ja objekts ir plakans un atrodas vienā plaknē, vai arī taisam specefektus ar seklu asuma dziļumu. Vairāk diafragmu ciet gan nav vērts taisīt, jo, lai gan makro objektīvi parasti ir optimizēti labai attēla kvalitātei arī pie šauras diafragmas, bildējot no rokas mums jādabū optimāls slēdža ātrums un vēlams tomēr arī mazāka jūtība (ISO). Bet tas, ka no rokas makro var bildēt var redzēt tituļbildē, kur bite bildēta lidojumā (1/1250s; F8; ISO400; Tamron90mm, pilnas matricas aparāts Sony A900).