Krāsas

Attēls 1

Anotācija:

Cilvēka acs uztver daudz un dažādas krāsas, bet kā tās īsti rodas? Kas ir krāsa?

Lekcija:

Krāsu uztvere.

Krāsa var eksistēt tikai tad, kad ir visas trīs nepieciešamās komponentes: uztvērējs (piemēram, acs), objekts un gaisma. Lai gan pilnīgi balta gaisma tiek uztverta kā bezkrāsaina, patiesībā tā ietver sevī visas krāsas redzamajā spektrā (visible spectrum). Kad baltā gaisma krīt uz objektu, tas dažas krāsas atstaro, bet citas nē; uztvērējs uztver tikai atstarotās krāsas (skat. 1.attēlu) [1].

Cilvēka krāsu uztvere: mūsu acis un redze.

Cilvēka acī gaisma tiek uztverta ar īpašām gaismas jūtīgām šūnām jeb fotoreceptoriem - nūjiņām un vālītēm, kurās notiek gaismas impulsa pārvēršana elektriskajā impulsā. Vālītes atbild par centrālo redzi jeb redzes asumu, krāsu redzi un priekšmetu formas redzi. Nūjiņas atbild par redzi krēslā un naktī, kā arī orientāciju telpā (redzes lauku) [2]. Mūsu acī ir trīs veidu vālītes, katra no kurām ir vairāk jūtīga pret īsiem (S), vidējiem (M) vai gariem (L) gaismas viļņiem. Visu triju veidu vālīšu signālu kombinācija nosaka to krāsu amplitūdu, kuru mēs varam redzēt. Apakšējais attēls parāda visu triju vālīšu redzamo spektru (skat. 2.attēlu)[1].

Aditīvā (Additive) un subtraktīvā (Subtractive) krāsu jaukšana.

Gandrīz visas mums redzamās krāsas var tikt izveidotas pielietojot trīs pamatkrāsu kombinācijas, izmantojot gan aditīvos, gan subtraktīvos procesus. Aditīvajā procesā krāsas tiek radītas pievienojot gaismu uz tumša fona, kamēr subtraktīvais process izmanto pigmentus vai krāsvielas, lai pēc vajadzības bloķētu balto gaismu [1].
Aditīvās krāsas izmano gaismu, kas tiek izstarota pa tiešo no tās avota. Aditīva jā procesā parasti izmanto sarkano, zaļo un zilo gaismu, lai radītu pārējās krāsas. Kombinējot vienu no šīm krāsām ar citu vienādos daudzumos var iegūt aditīvās sekundārās krāsas: gaiši zilo (cyan), violeto (magenta) un dzelteno krāsu. Kombinējot visas trīs krāsas vienādos daudzumos iegūstam balto krāsu [3].
Subtraktīvā krāsas skaidro tintes, pigmentu un citu dabīgo krāsvielu jaukšanas teorija, lai iegūtu krāsas, kas absorbē viena garuma viļņus un atstaro citus. Jebkas, kas nav adiktīva krāsa ir subtraktīva krāsa. Aplūkosim sarkanu ābolu. Aplūkojot to baltā gaismā, tas izskatās sarkans, bet tas nenozīmē, ka tas izstaro sarkano gaismu, kā tas bija aditīvo krāsu gadījumā, pretējā gadījumā tas tumsā spīdētu [4].

Trīs ārējo riņķu krāsas ir pamatkrāsas un atšķiras katrā no attēliem (skat. 3.attēlu). Iekārtas kas izmanto šīs pamatkrāsas var radīt maksimālo krāsu amplitūdu. Monitors izmanto gaismu lai radītu aditīvās krāsas, kamēr printeri izmanto pigmentus vai krāsvielas, lai absorbētu gaismu un radītu subtraktīvās krāsas. Tāpēc gandrīz visi monitori izmanto sarkano, zaļo un zilo (RGB) pikseļu kombinācijas, kamēr lielākā daļa krāsaino printeru izmanto gaiši zilu (cyan), violetu (magenta) un dzeltenu (yellow) krāsu (CMY) [1].

Džeims Klerks Maksvels tiek uzskatīts par aditīvo krāsu teorijas tēvu: viņš palūdza fotogrāfu Tomasu Sutonu nofotografēt rūtainu skota pleda strēli trīs reizes – vispirms ar sarkanu , tad ar zaļu un visbeidzot ar zilu lēcu filtru. Visi trīs attēli tika izgatavoti un tad projicēti uz ekrāniem izmantojot atsevišķus projektorus. Kad šos trīs attēlus apvienoja tika iegūts pilnībā krāsains attēls, tādejādi nodemonstrējot aditīvo krāsu principu [3].

Krāsu komponentes: nokrāsa (hue) un piesātinātība (saturation)

Krāsai ir divas unikālas komponentes, kas to nošķir no bezkrāsu gaismas: nokrāsa un piesātinātība. Protams, ka sastopamās krāsas nav tikai viena garuma gaismas vilnis, bet īstenībā ietver sevī visu viļņu garumu amplitūdu. Krāsas nokrāsa norāda uz to, kurš viļņa garums ir visnoteicošākais Objekts, kura spektrs ir attēlots apakšējā diagrammā visticamāk tiks uztverts kā zilgans, lai gan ietver sevī visa garuma viļņus (skat. 4.attēlu)[1].
Nav obligāti jābūt tikai vienam dominējošam viļņa garumam, piemēram, ja šim objektam būs divi pīķi, viens sarkanajā un otrs zaļajā reģionā, tad tā nokāsa būs dzeltana.
Krāsas peisātinātība tiek mērīta ar tās tīrību. Augsti piesātināta krāsa saturēs ļōti šauru viļņu garumu spektru un būs vairāk izteikta nekā līdzīgas, bet ne tik piesātinātas krāsas[1].


1.www.cambridgeincolour.co m...
2.www.acis.lv...
3.en.wikipedia.org...
4.en.wikipedia.org...