Ekspozīcijas kompensācija (EV)

Attēls 1

Anotācija:

Daudzām modernajām fotokamerām ir iebūvēts ekspozīcijas mērītājs (exposure metering), kas nosaka ekspozīciju automātiski. Tomēr pat vislabākā sistēma ne vienmēr ir spējīga noteikt nepieciešamo ekspozīciju Jūsu objektam. Ir situācijas, kad Jums tas ir jādara pašam.

Lekcija:

Kad un kā mainīt automātisko ekspozīciju?

Daudzām modernajām fotokamerām ir iebūvēts ekspozīcijas mērītājs (exposure metering), kas nosaka ekspozīciju automātiski. Tomēr pat vislabākā sistēma ne vienmēr ir spējīga noteikt nepieciešamo ekspozīciju Jūsu objektam. Ir situācijas, kad Jums tas ir jādara pašam.

Kas notiek nepareizi?

Ie būvētie ekspozīcijas mērītāja vadās no atstarotās gaismas, lai noteikti nepieciešamos uzstādījumus bildes uzņemšanai. Šiem mērītājiem ir jāpieņem, ka mērāmā objekta daļas ir vidēja gaišuma. Ja tā nebūs, tad iebūvētie mērītāji noteiks nepareizu ekspozīciju.
Vi enkāršākie mērītāji nolasa gaismu no visas bildes laukuma (vai arī pat no lielāka laukuma, ja tiek pielietoti ārējie mērītāji). Piemēram, klajas debesis, kur ir ļoti daudz gaismas, ekspozīcijas mērītājiem parasti liks izvēlēties zemāku ekspozīciju kā nepieciešams.
I r arī ekspozīcijas mērītāji, kas pārsvarā atstaroto gaismu nolasa no bildes centra un neliela reģiona apkārt tam. Šie lasītāji mazāk kļūdās pie klajām debesīm, bet var dot nepareizu nepieciešamo ekspozīciju, ja bildes centrā būs lielas gaišas vai tumšas laukumi.
Punkta (spot) sistēmas nolasa gaismu no neliela bildes laukuma. Jums ir jāparūpējas par to, lai šī sistēma nolasītu gaismu no attiecīga laukuma, kam ir vidējs gaišums (brightness), pretējā gadījumā mērītājs atkal var noteikt nepareizu nepieciešamo ekspozīciju. Šīs mērīšanas sistēmas dod lielisku iespēju manuāli regulēt ekspozīciju un kalpo kā pamats sistēmā, ko pielieto zināmi fotogrāfi, tai skaitā arī Zonu sistēmu (Zone System), kuru izstrādāja un izveidoja pazīstamais fotogrāfs Ansels Adams (Ansel Adams).
Matrica s vai vairākpunktu sistēmas nolasa gaismu no vairākiem bildes laukumiem un izmanto šo informāciju, lai izskaitļotu pareizo ekspozīciju. Šī sistēma parasti piedāvā pieņemamu ekspozīciju vairumā situāciju.

Ek spozīcijas līmeņa izvēle

Dažrei z ir nepieciešams izmainīt ekspozīciju, lai pareizi izgaismotu iecerēto objektu:
- Palielināt – paradīs krāsas (vai arī toņus melnbaltajās filmiņās) nedaudz blāvākas, tomēr var novest pie baltām izgaismotiem laukumiem bildē, kas parasti ir nevēlams.
- Samazināt – dos vēl piesātinātākas krāsas (tumšākus toņus) tomēr var arī radīt bildē tumšus ēnas apgabalus, kas parasti nav problēma.

Obj ekta spožuma gradācija

Daž iem priekšmetiem ir pārāk liela spilgtuma gradācija, kas rada problēmas pareizi ierakstīt objektu uz filmiņas vai sensora. Ja objektam spilgtuma gradācija ir pietiekoši plaša, tad ir jāpieņem lēmums - pārgaismot vai arī paslēpt objekta detaļas. Ir iespējams samazināt objekta spožuma diapazonu izgaismojot bildes tumšos laukumus ar zibspuldzes palīdzību.

Ka s ir pareiza ekspozīcija?

Uz šo jautājumu praktiski nav atbildes, jo tas ir atkarīgs no katra fotogrāfa. Ekspozīcija, kas Jums šķiet apmierinoša var izrādīties slikta, ja uz to paskatās no cita punkta. Zemāk var aplūkot 3 attēlus, kas ir uzņemti apmēram vienā laikā. Bilde, kas ir uzņemta bez ekspozīcijas kompensācijas (att. 1). Ja ekspozīcija tiktu palielināta, būtu bilde, kura būtu nedaudz pārgaismota un nebūtu redzamas visas krāsas. Tāpēc ekspozīcijas kompensācija netika nemaz palielināta. 2. attēls ir uzņemts ar -0.7, bet 3. attēls ir uzņemts ar -1.7 ekspozīcijas kompensāciju. Tā, kura Jums patīk vislabāk, arī ir uzņemt ar „pareizu” ekspozīcijas kompensāciju.


Ekspozīcijas kompensācijas pielietošana

Ekspozīcijas kompensācijas iespējas ļoti bieži izmanto situācijās, kad gaismas avots atrodas tieši aiz objekta. Šajās situācijās objekts netiek izgaismots un izskatās tumšs. 4. attēls ir labs piemērs šai situācijai. Tā kā ir jāizceļ objekta detaļas, tad ekspozīcijas kompensācija ir jāpalielina. Palielinot kompensāciju par vienu soli, tika iegūts korekti izgaismots objekts (sk. 5. att).

Dažā das ekspozīcijas var iegūt ar vairākām metodēm:
- Eksp ozīcijas kompensācijas ciparnīcas palīdzību ir iespējams samazināt vai palielināt kompensāciju parasti ar 1/3 vai 1/2 soli;
- Mainot ISO jūtīgumu – mainot šo uzstādījumu var panākt tādu pašu efektu. Samazinot jūtīgumu, tiek palielināta ekspozīcija, ko kamera aprēķinās, un pretēji – palielinot jūtīgumu, ekspozīcija tiek samazināta.

Svarīgi ir atcerēties pēc šo uzstādījumu izmainīšanas un bildes uzņemšanas, atgriezt tos normālā stāvoklī, vai arī visi nākamie fotouzņēmumi saņems to pašu ekspozīcijas kompensāciju neatkarīgi no tā vai tas bija nepieciešams.
E kspozīcijas „iesaldēšana” ir pieejama daudzām fotokamerām. Ekspozīcija ir iesaldējama ar speciālas pogas palīdzību vai arī tas notiek automātiski nospiežot līdz pusei slēdzi (shutter release). Novirzi savu kameru uz objektu, kam ir vidējs spožums, iesaldē izmērīto ekspozīciju, pārkadrē bildi un fotogrāfē. Lai korekti nofotografētu cilvēku, kurš atrodas uz gaiša fona, ir nepieciešams nomērīt ekspozīciju no bildes, kurā cilvēka seja aizpilda gandrīz visu bildi, pēc tam iesaldēt ekspozīciju, pārkadrēt bildi un tad fotografēt.

( Materiāli izmantoti no:

http://ww w.vish.info/html /Commercial/Expo sureCompensation /3/37/

http:/ /www.cs.mtu.edu/ ~shene/DigiCam/U ser-Guide/995/EX POSURE/EV-compen sation.html)