Kas ir baltā balanss (white balance)?

Attēls 1

Anotācija:

Baltā balanss (WB) ir process, kas novērš nepareizo krāsu toņu parādīšanos fotogrāfijās. Pareizi sabalansējot balto krāsu, tiek panākts, ka fotografējot , tas kam ir jābūt baltam ir balts, nevis dzeltenīgs, sarkanīgs vai zilganīgs. Pareizie WB uzstādījumu fotoaparātam ļauj "saprast" esošā apgaismojuma "krāsu temperatūru", kas tiek nolasīta no atstarotās virsmas, kurai ir jābūt baltai.

Lekcija:

Parasti cilvēka acs kombinācijā ar smadzeņu daļu, kas atbild par redzi, ļoti labi spēj interpretēt apkārtējā apgaismojuma "krāsu temperatūru". Mazs eksperiments, paņem baltu lapu un paskaties uz to dienas apgaismojumā. Pēc tam apskaties uz to griestu lampas apgaismojumā noslēgtā telpā (piemēram, tualetē). Abos gadījumos tu šo lapu redzēsi kā baltu, savukārt fotoaparātam šādas interpretācijas spējas automātiskajā WB režīmā aprobežojas ar vispārējiem pieņēmumiem par to, kādā apgaismojumā, kādas krāsu temperatūras dominē. Tas nozīmē, ka nereti var gadīties, ka automātiskajā WB režīmā tev sanāks nedaudz zilganas vai dzeltenīgas bildes.

Senākos laikos, ar filmiņu kamerām, lai manuāli noregulēt baltā balansu, nācās izmantot dažādus uz objektīva uzliekamos krāsu filtrus. Bija nepieciešama liela pieredze fotografēšanā, lai ar aci noteikt precīza filtra izvēli pie konkrēta apgaismojuma. Mūsdienās digitālajā fotogrāfijā šāda vajadzība atkrita, jo baltā balansa korekcijas var veikt elektroniski pašā fotoaparātā pirms uzņemt attēlu. Izprotot, kā pareizi iestatīt baltā balansu, var būtiski uzlabot savas fotografēšanas spējas dažādos apgaismojuma apstākļos, īpaši tad, kad automātiskais WB netiek galā.

Ar "krāsu temperatūru" tiek saprasts gaismas spektrs. To apzīmē nosacītās vienībās, kas ir līdzvērtīgas melnās virsmas uzsilšanas temperatūrai apstarojot to ar šī spektra gaismu. Esi noteikti pamanījis, ka vasarā uzvelkot melnu kreklu zem saules, tas sakarst daudz vairāk nekā zem istabas lampas spuldzes. Vēl viens piemērs ir ar metāla stieni, kas pie lielas sakaršanas temperatūras sāk izstarot sarkanīgu krāsu, savukārt pie metāla kušanas temperatūras, izstarotā gaisma pat pāriet uz baltu krāsu.

Nosacītās vienības tiek apzīmētas ar Kelviniem (K). Pie 5000 K gaisma spektrs ir neitrāls, 3000 K spektrs pāriet vairāk sarkanajos gaismas viļņos, bet pie 9000 K - zilganajos. Līdz ar to ir pieņemts teikt, ka jo augstāka "krāsas temperatūra", jo krāsa ir aukstāka, savukārt, jo zemāka temperatūra, jo krāsa ir siltāka. Tas gan intuitīvi šķiet aplami, bet fakti pierāda, ka jo īsāki gaismas viļņi, jo tie producē vairāk enerģijas.
Kāpēc tas viss būtu jāzina fotogrāfam? Par laimi tik dziļi fizikā jāiedziļinās nav, jo pietiek zināt šādu tabuliņu un tev jau ir viss pa lielam skaidrs, kuros gaismas apstākļos, kādas "krāsu temperatūras" dominē:
1000-2000 K - sveču gaisma
2500-3500 K - parastā 40 vai 60W spuldzīte
3000-4000 K - saulriets, saullēkts (kad skaidras debesis)
4000-5000 K - fluorescējošās lampas (dienas gaismas lampas)
5000-5500 K - zibspuldzē
5000-6500 K - dienas gaisma pie skaidrām debesīm, saule pusdienas stāvoklī
6500-8000 K - daļēji apmācies laiks
9000-10000 K - ēna vai stipri mākoņaina diena

Par laimi arī tas nav tik smalki jāpēta, jo vairumam mūsdienu kameru jau pastāv tā saucamie "preseti" ar baltā balansa apzīmējumiem (skat. zemāk nopublicētu tabuliņu).

Kas ir baltā balanss (white balance)?

Attēls 2

AWB, jeb automātiskais baltā balanss parasti ir pieejams visos digitālajos fotoaparātos un bieži vien darbojas pēc "minēšanas" algoritma, analizējot kontrastainus laukumus. Šī režīma pieņemtais gaismas spektrs ir starp 3000 K un 7000 K.

"Custom" baltā balansa režīms paredz to, ka esošās gaismas spektrs tiek nolasīts no testa bildes, kurā visu kadru aizņem priekšmets, kuram ir jābūt baltam. Kā pariezi iestatīt "Custom WB" nedaudz vēlāk.

"Kelvin" režīmā ir iespējams iestatīt tieši "krāsu temperatūras" vienības, bet tad ir jāpārzina augstāk uzrakstīto tabulu un jābūt saprašanai par apgaismojumu tipiem.

Pārējie seši režīmi izkārtoti "krāsu temperatūras" pieaugošā secībā un apzīmē tos pašus apgaismojuma apstākļus, kas ir aprakstīti tabuliņā augstāk. Citiem fotoaparātiem var arī nebūt daži no šiem režīmiem, savukārt, citiem fotoaparātiem var būt arī papildus režīmi.

Protams šie apzīmējumi ir diezgan nosacīti un var gadīties, ka režīms "Coludy" ir piemērotākais fotografēšanai ēnainā istabā, jo šo apgaismojuma apstākļu "krāsu temperatūra" sakrīt. Tāpēc nevajag šīs ikonas uztvert burtiski, bet gan vadīties pēc situācijas. Ja pēc foto uzņemšanas tu redzi, ka bilde ir sanākusi par daudz zilgana, nomaini WB režīmu uz kādu pakāpīti zemāk (piemēram no "Cloudy" uz "Daylight") un otrādi, ja bilde ir pārlieku dzeltena.

Ja visi striķi trūkst un bildes krāsas pēc visām WB pārmaiņām joprojām neatbilst īstenībai, tad jāķeras klāt manuālai WB uzstādīšanai. Maza atkāpīte, ja tu fotografē RAW režīmā, tad par to visu var vispār nedomāt, jo baltā balansu bez kvalitātes zudumiem pēc tam varēs pieregulēt PhotoShopā, bet ja RAW formāts tev izraisa cieņpilnīgas bailes , tad labāk iestatīt WB jau iepriekš. Kā tas darās? Diemžēl dažādiem fotoaparāta modeļiem nianses atšķiras, bet pa lielam: ņemam baltu lapu, novietojam to fotoaparāta objektīva priekšā un spiežam SET CUSTOM WB. Bet atkal jau atkārtoju, katram ražotājam šis paņēmiens var atšķirties. Piemēram Nikon D50 gadījumā sākumā ir jānofotografē balta lapa pa visu kadru un tad caur uzstādījumiem jāizvēlas Custom WB un jānorāda šī fotogrāfija pārlapojot atmiņas kartes saturu. Lai precīzi noskaidrot, kā to izdarīt ar tavu fotoaparātu, izroc no arhīviem fotoaparāta instrukciju un eksperimentē.

Kas ir baltā balanss (white balance)?

Attēls 3

Ja prāts velk uz "mākslas" radīšanu ir vērts padomāt par eksperimentiem ar WB tad, kad šķiet ar automātisko režīmu ir viss kārtībā. Piemēram uzstādot manuālo baltā balansu var pamēģināt baltas lapas vietā "iebarot" sarkanu lapu un tādā veidā "sagrozot" visus pariezos uzstādījumus iegūt interesantus krāsu efektus. Atkal jau eksperimentējam.

Jāsaka, ka bieži vien automātiskais režīms labi tiek galā ar savu uzdevumu, ja kadrējumā ir iekļauts kāds paliels kontrastains laukums, piemēram apmākušās debesis.

Pastāv arī tādi specifiski apstākļi, kur ir vairāki gaismas avoti ar atšķirīgiem krāsu spektriem un temperatūrām. Piemēram naksnīga iela ar oranžām laternām un spilgti baltu mēnesi debesīs.

Kas ir baltā balanss (white balance)?

Attēls 4

Tādos gadījumos ir vērts uzstādīt "krāsu temperatūru" uz neitrālām krāsām norādot tās "Kelvin" WB režīmā (ap 5000 K). Ja ir vēlme pačakarēties ar reālistiskā foto iegūšanu, tad ir vērts pamēģināt WB breketingu. Tas ir nofotografēt vienu un to pašu attēlu katra gaismas avota "krāsu temperatūrā" ar dažādiem WB uzstādījumiem (tam noteikti būs nepieciešams statīvs) un pēc tam PhotoShopā šīs bildes samiksēt.

raksts tulkots un interpritēts no šī linka:
www.cambridgeincolour.co