Dabasskatu kadra konstruēšana

Attēls 1

Anotācija:

Dabasskata fotogrāfija labāku iespaidu rada tad, ja skats, ja aplūkojot uzņēmumu, vispirms pievēršas galvenajam uzņemamam objektam un pēc tam pāriet pie blakus objektiem.

Lekcija:

Tāpēc dabasskatā jābūt vairākiem plāniem, t.i., daļai priekšmetu jāatrodas tuvāk aparātam, - tas būs priekšplāns; daļai tālāk no aparāta – kaut kur vidū, - tas būs otrais plāns; bet vēl tālāk – mazāk asi, mīkstināti jāiezīmējas trešajam plānam.
Priekšplāns bieži ir fotokadra pamats; tā, uzņemot kolhoza lauku, priekšplānā jābūt kombainam, traktoram vai kādai citai lauksaimniecības mašīnai; jūras fotogrāfijā priekšplānā varētu uzņemt klintis, krastā augošu koku u.t.t. Tomēr šo paņēmienu uzņemšanai nevajag lietot sevišķi bieži, sevišķi tur, kur priekšplāns ir tikai dekoratīvs, bet tajā pašā laikā tam ir visspēcīgākais tonis. Bez tam jāatceras, kad dekoratīvajam priekšplānam nav jābūt pretrunā ar visa uzņēmuma stilu un kopējo ideju.
Otrajam un trešajam plānam jābūt ar mazāku asumu, citādi nebūs gaisa perspektīvas.
Bieži dabasskatus uzņem no augšējā punkta – tad vispārējā aina redzama panorāmas veidā un lieli priekšplāna priekšmeti neaizklāj tālākos plānus.
Tas, ka neprot izcelt galveno, ir viena no iesācēju biežākajām kļūdām dabasskatu uzņemšanā; rezultātā uzņēmums nesaista uzmanību, skats klīst pa uzņēmumu, nezinot, pie kā apstāties, uzņēmuma „centrā” vai nu nav, vai arī tas nav izteikts skaidri. Tādu uzņēmumu bieži var sadalīt divos vai trijos pastāvīgos kadros.
Labā dabasskatā gandrīz vienmēr var ieraudzīt tā saucamo vadlīniju(strautiņu, celiņu, slēpju pēdas u.t.t.), kura skatītāju it kā ievada uzņēmumā. Labi, vadlīnija sākas uzņēmuma apakšmalas malējā trešdaļa vai stūrī un iet zem zināma leņķa pret horizontu; mainot uzņemšanas punktus var atrast vajadzīgo vadlīnijas stāvokli kadrā.
Līnijām, kuras dabasskatā izveido upe, ceļš, mākoņi, mežmala, koku ēnas u.tml., jāved uz uzņēmuma iedomājamo centru. Tādas tālē izzūdošas līnijas labi attēlo uzņēmumā telpas dziļumu.
Lai uzņemtā dabasskatā var konstatēt zināmu tā konstrukcija līniju shēmu. Ja visas uzņēmuma, kurā attēlota augstu koku grupa, pamatlīnijas būs vertikālas un ja tās gadījuma pēc nešķērsos horizontālas līnijas, tad uzņēmumā būs pasvītrots koku augstums. Tomēr šo koku augstuma izjūtu varēs saglabāt ar noteikumu, ka koku nebūs daudz un uzņēmuma formāts būs vertikāls. Turpretim, ja ņemsi daudz koku un izvēlēsimies horizontālu uzņēmuma formātu, tad dabasskats, pēc savām līnijām paliekot vertikāls, jau nepasvītros koku augstumu, bet mežu masīva plašumu. Horizontālas, uzņēmuma malām paralēlas līnijas pasvītros attēla plašumu.
Dabasskatā sevišķi svarīga ir horizonta līnija. Ja tā, šķērsojot uzņēmuma vidusdaļu, sadalīs to divās vienlīdzīgās daļās, tas gandrīz vienmēr pazeminās uzņēmuma izteiksmīgumu. Labāk, ja horizonta līnija iedama paralēli uzņēmuma apakšējai malai, novietojas zemāk vai augstāk par tā vidusdaļu; atkarībā no tā horizontu sauc par zemu vai arī par augstu.
Augsts horizonts rada iespaidu, kad dabasskats iet kalnā; zems, - kad dabasskats novietots zemienē, ielejā, bet fotogrāfs atrodas augstienē. Horizonta augstuma maiņa sasniedzama, aparātu mazliet noliecot uz leju vai augšu
Izvēloties uzņemšanas punktu, jāievēro, ka, novietojoties par uzņemšanas priekšmetu fotogrāfs it kā to samazina. Novietojot aparātu zemāk par attēlojamo priekšmetu, fotogrāfs to šķietami pastiepj uz augšu. Augsts uzņemšanas punkts izslēdz debesis no kadra. Zems punkts saīsina dabasskata perspektīvu, debesis kļūst par galveno fonu.
Nav jāsteidzas ar uzņemšanas punkta izvēli. Viena un tā pati zem dažādiem leņķiem - nedaudz augstāk, nedaudz zemāk, vairāk pa kreisi vai labi, uz priekšu vai atpakaļ – uzņemta ainavas dos dažādi izteiksmīgus uzņēmumus, no kuriem viens noteikti būs labākais. Tāpēc no dažādiem punktiem uzmanīgi jāizstudē uzņemšanai iecerētais dabasskats.
Ļoti bieži dabasskatu atdzīvināšanai kadrā uzņem atsevišķu cilvēku vai cilvēku grupu. Jūras un upju ainavas atdzīvina tvaikonis, jahtas buras, zvejnieka laivas. Kā uzņēmuma tēlojuma noslēdzoša detaļa var būt arī mākonis – vajadzīgā vietā.
Izvēloties uzņemšanas punktu un leņķi, jāuzmanās, lai iecerētā uzņēmuma centrālā daļa patiešām būtu galvenā kāpēc ieņemamās vietas, tā arī pēc izmēriem, asuma un toņu sulīgumu. Uzņemšanas punkta izvēlei, apgaismošanai un kadra konstruēšanai jāpaļaujas uzņēmuma galvenās tēmas uztveršanai, pasvītrošanai.

Literatūra : V.Miļukins Fotogrāfija