Asuma dziļums – efekts vai defekts

Attēls 1

Anotācija:

Līdzīgi kā cilvēka acs, kas maina zīlītes izmēru, strādā arī fotoaparāta objektīva diafragma.

Lekcija:

Lai ielaistu vairāk gaismas, to var atvērt plašāk, tādējādi palielinot iespējamo ekspozīcijas laiku. Tas noder tumšās telpās, bet tā blakus parādība ir asuma dziļuma samazināšanās. Tas palielinās, arī samazinot objektīva diafragmas atvērumu ( f ). 5mm objektīvam ar diafragmu f 8 asuma dziļu,s ir tik liels, ka praktiski nav vajadzības iestādīt asumu. To izmanto fotokameru ražotāji, izgatavojot free focus kompaktkameras. Lielais asuma dziļuma ir piemērots, fotografējot makro režīmā, jo, uzņemot no tuva attāluma, asuma dziļums samazinās, taču, ja būs vēlme izcelt objektu uz neasa fona, tad ar šo kameru nekas prātīgs nesanāks. Svarīgi zināt, ka, samazinoties objektīva fokusa attālumam, palielinās attēla asuma dziļums.

Katram objektīvam ir savs maksimālais diafragmas atvērums, t.i., mazākais un lielākais iespējamais f – diafragmas atvēruma cipars. Tālab, objektīvi ar lielu gaismas spēju (mazu f) ir dārgāki vai ļoti dārgi. Asuma dziļums (Depth of Field) ir fokusā esoša zona fotografējama objekta priekšā un aizmugurē. To kontrolē, mainot diafragmas atvērumu – jo mazāks f skaitlis, jo mazāks būs asuma dziļums, jo lielāks f , lielāks arī asuma dziļums.

Ja fotografējot portretu, ir nepieciešams izcelt cilvēka seju un novērst uzmanību no raibā fona, jāpalielina diafragmas atvērums, lai sašaurinātos asuma dziļums un tas būtu tikai tik dziļš, cik cilvēks. Runājot par šauru asuma dziļumu, vērts ir pieminēt t.s. Bokeh (Bokē), kas, vienkāršā valodā sakot, ir tas samiglotais fons aiz fotografējamā objekta. Dažādas kvalitātes objektīviem šis fona samiglojums mēdz atšķirties – lētiem tas ir izsmērēts un sastāv no tādiem, kā lieliem klekšiem, savukārt dārgākiem – tas ir gluds un maigi miglains. Galvenais nepārspīlēt, diafragmas atvērumu var palielināt tiktāl, ka asumā paliek, piemēram, tikai cilvēka deguns. Gluži tāpat var samazināt diafragmas atvērumu, kad asi top visi attēlā redzamie objekti, neizceļot nevienu konkrēti. Šobrīd noderīgi atgādināt sākumā jau teikto, ka fona miglainības pakāpe ( asuma dziļums) nav atkarīga tikai un vienīgi no diafragmas atvēruma, bet arī no objektīva attāluma līdz objektam.

Fotografējot dabasskatu, parasti vēlamies parādīt tā plašumu, lai visas detaļas būtu asas un labi saskatāmas, fotogrāfija būtu dzidra, telpiska un baudāma. Taču, ja mēs iestatām asumu uz tālāko punktu mūsu ainavā, priekšplāns var būt izplūdis. Lai iegūtu maksimāli iespējamo asuma dziļumu, var fokusēties uz Hiperfokālo attālumu, nevis uz bezgalību. Hiperfokālais attālums ir tuvākais iespējamais fokusa attālums, aiz kura fokuss sniegsies bezgalībā. Piemēram, fokusējoties uz 10 m attālu objektu pie f8, fons no 2 m līdz pat bezgalībai būs fokusā. Toties fokusējoties uz 1,5 m attālumu, fokusā būs viss jau pat no 80 cm! Tādējādi iespējams radīt dabasskatus, kuros pilnīgi viss attēls ir ass.

2. attēls – Divas pēc savas būtības identiskas fotogrāfijas. Abas ir tapušas ar pāris sekunžu intervālu un fotografētas no statīva, nemainot fotoaparāta leņķi, attālumu no objekta un fokusa attālumu. Vienīgās pārmaiņas, kas tika veikts – mainīts diafragmas atvērums ( f). Augšējā fotogrāfijā bija iestatīts f 22, tas ļāva izzīmēt gan priekšplānu, gan arī fonu.

3. attēls – Šajā fotouzņēmumā diafragmas atvērums bija f 2.8. Līdz ar to zāles stiebri aiz galvenā objekta izplūda, veidojot viendabīgu fonu, tādējādi izceļot šajā fotogrāfijā svarīgāko – ziedus.

Izmantotā literātūra: NextFoto Digital, Nr7, 2006. gads, autors konkrēts nebija norādīts. Manuprāt noderīga skola, gan priekš iesācējiem, gan lietpratējiem.