sanāk†s Brīvības laukumā sakarā ar in†erNaCionālo sieviešu dienu

Autora komentārs:

kā pie Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas dienas izstāstīšu kā mātei, kā es situ sievietes. pirmā bija ne sieviete, bet maza krievu †au†ības mei†ene, pāris gadus jaunāka par mani, kad man bija 6 vai 7 gadi un joprojām pāris gadus par mani jaunāka, ja nav nosprāgusi. bet bija tā. eju. viņa uz mani smirdēja "эй ты, латыш балдыш!". nelikos traucēties. pielavījās no aizmugures un iemēza pa muguru. iemēzu pretī, tā simbōliski. iemēza stiprāk, es arī! aizskrēja vaimanādama. viņas fāters, okupācijas armijas oficūcieris dirzdams pirzdams atskrēja pie mana tēva žēlaboties. izstāstīju kā mātei - visu patiesību. tas smerdelperdelis okupācijas armijas oficūcieris smirdēja, ka tā nevarot būt. bija.
stāsts par to, kā situ savu pašu pirmo sievu! kā mēza, tā es bloku. un tā maz pamazām sevi piekāva. post factum sēdēja caurām dienām uz telefona un stāstīja klimakstēriskām pagasta kļaču bābām, kā es viņu piekāvis. nē, saprotu, pats idijōts, ka viņu precēju!
stāsts par to, kā situ savu komunaļņika kaimiņieni un ne ar pliku roku! tā mačka valkājās pa kuhņu un smirdēja gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. mani ZB un es viņai parādīju mīklas rulli un teicu, ka lai beidz dirsties, citādi mēzīšu! pielīda man nepieklājīgi tuvu un tā iesmirdējās, ka gauži reflektōriski iemēzu ar to mīklas rulli pa galvu. pēcāk rulli dezinficēju!
par to Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas dienu. OK. atbalstu sievietes. es laikam esmu lezbietis, man patīk sievietes! (© Aivars Neibarts).
bet slušai sjuda - viss sākās ar pros†i†ū†u demons†rāciju Parīzē! nu, kā ir tā ir.
nez vai to zina demens†ruan†es?
UN - man iestājās neliela neskaidrība. pat 2. kad figurēja teksts, ka sieviešiem tas un šhi†as pienākas, man jautājums vai vīrietēm ne!
UN uz viena plakāta izlasīju, ka †ranSSievie†ēm arī kas †ur. nū - bet ziedi Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas dienā arī pienākas? es reiz frendam Vladim Goldbergam iedāvāju rozi aiz tam, ka zila. zinādams, ka vīrieši vīriešiem augu dzimumorgāmus nedāvā. bet nu zila. objebālovka, bija maitas torgaši tintē iemērkuši.
vēl 1 lieta, kura man ne ļoti patika pasākumā. "ko mēs gibam?" un "kad mēs to gribam? tagad!" tika izbrēkti toč kā ekoфaшis†u izbrēkti! publika arī pārsedzas. un tiem €koфaшis†iem ne izglī†ības, ne saprašanas. cik ē†iski, es†ē†iski un psihohigiēniski korek†i nomočī† dzīvniekus, lai ie†ērp†os viņu ādās, var bazarē† maziņā, †obiš 0.7 l garumā. bet kopš kāds "zaļais" idijō†s izdomāja, ka var †akš no pudelēm taisīt ģemperus, rozā, zaļus un lillā pižikus, zivis pilnas ar mikroplas†masu un †āpa† €koфaшis†u (un ne tikai!), kuri lieto uzturā zivis, smadzenes!