Kārtībai jābūt!

Autora komentārs:

Kāda versija stāsta, ka tradīcija kliegt -Rūgts!- radusies no senas kāzu rotaļas. Senos laikos kāzas Krievijā spēlētas ziemā, - vienīgajā gadalaikā, kad nebija jāveic dažādi zemes darbi. Tad nu kāzu laikā tik organizēta šāda izklaide - līgavas pagalmā tika uzmests liels sniega kalns, kas tika apliets ar ūdeni. Kalna galā stāvējušas līgava ar draudzenēm un/vai māsām, bet līgavainim ar draugiem un/vai brāļiem bija jāuzrāpjas kalna galā - jātiek pie meitenēm. Visi citi stāvējuši ap šo kalnu un klieguši: -Kalniņš! (kr.Горка). Sasnieguši sniega kalna virsotni, līgavainis sabučojis līgavu, bet viņa draugi brāļi - līgavas draudzenes/māsas. Pēc tam viss bariņš šļūcis lejā.  

Viens no krievu folkloristiem - Ivans Pankejevs, stāsta, ka savulaik krievu kāzās tradicionāli līgava apstaigājusi viesus ar paplāti - tā viņa vākusi naudiņu sadzīves iekārtošanai. Katrs viesis ņēmis no paplātes glāzi ar šņabi, izdzēris to, teicis: -Rūgts!-, tādējādi apstiprinot, ka izdzēris viņš ir patiesi šņabi nevis ūdeni, pēc tam viņš uz paplātes uzmetis naudiņu un saņēmis atļauju nobučot līgavu - | pasaldināt | izdzertā rūgtumu. Līgavaiņiem šis process noteikti nav bijis daudz pa prātam, līdz ar to pakāpeniski tradīcija transformējusies. Un tagad, kad kāzās atskan -Rūgts!-, bučojas līgava un līgavainis.