Tēzes par Taizē

lodzija | 11:22 03.01.2017 | Atbildēt uz komentāru |

vairumā no Polijas bija ?
bet sestdiena redzēju tos jauniešus, tomēr atsvaidzināja Rīgas atmosfēru tas viss ;)

kalifalkherstone | 11:25 03.01.2017 |

es gan tur neiesaistījos, man vajadzēja būt šajā konkrētajā reizē (bet tas ir cits stāsts). Cik sekoju līdzi (maz), tur bija visādi, un Arēnā varēja redzēt melnus un baltus, šķībacainus un ar apaļām acīm - nevaru teikt, kas un kā.

lodzija | 11:42 03.01.2017 | Atbildēt uz komentāru |

Sestdien Merkeļā ielā uz krustojuma pat 3 nēģerietes bija, tas laikam arī dēļ tā pasākuma ;)
dažas tā neko, kā saka smukiņas

kalifalkherstone | 11:44 03.01.2017 |

Jā, tur bija morīši un es atpazinu korejiešus, ķīniešus, vjetnamiešus (?). Bet eiropieši, protams, vairākumā.

lodzija | 13:40 03.01.2017 | Atbildēt uz komentāru |

Neliels stāstiņš no kristiesu saita
**************************
Nu labi. Tad jau pastāstīšu ar :)

Kaut kad decembra vidū pieteicos, ka varu uzņemt Taize jauniešus. Atzīmēju, ka varu uzņemt arī brīvprātīgos, kas ierodas 26. decembrī. Līdz Ziemassvētkiem neviens man nebija devis nekādu ziņu, līdz ar to nospriedu, ka saņemšu parastos dalībniekus, kas ierodas 28. decembrī.

Tā nu neko ļaunu nenojaušot, devos svinēt Ziemassvētkus pie mammas. Jauki un no visas sirds atpūtos. 26. decembrī rīta pusē nekrietnā kārtā atskanēja modinātājs, kaut gan zvanu uzlikusi nebiju. Pusaizmigusi sapratu, ka vienkārši kāds nelietis iedrošinās man zvanīt 11.00 (!!!) no rīta! Telefonā atskanēja mundra balss, kas man pavēstīja, ka esmu atzīmējusi, ka esmu pieteikusies uzņemt pie sevis dzīvoklī brīvprātīgos, kas ierodas šodien. Jūs ziniet to sajūtu, kad pamosties nogulējis modinātāju – nezini, ko ķert, ko grābt. Mana reakcija bija līdzīga.

Tā nu pēcpusdienā jozu uz Rīgu šrubīt dzīvokli un aptīrīt pārtikas veikalu. Patiesībā brīnišķīgi. To, ko biju plānojusi lēnā garā paveikt 2 dienu laikā, izdarīju pāris stundās.

Vakarā ierados draudzē, pirms vēl mana jauniešu porcija bija ieradusies. Tā nu sēdēju, gaidīju, kas nu būs. Tad palēnām sāka parādīties nedaudz apmulsušie ceļinieki. Man uzreiz iekrita acī divas meitenes, un pie sevis nodomāju, ka ar šīm es varētu atrast kopēju valodu un būtu feini, ja man viņas iedalītu. Un tā arī laimīgā kārtā notika.

Tātad. Pie manis viesojās 2 riktīgi foršas ukraiņu meitenes un viena ļoti jauka vācu meitene. Ar ukraiņu meitenēm parasti pa vakariem pļāpājām un dzērām tēju līdz vēlai naktij. Vācu meitene savukārt parasti uzreiz pēc atnākšanas devās pie miera, varbūt vienu vai 2 vakarus nedaudz ar mums papļāpāja.

Priekš manis, kā nepieraduša organisma, sarežģītākais bija agrie rīti. Cik saprotu, ar silto ēdienu bija nedaudz problēmiņas, tāpēc centos brokastīs gatavot kaut ko siltu un garšīgu. Un tā, lai katru reizi būtu kaut kas cits :) Principā, pirmajā dienā puslīdz noorientējos, uz kādu ēdienu viņas vairāk tendētas un atbilstoši centos piemēroties. Vakarā centos palutināt ar kaut kādiem našķiem. Nu jā, vispār man ar, viesu uzņemšanas rezultātā, viens godīgs kilograms ir nācis klāt :D

Vācu meitene aizdevās prom jau 1. janvāra rītā, BET ukraiņu meitenes tikai vakar pēcpusdienā. Vakar vakarā atnācu mājās – viss sakopts, nokopts un dažādās vietās atstātas zīmītes ar dažādos veidos izteiktiem paldies.

Kopumā ļoti jauka pieredze. Liels prieks, ka viņas bija un tikpat liels prieks, ka viņas ir prom un man ir atkal atpakaļ sava māja, kurā neviens nemaisās pa kājām.

Tīri cilvēciski ukraiņu mentalitāte un skats uz dzīvi man noteikti ir daudz tuvāka nekā vācu. Kaut vai elementārs piemērs – ukraiņu meitenes savus našķus un rīkotāju izsniegtās maizes uzreiz pievienoja kopējam katlam, vācu meitene visu paiku turēja pie sevis. Abas uzvedības ir normālas un atkarīgas no audzināšanas. Tāpat ukraiņu meitenes bija sarūpējušas nelielas dāvaniņas no savas valsts. Melač, no prijatno.

Nu jā, un vācu meitenei tomēr bija nedaudz grūti iejusties mūsu kompānijā, jo ik pa brīdim nejauši tomēr pārgājām uz krievu valodu, kaut gan viņas klātbūtnē pārsvarā runājām angliski.

Vēl, visas meitenes dziedāja korī. Un vakaros, kad viņas ielīda migā savā istabā, visas trīs, salikušas galvas kopā klusi, daudzbalsīgi dziedāja dziesmas. Ļoti skaisti dziedāja :)

Tā lūk :)

Anonymous | 15:28 03.01.2017 |

Многа букаф... Ниасилил.

lodzija | 22:00 03.01.2017 | Atbildēt uz komentāru |

drusku īsāks teksts tad
******************
Atskaitei par Tezē:
uzņēmām 4 jauniešus no Horvātijas. Būtībā divus pārīšus, kas pazīstas no mūzikas skolas. Ļoti gaiši, jauki cilvēki. Barojām ar sātīgām brokastīm pēc viņu izvēles no mūsu piedāvājuma. Pēcpusdienās/vakaros viņi ēda Lido vai Makā.
Atvadoties viņi mūs apdāvināja katrs ar savu dāvaniņu - šokolādēm, sāls reģiona pārtikas vielu suvenīrkomplektu, kur pat šokolāde esot ar sāli! Viens uzdāvināja vectēva pašdarinātos krustus no keramikas ar rotājumiem.
Bija jauks, lai gan priekš mums ne neparasts piedzīvojums. Viņiem nācās gulēt dzīvojamā istabā, kas ir kopā ar virtuvi, daļēji uz grīdas.
Mūsu mazais kaķēns tomēr pamanījās uzčurāt uz viena guļammaisa. Viņam ļoti patīk mīkstas čuru vietiņas... :-