Pilis Tukuma pusē

Autora komentārs:

Trīs pilis Tukuma pusē.

Neliels ceļojums , Tukuma pusē.

Jaunmoku pils.

Vietas nosaukums „Jaunmokas” dokumentos pirmo reizi minēts jau tālajā 1544. gadā.

Jaunmoku pilij, kurā neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem, ir īpaša vieta starp Latvijas arhitektūras šedevriem. Pils uzcelta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858-1945) projekta – kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda (1847-1912) medību pils.

Vecmoku pils



Vecmoku muiža atrodas tagadējā Tukuma rajona Tumes pagasta teritorijā. 1460. gadā tā nosaukta kā Livonijas ordeņa īpašums Mowken Hof. 1536. gadā Fīlipam fon der Brigenam (Philipp von der Brüggen) izlēņotas divas zemnieku sētas Mokās. Vecmoku muiža pieminēta 1544. gadā.

16. un 17. gadsimtā Vecmokas bija hercoga īpašums, piederēja pie Ozolmuižas pārvaldes un bija ieķīlāta.

1753. gadā muižu nomājis Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem). Šajā laikā celta jauna dzīvojamā ēka, kura izmaksājusi vairāk nekā 400 Alberta valsts dālderus.

1785. gadā muiža nonāca fon der Brigenu dzimtas īpašumā, bet no 1838. līdz 1924. gadam tā bija fon Elzenu (von Oelsen) dzimtmuiža.

Joprojām nav precīzi noskaidrots, kas bijis pils arhitekts. Tiek uzskatīts, ka kungu māju 18. gadsimta vidū projektējis arhitekts Severins Jensens. Savukārt muižas saimniecības ēkas – zirgu staļļi – ir veidoti T. Zeileram raksturīgā manierē.

1920. gadā muiža nacionalizēta. Tās centrs palika fon Elzenu dzimtas īpašumā līdz 1939. gadam. Pēc baronu izceļošanas pagasta pašvaldība apsprieda iespēju pilī izvietot Vecmoku skolu. Tā kā sākās karš, tas netika izdarīts.

1941. gadā muižas centrā tika iekārtota nelie¬la vācu koncentrācijas nometne, kas vēlāk tika pārveidota par darba nometni. Pils sagrauta 1944. gadā, kad padomju armijas daļas uz neil¬gu laiku ieņēma Tukumu.

Līdz mūsdienām saglabājušās kungu mājas drupas un vairākas saimniecības ēkas. Jau vairākus gadus tiek kopts Vecmoku muižas parks, kurā atrodamas arī dažādas eksotu sugas.

Durbes pils.



Durbes muiža rakstos pirmo reizi minēta 1644. gadā kā Šlokenbekas pusmuiža, bet muižas ēka rakstos pieminēta 1671. gadā. Šlokenbekas muižas īpašnieki 18. gs. pirmajā pusē Durbē sāka celt sev jaunu kungu māju, kurai 18. gs. gaitā piebūvēja divus sānu flīģeļus, bet vēlāk visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1789. - 1808. gadā Durbes muiža piederēja Ernestam fon Grothusam.

No 1818. līdz 1838. gadam muiža bija Elejas un Šlokenbekas muižnieka grāfa Žanno Mēdema īpašumā, kurš 1821. gadā pēc arhitekta Johana Berlica projekta lika klasicisma stilā pārbūvēt ēkas fasādes un izbūvēt portiku. 1848. gadā Šlokenbekas un Durbes muižas iegādājās barons fon der Reke.

1923. gadā Latvijas valdība Durbes muižas kungu māju piešķīra lietošanā dzejniekam Rainim, kas Durbes pils ēkā lika iekārtot ģimeņu atpūtas namu skolotājiem. Pēc dzejnieka nāves 1929. gadā tika izveidots Raiņa muzejs. Latvijas Skolotāju slimokase izīrēja daļu ēkas bērnu vasaras mītnei. Vēlāk šeit iekārtoja sanatoriju, 1943. gadā kara hospitāli, pēc kara līdz 1963. gadam atkal sanatoriju. 1963. gadā ēkā ierīkoja tuberkulozes slimnīca, 1970. - 1978. gadā tuberkolozes sanatorija, vēlāk rehabilitācijas slimnīca. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tukuma pašvaldība muižas kungu māju un blakus esošās ēkas nodeva lietošanā Tukuma muzejam.