Palmira, atvadas?

Autora komentārs:

Palmira, atvadas?
Īstenticīgie laikam šo vietu mazāk īsteni ticīgajiem atņēmuši – nu pasaule gaida, ka postīs nost. Brīnums nekāds nebūtu, no trakā suņa Akbara pielūdzējiem ne tas vien pieredzēts. Tiesa, tā kultūra, kam virzienu iedeva Seleuka valdīšana un vēlāk grandiozo uzplaukumu radīja Romas imperiālisti, vietējā sabiedrībā nekad netika īsti pieņemta. Ļaudis uzskatīja, ka gandrīz nereāla labklājība, kas Impērijas laikā ļāva būvēt grandiozāk, kā pašā Romā, radusies neatkarīgi no saprātīgās un mērenās valdīšanas. Kad patrioti ar gandrīz dieva kārtā iecelto Zenobiju satrakojās, labklājībai pienāca gals un ne gluži nepelnīti. Tomēr īpatnēja kultūra Sīrijā turējās vēl ilgi, kristietības pirmsākumos pat vareni plauka. Tomēr sīrieši ar laiku pieņēmuši islamu ar visām tā kroplībām – sk. skulptūrām nodaudzītās sejas.
1. No attālas viesnīcas;
2. Zemestrīces pārciestas;
3. Konsole pie kolonas – vietējā tradīcija. Uz tādām godājamu pilsoņa skulptūras stāvējuša, vislabākajiem – akmens, mazāk godājamiem – bronzas;
4. Interjera mērogs – apkopējs;
5. Pamēģini tādu granīta kolonu uzsliet;
6. Drupu lauks – muslimi ieradās;
7. Bāalam, tam pašam, kurš Bībelē smagi kritizēts, mājas cēla lepnākas;
8. Kapa piemineklim vismaz seja jāsabojā;
9. Slavenai Zenobijai, ko tagad apdzied visā Sīrijā un Libānā, arī pa purnu sadots;
10. -12. Kad knipsēju, vēl bija apgaismojums;
13. Atvadas no tuvākā kalna.