Mazliet par VEF
Anonymous | 15:31 17.05.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Tur bija suņa sēdēšana us siena kaudzes. "Neaddosim VEFu! RAFs - mūsu!" Kas no tā tagad palicis? Vajadzēja laikā sākt domāt ar pareizo galu, saprast, ka krievu standarta preces nav konkurētspējīgas, jo atpaliek no pasaules līmeņa par 20 gadiem, ielaist RAFā Renault, bet VEFam sākt skrūvēt kopā Philips tējkannas. Citas izvēles mums nebija, bet tagad visas jebļektronikas nišas ir aispildītas, pārtikas ražotāji zina tik Pukistānas tirgu, no kurienes regulāri ackan: "Vaši šproti ješte sami".
A_B_ | 22:45 17.05.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Cik par šito var raudāt, pašiem neapnīk? Ar ļoti maziem izņēmumiem bezsakarīgi monstri, "sociālistiskās ekonomikas" paliekas. Palielam migrantu pūļa nodarbināšanai. Arī no tā "mūsu" VEFa nekas jau vairs nebija palicis. Un cerēt, ka no tā visa kaut ko varētu pielāgot normālai ražošanai diezgan naivi. Pasaulē šajos 50 gados šis tas bija mainījies.
Anonymous | 09:56 18.05.2015 |
+++ Interesētu redzēt tādu, kurš tajos laikos gribētu VEF-Sigmu, ja varētu izvēlētos arī kādus Soņus/Filipsus.
versatile | 15:50 19.05.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Neaizmirstam, ka mūsdienās nav nepieciešami 25k cilvēku pat tādam ražšaas apjomam, kāds tam VEFam bija... tas pie augstāk minētā. Nav ko nostaļģizēties pārlieku :)
Anonymous | 15:12 17.05.2015 | Atbildēt uz komentāru |
Pāreja no sociālisma uz kapitālismu pasaules vēsturē ir unikāla, tāpēc neviens nezin, kā to pareizi paveikt. Savā otrajā dzīvē es biju tirgotājs un sadarbojos gan ar VEF, gan Radiotehniku. Viss nomira dabiskā nāvē. VEFā ļaudis nesaprata, ka uz telefonu iepakojuma kastēm jābūt skaistiem produkta attēliem, bet modeļa nosaukumiem uz kastes jāsakrīt ar plāksnīti uz paša aparāta. Radiotehnikā veikalniekam bija pašam jābrauc pakaļ precei, uz pavadzīmēm vajadzēja teju vai paša direktora parakstu, un, kad noliktavas pārzine Maša bija aizgājusi pusdienās, kāda stundiņa jāpagaida....Tajā pat laikā Sony, Philips, Whirlpool, Electrolux un citiem, ieklabinot netā pasūtījumu, pēc apm. 7 dienām tas bija pie veikala durvīm jebkurā nomaļā Latvijas miestā (protams, pie pietiekama apgrozījuma, lai kļūtu par tiešo importētāju)