Lieldienām tuvojoties. (Jeruzāleme)

Autora komentārs:

Reiz trāpījās būt Jeruzalemē dažas dienas pēc ortodoxsu Lieldienām. 1., 2. – bez komenta. 3.- olīvu dārzs zaļo kā toreiz. 4.,– Via Dolorosa šķiet brīvi izstaigājama 5. - vairs tā nešķiet. 6.-7. – blakus trasei netrūkst svētu mūru un akmeņu. 8. – redzam, cik dziļi jākāpj, lai nonāktu Kristus laika zemes līmenī. 9. – tajā dziļumā Dievmātes portrets, esot gleznots pēc oriģināla. Spriežot pēc redzamā mātes un bērna vecuma, tālredzīgs tas gleznotājs bijis.10. - pa ceļam tirgo arī šo to jautrāku. 11.- pie Kristus Kapa baznīcas blīvs pūlis gaida kāda augsti kalpojoša Dieva kalpa ierašanos. 12.- klāt gan. 13.- debesu gaisma pār edikulu virs Kristus kapa. 14. – sestdienā no debesīm nolaidies „blagodatnij ogoņ” vēl nav zaudējis spēku, pēc tā pieprasījums liels. Kārtība prasa, lai aizdedzināto sveci nenopūstu, bet nodzēstu atbilstošā vietā un veidā, tad „blagodaķ” saglabāšoties arī mājās, sveci aizdedzinot ar špicku. Te redzam mazu kļūmi dzēšanas procesā – kaut kas aizdedzies vairāk, kā paredzēts, tomēr pūļa dinamiskā reakcija un nekristīgs troksnis beidzas, dūmiem un aromātam izklīstot – šoreiz poņeslo. Nevienu pat nesamina. 25. - pēc piedzīvotā no attāluma rāmi atskatos uz vecpilsētas mūri un Cionas kalnu – kur tas tornītis un baznīca, esot sv.Vakarēdiens turēts.