Viss ir pirmajā bildē...

Autora komentārs:

Pirmas dažām nedēļām, it kā sakarā ar „Valentīndienu” ( tas neesot tas pats, kas „Helovīns” ) mūsu kultūras namā ( vai klubā? ) viesojās mākslinieki– aktieris, aktrise un muzikants. Uzvedums – lidmašīnas kapteiņa stāsts par lidojumu uz dažādām pilsētām, tajāsun arī lidojuma laikā piedzīvoto, tika papildināts ar videomontāžu uz ekrāna. Zālē skatātāju mazāk par 15, man neērti – varēju tak kādu no puikām pierunāt, mammu iesēdināt mašīnā un atvest.... Par laimi, nebiju neko tādu izdarījis, jo abi ar kundzi piecēlāmies pusē un izgājām....
Jau izrādei sākoties, likās dīvaini, ka „aktieris” visu laiku staigā projektoram pa priekšu palaist nākošo sižetu ( manuprāt pat vidusskolnieki uztaisītu montāžu tā, lai viss norisētu sinhroni ar izrādi un starp sižetiem uz ekrāna nebūtu zilgans tukšums, bet vismaz ar saturu saistīta fona bilde ). Lielāko daļu teksta „aktieris” un „aktrise” runāja no galvas, bet bez sevišķas izteiksmes. Bet lasot savus dzejoļus no „vāciņiem” gan autoram gadījas pa misēklim. „Aktrise”, kurai darbību nebija sevišķi daudz, itin bieži laiku pavadīja ar muguru pret skatītājiem. Kaut cik pasākumu vilka mūziķis – spēlējot sintezatoru un uzdziedot. Par interesantu ( bet ne oriģinālu ) varētu uzskatīt skatītāju ( lidmašīnas pasažieru )iesaistīšanu izrādē, bet tas arī viss.... Tad nodomāju – būtu labāk mūsu pašu pašdarbniekus palaiduši...
Nu re! Nepagāja ne mēnesis, un kultūras namā pašdarbnieku koncerts! Zāle pilna skatītāju, foajē satraukušies jaunieši - Agra Daņiļēviča vadītie dejotāji no Ventspils, un priekšnesumi sākas.... Protams, arī mūsu pašdarbniekiem gadās pārteikties runājot dzejoli vai tekstiņu. Protams, kāds lasa no grāmatas, un arī kļūdās. Bet tas viss skan ar izteiksmi, ar intonācijas maiņām un uzsvariem, kur tos prasa saturs – pat kļudiņas neizsit runātāju no līdzsvara. Starp priekšnesumiem nav garāku paužu, kā nepieciešams, lai nomainītos darbojošās personas. Žēl, ka skatuve jauniešu kolektīvam par mazu – zālē tālāk sedošie redz tikai lēkājošas galvas un rokas.... Protams, nebūtu par ļaunu gaismu režija un gaismu operātors...
Koncerta noslēgumā visi, gan dalībnieki, gan publika – arī kājās stāvot – aplaudē augstu paceltām rokām.