Vakariņās suši

Anonymous | 22:05 09.01.2012 | Atbildēt uz komentāru |

nesaprotu to fanošanu par šo nabagu ēdienu, ne arī šo bilžu ievietošanu..

briedis | 23:51 09.01.2012 |

Fano varbūt tāpēc, ka garšīgs? Es piemēram nesaprotu, kā cilvēki var fanot par speķi vai reņģi :)

Anonymous | 00:21 10.01.2012 |

bet speķa reportus kaut kā neredz un žāvētu vistiņu vai zupu bildes arī ne.. bet suši ik pa laikam. Nu nav tur no viņa nekā vairāk, kā tāda modes lieta. :)

aiko99 | 01:01 10.01.2012 |

Kā Tu vari būt tik aprobežots un nepieņemt to ka cilvēkiem ir dažādaas garšas izjūtas. Es kādreiz arī nesapratu suši, bet ar laiku iepatikās. Ik pa laikam arī pats gatavoju un paša gatavotie arī garšo vislabāk jo zinu kā tieši man patīk. Turklāt tas ir veselīgs ēdiens, daudz "ilgo" ogļhidrātu kā arī fosfora un taukskābes ja gatavo ar zivi! Man garšo arī zirņi ar speķi. Un ko?! Varat aplūkot arī manu suši veikumu kas iemūžināts ar telefonaparātu http://failiem.lv/g/llcslea?n=1 ;)

Anonymous | 07:21 10.01.2012 | Atbildēt uz komentāru |

suši ir garšīgi un tas ir fakts,bet 5.bildē vasabi atgādina suņa sūdu.

Anonymous | 09:00 10.01.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Tradicionāli, suši ir raudzēta zivs ar rīsiem, uzglabāts sālī, kā pagatavošanas process ir izsekojams līdz pat Dienvidaustrumāzijai, kur šis process ir populārs vēl mūsdienās.[1] Termins suši nācis no novecojušas gramatiskas formas, kas vairāk netiek lietota citā kontekstā; burtiski, "suši" nozīmē "tas ir saskābis", kā atsauce uz tā vēsturiskajām saknēm fermentācijas procesa izmantošanā.

Zinātne, kas slēpjas aiz rūgšanas procesiem, kas norisinās zivi iepakojot rīsa graudos, ir tāda, ka etiķis, kas veidojas rīsa rūgšanas procesā, sašķeļ zivi aminoskābēs, kā rezultātā, rodas viena no piecām galvenajām suši garšām, Japānā saukta par umami.[2] Vecākā suši forma Japānā - Nare suši, vēljoprojām ļoti līdzinās šim pagatavošanas procesam. Japānā, Nare suši attīstījās par Oši suši un visbeidzot par Edomae nigiri suši, kas arī ir tas, ko pasaulē mūsdienās dēvē par "suši".

Mūsdienu Japāņu suši tikai mazliet līdzinās tradicionālajam pienskābes fermentācijas rīsu ēdienam. Sākumā, kad ierūgusī zivs bija izņemta no rīsiem, tikai zivs tika apēsta un rīsi tika izmesti. Spēcīgā Funa suši garša un smarža, kas ir Nare suši paveids, izveidojies Japānā, netālu no Bivas ezera, atgādina tradicionāli raudzēto ēdienu.

Sākot no Japānas Muromači perioda (1336-1573 gadi) , ēdienam sastāvadļām tika pievienots etiķis, labākai garšai un ilgstošākai uzglabāšanai. Etiķis uzsvēra rīsa skābumu, un vienlaicīgi paildzināja to uzglabāšanas laiku un saīsināja rūgšanas procesam nepieciešamo laiku, un pēc kāda laika no tā vispār atteicas. Nākamajos gadsimtos, suši Osakā attīstījās līdz oši suši.

sfx | 09:14 10.01.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Interesanta vēsture

aldis23 | 14:21 10.01.2012 | Atbildēt uz komentāru |

Varu tikai iedomāties vēsturi zirņiem ar speķi...