Pie Užavas bākas

Autora komentārs:

Pirmās īstās brīvdienas kopš sezonas sākuma aprīļa beigās. Pēc divu dienu "jāņošanas" gan ar folkloras kopu "Pūnika" kalniņā, gan ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem lejiņā, kundze teic: Es gribu pie jūras.
Tā kā Staldzenes stāvkrasts ir bieži apmeklēts gan ziemā, gan vasarā, bet tālu braukt nav iedvesmas, pagriežu uz Užavu. Kad esam abi apskatījuši smaržīgo naktsvijoli ( 8. ) un vēl kāds nezināmu augu ( 7. ), šķiet, savvaļas orhideju, kundze paliek liedagā rakstainus akmentiņus lūkoties, bet es, pārvarējis stāvkrastu, kāpju arvien augstāk kalnam līdzīgajā kāpā. Garām no smiltīm izlīdušajiem lakstiņiem, kāpai pieplakušajam mārsilam, pa ceļam satiekot vēl dažu labu lakstu ( ja kādam no biologiem nav slinkums, var pakomentēt ). Īpaši interesanta šķiet sūnas pārņēmusī melnā sēne ( 10. ). Pēdējie skati - jau pāri priežu galotnēm no kāpas augšas.