report2.gif

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi

Autors: ZG
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 1

Attēls 1

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 2

Attēls 2

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 3

Attēls 3

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 4

Attēls 4

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 5

Attēls 5

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 6

Attēls 6

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 7

Attēls 7

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 8

Attēls 8

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 9

Attēls 9

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 10

Attēls 10

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 11

Attēls 11

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 12

Attēls 12

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 13

Attēls 13

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi attēls 14

Attēls 14

Komentāri:

alusvirs | 17:51 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

labs

pucite | 18:01 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

11. bilde interesanta.

foreman | 18:09 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

baigi labs. Ka tik 6. attēlā nav domāts pats Jukums, ne? Njaa, vella puikas tie streļķi bij – pārraut fronti bez neviena lielgabala šāviena....- re ka varam, ja gribam!:)

ZG | 20:27 09.01.2011 |

Jukums Vācietis šajā frontes daļā gan nebija. Te bija citi prasmīgi virsnieki .. Pēc kaujas tika apbalvoti - pulkveži Kārlis Gopers, Andrejs Auzāns, štāba kapteinis (nejaukt ar pienākumiem) V. Ozols, I bataljona komandieris kapteinis Jānis Vītols, 4. rotas komandieris poručiks Jānis Stulpiņš, 7. rotas komandieris podporučiks Pauls Aleksandrs Šturms (pēc nāves), 3. rotas komandieris podporučiks Kārlis Frīdrihs Frikhofs (pēc nāves). Ar Jura zobenu apbalvoja 5. rotas komandieri podporučiku Ludvigu Vilhelmu Ēvaldu un 1. rotas komandieri podporučiku Hugo Meldri. Ar Jura IV šķiras ordeni tika apbalvoti arī podporučiki Pinka un Zvaigzne un praporščiki Malcenieks, Pelīte, Skujiņš un Liepiņš. # ↑ Ģenerāļa K. Goppera atmiņas, "Latviešu Strēlnieki", 28. burtnīcas 2837 lpp. (1939)

Eltons | 18:42 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

Lielisks reports!
Mana vectēva cīņu vietas...

Anonymous | 19:39 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

saturiigi

sansete | 19:46 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

interesanti!

Anonymous | 19:51 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

mjā...
a kā tas ir tie datumi pēc vecā un jaunā stila?

ZG | 20:18 09.01.2011 |

Bija divi stili, lasi te: http://lv.wikipedia.org/wiki/Vec%C4%81_stila_un_jaun%C4%81_stila_datumi ;)

Anonymous | 20:56 09.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

arī vakar tur biju! bet tevi gan nemanīju :)

ticigais | 13:17 10.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |

interesanta......



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

REPORTŽĀS INFO:

Nosaukums: Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi
Autors: ZG
Pilsēta:
Rajons: Jelgavas rajons
Kategorija: Reportāža
Skatīts: 3772x
Ievietota: 17:30 09.01.2011
Uzņemta: 12:12 08.01.2011
Bilžu skaits: 14
Fotoaparāts: Darba ciparu
Tips: digitālais
Objektīvs: 20-105

Autora komentārs:

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.-11.janvārim pēc jaunā stila. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas apmēram 30 km garā frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva līdz Olainei, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā. Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti – Ložmetējkalns un Mangaļi, tāpēc par uzbrukuma vietu 2.brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1.brigādei - Mangaļu nocietinājumu austrumu puse.

Uzbrukums sākās 5.janvārī (23.decembrī pēc vecā stila) 5.00 no rīta. 1.latviešu strēlnieku brigādes pulki pārrāva vācu nocietinājumu līniju un ieņēma teritoriju vācu aizmugurē apmēram 3 kilometru dziļumā. Tomēr uzbrukums apstājās, jo netika piesūtītas rezerves. 5.janvāra vakarā vairāku vāciešu pretuzbrukumu rezultātā šo frontes pārrāvuma vietu neizdevās noturēt, un strēlnieku daļām bija jāatkāpjas izejas pozīcijās. 1.brigādes zaudējumi šajā kauju dienā vien pārsniedza 2500 karavīru - kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo.
Tas bija no vēstures.. Atceres pasākums bija interesants, labi organizēts un apmeklēts. Ieskatam - dažas bildes..

Šobrīd online (1):