Mazliet par Latvijas tauriņiem

Anonymous | 20:45 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

labs mušu kolekcija, man šitādu peles nograuza...

Kalnux | 20:58 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Slepkava.
Bet nezināju, ka mums viņi tik dažādi.

CerambyX | 22:29 08.04.2010 |

Nu zinātnes vārdā šāda veida kolekcijas ir pieļaujamas.

CerambyX | 22:30 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Sabildēts jau tā nedaudz pablāvi, bet nu kolekcija viņam jau tīri ne pa jokam jā :) Retumi ar sabildējušies :)

Anonymous | 00:00 09.04.2010 |

...uhh,cik tas hrens vinju ir nobeidzis....:( :)

Anonymous | 00:03 09.04.2010 |

..p.s. nesaprotu kamdeelj vinjam(vismaz,cik redzu,sajeedzu)vienaadsugu elementi blakus viens otram tai raamii???

CerambyX | 00:43 09.04.2010 |

Nu es savas dzīves laikā ar iespējams būšu savas 10 štukas (vai tuvu tam) insektu nobeidzis - arī taisīju kolekcijas pateicoties kam esmu ieguvis daudz noderīgu datu par retām un maz izpētītām vaboļu sugām, kā arī atklājis 1 jaunu sugu Latvijai... Protams nevarētu teikt, ka baigi tur lepojos ar to un tā (un kopš sāku fočēt sava prieka pēc tur uz rokas pirksiem saskaitāmus lopus esmu ievācis), bet vairumā gadījumu tas ir vienīgais veids kā ir iespējams noteikt sugu (it īpaši vaboles, plēvspārņus u.c., kur jāskatās pazīmes zem binokulāra) un līdz ar uzzināt kur šī suga dzīvo - un protams pēc ievākšanas un noteikšanas taču ārā nemetīsi - tas būtu nesmuki. Tāpēc, lai būtu arī taustāms labums tiek veidotas šāda veida kolekcijas, kuru otrs tāds galvenais aspekts tātad ir, lai saglabātos dati par sugu izplatību (tāpēc arī bieži ir vienādas sugas daudz saķērušās - lai būtu vairāk datu) - tā teikt, ja šāda kolekcija tiek normāli uzglabāta (to nesagrauž, neizposta, tā nenodeg utt), tad kāds cits zinātnieks pēc 50 gadiem skatīsies - o, re, tur 2009. gadā šitā suga ir ievākta tur, tur un tur, bet tagad 2059. gadā tāda tur vairs nedzīvo - attiecīgi var tur mēģināt izdarīt kaut kādus secinājumus. Šāda veida kolekcijās no senākiem laikiem muzejos ir saglabājušies daudzi dati par retām un aizsargājamām sugām. Šādas kolekcijas gan tiešām vairāk bija populāras kā zinātnes bīdīšanas līdzeklis agrāk - mūsdienās, kad kādas sugas klātbūtni var dokumentēt savādāk - kaut vai nofotogrāfējot, pēdējā laikā aizvien vairāk šķiet darbojas cits aspekts, kas visvairāk tieši attiecas uz tauriņiem - tie ir krāšņi un smuki un tas piesaista nevis zinātniekus (jo tādu tauriņu monitorings/uzskaites pārsvarā notiek ejot konkrētu maršrutu un vnk uzskaitot kādas un cik tauriņu sugas lido un to ievākšana nenotiek. Nakstauriņiem varbūt savādāk, jo tur arī ir daudz sugu, kuras var noteikt tikai ievācot un skatot zem binokulāra), bet tieši kolekcionārus, kas tur kolekcionē sugas - no sērijas mēŗkis savākt tur visus Latvijas dienastauriņus utt. Zinātniekiem tas vairs nav tik aktuāli tāpēc, ka mūsdienās svarīgāki ir visādi ekoloģiskie pētījumi nevis faunisktiskie un tur ir pavisam citas metodes. Kolekciju variantā pēc idejas tas lielākais "pressings" sanāk tieši uz retajām sugām (še pat 1. bildē pa kreisi stabiņš un arī 5. bildē ir gāršas lācītis - LSG 1. kategorija šķiet, ļoti reta suga), kurām nav tik lielas populācijas -attiecīgi ja tur saskrietu 100 šādi kolekcionāri, tad mierīgi varētu arī to populāciju izpostīt. Par laimi pie mums diez vai sanāks vairāk par kādiem 5-10 šādiem cilvēkiem, tāpēc kolekcionēšanas atspaids uz mūsu sugām ir praktiski minimāls - par parastajām sugām nemaz nerunāsim, jo tur populācijas īpatņu skaits ir mērāms daudzos tūkstošos un iespējams pat miljonos un līdz ar to 10-100 īpatņu ievākšana nekādu ļaunumu nenodara. Citur pasaulē gan - daudzas eksotisko tauriņu sugas ir apdraudētas tieši tāpēc, ka kolekcionāri (kas tur ir nevis 5-10 bet tūkstošos) tās izķer un arī pārdod, lai ieliktu rāmītī pie sienas. Pie mums šāda problēma īpaši nepastāv. Patiesības labad arī jāsaka, ka lai ievāktu īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugas ir nepieciešama īpaša atļauja (man par laimi tāda ir), ko izsniedz DAP un ja taisa kolekciju bez šādas atļaujas un trāpās kāda aizsargājama suga tad var pamatīgā sodā iedzīvoties, jo jāmaksā jau būs par katru īpatni. Tas tā zināšanai - lai cilvēki tagad nesāktu skriet un ķerstīt tauriņus. Rezumējot: ja viss tiek darīt saprāta robežās un kontrolēti (attiecībā uz retajām sugām), tad šāda veida kolekcijas nekādu ļaunumu nenodara. Bet protams - viss kas par daudz, tas ir par skādi. Latvijā par laimi šāda situācija vēl nedraud :)

Gita_B | 12:11 09.04.2010 |

Paldies par garo komentāru. Cik sapratu no konkrētā cilvēka, Latvijā ir kādi 3-4 šādi tauriņu kolekcionāri (tad nu laikam, kuriem ir tās oficiālās atļaujas). Salīdzinājumam Somijā esot ap 800.

Eltons | 22:39 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Skatam jābūt varenam: drukns vīrelis ar tauriņkeramo tīkliņu nēsājas pa pļavu...

Bzh | 22:49 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Šis tak nenēsājās.. Nosmērējās ar medu un gaida, kad tauriņi paši pielido klāt :D

Eltons | 23:22 08.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Nāk prātā kāda latviešu bālēliņfilma (24-25 neatgriežas vai?) kur viens "sliktais" personāžs otru "slikto" nosauc par МУХА НАВОЗНАЯ jo tas redz' krāja šādu kollekciju...

Anonymous | 00:10 09.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Tehniski vajadzēja piestrādāt rūpīgāk- šie tak vairs nekustas.
Tas, ka vairāki īpatņi no vienas suga- pavisam normāli- parāda variācijas sugas ietvaros. Te jau tikai lieltauriņi, patiesībā ielākā sugu daļa ir visvisādas kodes. Prakses laikā pusotras nedēļas laikā bez pūlēm savācu ~160 sugas, kaut kur fakultātes arhīvos vēl mētājas:)

Anonymous | 11:24 09.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

labak butu smukas bildes sabildejis nevis lielu dalju nomushijis ;0 bet no malas jau smuki.. (ja nedoma par to, kaada veida vinji tiek nomushiti)

Anonymous | 18:42 09.04.2010 |

Tur nav ko domāt- tiek iemidzināti ar etilenēsteri:)) tāda ļoti dziļa narkoze sanāk:)

Anonymous | 20:09 09.04.2010 |

bet tapataas zel :( labak nobildet un lai aizlido :)

Anonymous | 18:44 09.04.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Nez, šis Šulcs ir Aleksandra Šulca dēls?
Ja tā, tad ģimenes tradīcija. Aleksandrs, manuprāt, ir uz mūžigiem laikiem ierakstīts tauriņu pētnieku zelta grāmatā.

Gita_B | 07:49 11.04.2010 |

Nezinu gan vai tieši Aleksandra Šulca dēls, sava tēva vārdu viņš neminēja. Bet minēja to, ka viņa tēvs to visu tauriņu kolekcionēšanas būšanu bija iesācis un viņš to ir mantojis un turpinājis.