report2.gif

Igaunijas brīvības cīņu muzejs

Autors: foreman
Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 1

Attēls 1

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 2

Attēls 2

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 3

Attēls 3

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 4

Attēls 4

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 5

Attēls 5

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 6

Attēls 6

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 7

Attēls 7

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 8

Attēls 8

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 9

Attēls 9

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 10

Attēls 10

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 11

Attēls 11

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 12

Attēls 12

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 13

Attēls 13

Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Igaunijas brīvības cīņu muzejs attēls 14

Attēls 14

Komentāri:

Anonymous | 11:49 02.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

...kur tāds atrodas?interesanti....

Eltons | 12:31 02.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Krievu vislielākais sašutums bija par to ka šmeiseris pagriezts uz Krievijas pusi...

Lunis | 13:59 02.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Ja sjitais onka tads entuziasts :) Esti vienmer čupojušies ar somiem un skandināviem kas nu tur taaa viegli kašķejušies ar Krieviem , Latviešiem [Vidzemniekiem] raksturīgi ka šie reali kopš ~10gs vienmēr pinušies ar Krieviem , Palasi kādu gribi hroniku visur minēts "Vidzenes lībieši + Krievi , Beverīnas Latgaļi + Polckas kņazss" un taka Vidzenes mūžsenajiem Krievu draugiem nemaz nav ko mēgināt saprast Igauņus , kuri VIENMĒR esot bijuši slikti karotāji toties VIENMER BARĀ kopā ar kaimiņiem nakuši sirojumos :):) Tapat Rigai un Albertam PASTĀVIGI gandriz katru gadu uzglūnejuši Salaspils-- Jersikas vietējo nemainīgā kompānijā ar Polockas kņazu :):) Cita lieta Kurzeme , tie gan vienmer bijusji pasji par sevi bez kadiem "Krievu vai Vacu draugiem" :):) Labi ka Latvijā nemāca 8-14 gadsimta Latvijas [Vidzemes] vesturi citadi "Tradicionāli" pievienotos NVS :):)

Neviens | 14:02 02.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Uhh,kas pa municiju :)

foreman | 23:23 02.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

ildze-pa Tallinnas-Tartu celu lidz apvedceljam, talak pa zimem
Eltons-to pieminekli varētu Narvā:D iepretim tam otram cietoksnim
Lunis - a ko ta šogad?Polockas kņaza sūtņi pie vietējo lībiešu cilšu vadītājiem nemaz nebrauca?:)
Neviens - večuks pats no Saaremaa; pistoles vien trīs seifi...sarunas beigās sāka jau likties, ka tāds mazliet sajucis ar visu šito....:)

Paldies par kritiku

Lunis | 01:56 03.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Visa šai storijā man parsteidz tā Mannerheima vestule kura dateta ar 1944 gada 17 augustu kad visa Igaunija jau sen bija atkal Krievu rokās , un pati Somija jau bija isstajusies no Otra pasaules kara , diez kam šis to sutija Igaunijā kad Krievij jau bij akurāt pie Latvijas robežas , Krieviem ?:) Zinot no vēstures kāds Mannerheims bijušais krievijas Cara armijas galvenais Vetrenararsts un staļā parvaldnieks bij dirsa un "Imperisks šovinistrs" baig šaubos ka šis jebkad šādu vēstuli ir jebkam rakstijis jo Karls Gustavs Mannerheims (Mannerheim) jau kopš Pirmā pasaules
kara Miera konferences laikiem konsekventi šķīra Somijas un Baltijas valstu
intereses un likteņus. Viņš uzsvēra, ka Somija (un Polija) atrodas atšķirīgākā
stāvoklī nekā “Pirmā pasaules kara rezultātā radušās valstis”, bet vēsture un
kultūra to saista ar Skandināviju,
Kaut arī K. G. Mannerheims pēc pilsoņu kara Somijā vairs tiešā veidā nenoteica
ārpolitiku, taču viņa rakstītais uzskatāmi atspoguļoja daudzu somu nostāju.
Latvijas pozīcija ietvēra sevī nesalīdzināmi lielāku atbalstu reģionālas politiskas
un militāras savienības noslēgšanai. Tomēr arī Tautas Padomes lielākā frakcija –
sociāldemokrāti – jau kopš 1919. gada alianses veidošanā ieņēma mērenu
nostāju, galvenokārt cenšoties izvairīties no saistīšanās ar Poliju un jebkādas
pret Padomju Krieviju vērstas politikas :)

Vēl kas Mannerheima vārdā gan saucās aizsardzības līnija BET pats Mannerheims gan 1939 gadā gluži tāpat kā musu Ulmanis aktīvi aģitēja parlamentu "Padoties brālīgajai Krievu tautai" kā to prasija Staļins @ Ko , tik lūk Somija atškirībā no Latvijas 1939 gadā bija parlamentāra demokrātija un PARLAMENTS mīksti sakot pasūtija Mannerheimu ar viņa vēlmi pieņemt Krievu noteikumus uz TRIM BURTIEM un pieņēma lēmumu cīnīties :):)

foreman | 23:30 03.09.2009 | Atbildēt uz komentāru |

Nu ja- Mannerheimam bij cara armijas zakalka, tamdēļ jau kara laikā visas sarkano grupenfīreru domas nolasīja vēl pirms bij realizētas.droši vien, ka negribēja plēsties ar krivičiem - pārāk labi šamos zināja. Bet parlaments lēma citādi - še Tev karogs rokā. Un galvenais, ka šams to visu ievēroja. Lūk, ko nozīmē respektabls parlaments...:)



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

REPORTŽĀS INFO:

Nosaukums: Igaunijas brīvības cīņu muzejs
Autors: foreman
Pilsēta: Tallinn
Rajons: Citur Eiropā
Kategorija: Reportāža
Skatīts: 1528x
Ievietota: 11:35 02.09.2009
Uzņemta: 10:40 02.09.2009
Bilžu skaits: 14
Fotoaparāts: Kanons
Tips: digitālais
Objektīvs: standarta

Autora komentārs:

Kādus desmit km no Tallinnas, uz salas Piritas upes vidū viens eesti fans ir uzcēlis muzeju. Māju, kurā savulaik dzīvojis igauņu prezidenta Petsa brālis Valdemārs, sācis atjaunot no pašiem pamatiem vēl 89. gadā. No Marta Laāra valdības pēcāk saņēmis arī finansiālu atbalstu. Kolekciju vācis mūža garumā, un tad, kad igauņu leģiona pieminekli valsts vairs nav varējusi turēt nedz Lihulā, nedz Pērnavā, lūdzis lai to noliek uz viņa privātās zemes. Tagad blakus tam ir arī igauņu valstsvīru nesen stādītie ozoli. Ieeja par ziedojumiem.

3- māju saimnieks Johannes Tors in action
4- igauņu leģiona pieminekils. leģiona cīņas 44.g ļāva aizbraukt vairāk kā 80 tūkstošiem igauņu
14- Mannerheima pateicības vēstule igauņiem, kuri piedalījās somu Ziemas un atbrīvošanas karos

Šobrīd online (0):