Latvijas pansionāti......

ZG | 12:19 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Ļoti laba tēma, lai arī ne tik "jauka" kā citas..
Bildes labas, brīnos par tavu uzdrīkstēšanos bildēt jo labi apjēdzu cik laimīgi tie cilvēki tur jūtas kā tautā saka „nabagmājās” un cik ļoti viņi kārojas fočēties.
Droši vien, ka ir arī interesanti portreti?
Bet vispār – malacis!

briedis | 12:52 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Laba reportaazha (manaa skatiijumaa:p), labs nobeigusm!:)

(tur 3. bilde veelaak atkaartojas)

taskans | 14:04 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Glīti :))

experimenter | 14:27 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Ir labi. Pozitīvi. Varēja būt arī krāsaini.

experimenter | 16:14 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

>arvisv
kāpēc?

Liva | 16:23 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

loti super!

Apathygirl | 17:48 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

ja godīgi bija grūti fotografēt, tādēļ arī katram pirmstam pajutāju atļauju, lai nebūtu tā sajūta, ka viss notiek pret viņu gribu..... Bet cilvēki viņi visi bija fantastiski forshi, labsirdīgi, laipni un jauki....:)

Ivarsu | 18:30 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Lieliski! Apsveicama uzdrīkstēšanās! Un uz pārdomām rosinoša...

RLiene | 18:31 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

smuki.
liek aizdomaties.
īpaši patīk 3 bilde.

tiins | 18:46 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

loti labas bldes... aizkera :)

bro-tip | 20:20 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

pirmā liekas tāda omulīga.

vecamiza | 23:12 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Pievienojos!!!

marinka | 23:17 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

apbrīnoju uzņemšanos un uzdrīkstēšanos... malacis!
bēdīgi.. bēdīgi palika - bet tāds laikam bijis bilžu mērķs - tā kā mērķis sasniegts.
super.

Apathygirl | 23:38 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Hmmm... nu mans mērķis bija nevis apbēdināt , bet drīzāk iedzīvināt cilvēkus uz darbību , uz mīlestību , uz līdzpastāvēšanu , uz labdarību, uz......

minerva | 23:54 30.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

vaaaks.... rezi biju pansionātā labdarības nolūkos... mūžam atcerēšos skatu, kā 18 gadīgs džeks (ar no mūsu brandžas), bija aizsūtīts uz 4. stāvu dalīt apsveikumus z. sv. - atgriezās - asarains, drebēja, liekas, pat ar sirdi slikti džekam palika.... baigi smagi, lai arī cilvēki ir forši un atsaucīgi, tomēr tur (pasionātos) ir BAIGI SMAGI.... pašai bija dīvaini un knapi turējos.... brr...

Apathygirl | 09:50 31.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Nja , ja mums cilvēkiem no malas skatoties ir baisi, tad kā ir tiem , kas dzīvo uz vietas........ tas ir smags pārbaudījums....

marinka | 10:00 31.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

ar pārbaudījumiem arī ir tā kā ir: pārbaudījumus uzliek, lai pēc tam pieredzi kaut kur pielietotu, lai būtu spēcīgāki cilvēki...
a ko tur pārbaudīt... tas ir šausmīgi, necilvēcīgi. :(

Apathygirl | 10:16 31.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

es domāju pārbaudījums cilvēkiem , kas dzīvo uz vietas... drīzāk jau tā ir samierināšanās ar likteni, jo izejas jau nav....:(

punchart | 14:48 31.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

Reiz ar kori sniedzam labdaribas konchus pansionatos un beernu namos! Mochiijaam skiet ar Xmasu un gariigos koraljljus un spirichuellus! Ipashi atminja palika Juglas neredziigo pansionata ljaudis. Detalizeetaak atcereeties negribas, smagi paliek, bet kaa vinji shuupojaas, kaa shuupojaas ritmos, ar mierpilnaam un pateiciigaam sejizteiksmeem, ar aciim valjaa un ciet, kaa taadi Reji Chaarlzi jeb Stiiviji Vonderi!
Kopsh tiem laikiem nesanaak vienaldziigi paiet garaam kaadam invaliidam jeb ziedojumkaarbaam!

Apathygirl | 15:02 31.12.2006 | Atbildēt uz komentāru |

:):):)

Janka | 09:49 02.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Bildes dod noskaņu, ka cilvēki ar to dzīvi jau ir samierinājušies, nemaz tik bēdīgi viņi neizskatās, sevišķi jau 1-ma bilde - vairāk bēdīga noskaņa vairāk rodas no tiem "bagātajiem" mielastu galdiem.

kurjers | 10:45 02.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Daudz laika esmu pavadījusi vienā pansionātā. Pieradu pie atmosfēras tur katru dienu būt kopā ar tiem cilvēkiem. Tur viņi tomēr ir vairāk vai mazāk aprūpēti, paēduši un nav vientuļi.
sapratu vienu lietu - cik maz mums ir jadara lai viņus iepriecinātu.

Tithe | 22:02 02.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Man patīk gan sižets, gan ideja, gan izpildījums, gan B&W :)

kivi | 13:15 31.03.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Lieliska reportāža, emocionāla pasaule. Liels paldies! Gribas darīt labu... To tu gribēji, vai ne :) Paldies!