Komposta Degunradžvabole 2
Poets | 03:14 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
šitās ir sarkanajā grāmatā..:)
Ainis | 06:17 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Anonymous | 07:22 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Anonymous | 07:36 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Labs prototips vecā VW - "bītliņa" pārbūvei fanu tusiņam!
Kaplis | 08:39 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Anonymous | 09:40 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
šķiet,ka Tu esi viņai virsbūvi saskrāpējis:)
Orhideja99 | 10:00 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
klusais89 | 11:49 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Beedarts | 11:49 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
al52 | 13:07 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
MADARA51 | 14:26 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Erta | 15:49 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
rais | 19:42 18.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Rebuxu | 23:29 19.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
labasrokas | 11:25 11.06.2012 | Atbildēt uz komentāru |
Degunradžvabole ir mēslvaboles un maijvaboles radiniece, pieaudzis kukainis sasniedz 3 – 4 cm garumu, ir tumši brūnā krāsā. Degunradža ragam līdzīgais prāvais izaugums galvas vidū ir raksturīgs vaboļu tēviņiem, mātītēm šajā vietā ir tikai neliels paugurs. Savus ieročus tēviņi liek lietā pārošanās laikā, kad jācīnās par mātītēm. Kaujā sāncenši cenšas viens otru apgāzt – ja pretinieku izdodas apvelt, uzvarētājs iegūst mātītes labvēlību, – saka entomologs Voldemārs Spuņģis.
Drīz pēc lidošanas sākuma (jūnijā, jūlijā) un mātītes apaugļošanās sākas olu dēšana trūdošos substrātos – zāģskaidu un komposta kaudzēs, kūtsmēslos, ozolu dobumos. Katra izdēj vairākus simtus olu un pēc tam drīz vien nobeidzas. Vaboles savas dzīves laikā vispār nebarojas, nepieciešamās barības vielas uzkrāj vienīgi kāpura stadijā.
Pēc pāris nedēļām no olām izšķiļas kāpuri – balti ar brūnu galvu, drukni, gaļīgi, saliekti C burta veidā, līdz 8 – 10 cm gari. No maijvaboļu kāpuriem tie atšķiras pēc apdzīvotā biotopa. Degunradžvaboļu kāpuri nekad nedzīvo augsnē (tur var atrast maijvaboļu kāpurus), bet trūdošos substrātos. Kāpuri ir sēņēdāji (barojas ar sēņu augļķermeņiem, micēliju), kā arī trūdēdāji, tādējādi veicina augu atlieku sadalīšanos. Atkarībā no barības sastāva un klimata apstākļiem vienas paaudzes attīstība ilgst 2 – 4 gadus. Siltā mēslu kaudzē tas parasti notiek ātrāk nekā koka dobumā.