KRIEVS, KAS BŪVĒJA DAILES TEĀTRI 1976g
luga | 01:36 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
AndrejIVANOFF | 02:51 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Seit tiek piedāvāts intersants PROJEKTS :
Savas sajūtas mēs esam pieraduši sargāt. Diapozitīvi ir savdabīgi mūsu atmiņu liecinieki – vēstures un šodienas starpnieki. Pie tam, starpniecību iespējams izveidot jebkurā brīdī – vien atliek sarīkot visiem tik pierasto diapozitīvu vakaru, un vēsture mums kļūst tuvāka kā jebkad. Diapozitīvu skatīšanos atceras daudzi – noslēpumaino vērošanas brīnumu vairākas paaudzes glabā kā vienu no dārgākajām bērnības atmiņām.
Ideja, ka Latvijas vēsturi varētu veidot, apkopojot diapozitīvus, radās, kad, ciemojoties laukos, biju uzkāpis bēniņos, lai atkal un atkal vērotu tantes uzņemtos Padomju Latvijas 70-to gadu attēlus. Pat nekomentējot to pārsteidzošo kolorītu kā tādu, tie rādīja man dzīvi tieši tādu, kāda tā tolaik bija - bez melīguma, bez apmāna, bez pierastajiem "pareizajiem" attēliem, kādi raksturīgi tā laika oficiālajai fotogrāfijai. Tajos, līdzīgi kā daudzu citu autoru diapozitīvos, ir redzams tikai tas, ko katrs tolaik uzskatīja par svarīgāko - mājas, dārzs, bērni un tie paši retajos ārzemju ceļojumos gūtie iespaidi. Diapozitīvu fotofilma, līdzīgi kā viss pārējais tolaik, bija deficīta prece, tāpēc fotogrāfēts tika patiešām nozīmīgos mirkļos, savukārt uzņemto attēlu kvalitāte un pēcākā demonstrēšanas iespēja šai aktivitātei piesaistīja aizvien jaunus un jaunus interesentus.
Diapozitīvi spilgti ataino tā saucamo laikmeta „garšu” - notikumus, norises, modi, Latvijas iedzīvotāju portretus, lauku un pilsētu ainavas pirms trīsdesmit un pat vairāk gadiem. Tiem ir milzīga loma pagājušā gadsimta otrās puses atainošanā. Projekts "Diapozitīvu Latvija" ir izveidots, lai šis savdabīgās laikmeta liecības nezustu un kalpotu kā būtiska daļa Latvijas vēstures.
Latvija diapozitīvu fotoattēlos. Pēdējo 50 gadu vēsture un diapozitīvu digitalizēšana vienuviet.
Projekta logo autori: Toms Zariņš, Matīss Bērziņš, Artis Tauriņš
Izstrādājis: Artis Tauriņš
Toms Zariņš
slaidi.lv...
SparclePlenty | 09:20 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Alnelama | 09:51 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
micuks | 11:34 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
krievs kas IZKAUTO LATVIEŠU VIETĀ tika pie teātra būvēšanas
Var jau būt ka vajag pārvarēt pretīgumu un vākt padomju laika fotoliecības kamēr vēl tādas var atrast, bet diez vai zem krievu labdarības lozunga kā šeit izskatās
AndrejIVANOFF | 13:43 31.01.2011 |
mičukam Smaidu . Var ņemt to vērā , jeb nē , bet šī labdarība (kā Tu to nosauci) ir reāls vēstures fakts , pie tam , kā es saprotu, tas pats DAILES TEĀTRIS "darbojas" arī tagad , un , cerams, darbosies arī turpmāk visas Latvijas labā ! Manuprāt, nav nekāda pamata nicināt tolaik paveiktos labos darbus , jotāpēc ka tie darbi (uzceltais par Komunistiskās partijas naudu DAILES TEĀTRIS) TURPINA KALPOT TAUTAI :) atkārtots citāts : "Dailes teātra tapšanai Smiļģis tolaik prasījis naudu Komunistiskajai partijai, kas to arī devusi. “Desmit gadus teātri projektēja un desmit gadus arī cēla. Teātris tika pabeigts 1976. gadā, un pēc gada telpās ievācās teātra darbinieki un trupa,” rēķina Ervīns. "Šo laiku visi ļoti gaidīja!".
AndrejIVANOFF | 13:28 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Esmu liecinieks tam, ka tolaik celt šo DAILES TEĀTRI varēja visi ,
kam bija izglītība un vēlme, neščirojot pēc tautības,
toties latviešu izcelsmes strādniekiem
īpaši negribejās "pačkāt" savas rokas šīs celtnes būvē !
Latviešu celtniekus seit varēja saskaitīt uz "divu roku pirkstiem" ...
Varbūt viņiem - tiem īstiem celtniekiem - bija svarīgāk gatavoties kārtējiem
"DZIESMU SVĒTKIEM" , kas tajos laikos tika labi subsidēti
no Latvijas Republikas puses :)
Būsim godīgi - šeit netiek runāts par tautībām,
bet par cilvēku gribēšanu un varēšanu veikt labu darbu savai valstij !
micuks | 13:38 31.01.2011 |
ja gribēji runāt GODĪGI tad nevajadzēja virsrakstā uzsvērt tautību
micuks | 13:49 31.01.2011 |
un ja vēl godīgāk - latvieši izvairījās strādāt nozarēs un kolektīvos kur pārsvarā čupojās bariem sabraukušie krievi + valdošā kliķe centās latviešus nepielaist pārāk tuvu būtiski svarīgām nozarēm, piem. dzelzceļam u.c.
AndrejIVANOFF | 13:50 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Savā komentarā Tu varēji sim te celtniekam arī pateikties :) t.i. no vienas puses, bet no otras -
es gribētu redzēt arī tavu ieguldījumu Latvijas vēstures tapšanā
- šeit pat - parādot BILDĒS labus veikumus,
kas tika darīti šolaik - tagad 21 gadsimtā .
Tā konkrēti , bez plikās runašanās !
Paldies par domu apmaiņu :)
AndrejIVANOFF | 13:57 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Mičuk , kur Tu tosmurgus ir lasījis ?
Es , kā vecākās paaudzes fotogrāfs, esmu liecinieks tam par ko runāju un ko rādu, t.i.
Tolaik , Latvijā - praktiski visos "lēmuma pieņemsanas krēslos" "strādāja" tautieši , jo īpaši tāpēc , ka vajadzēja "nosargāt" šīs vietas no cittautiešiem ,
svarīgu lēmumu pieņemšanas brīdī .....
...... ai , ko nu atkal ..... kas gribēja, tas strādāja , kas negribēja - attiecīgi .....,
micuks | 14:04 31.01.2011 |
bija jau visādi....arī tagad protams cilvēki ir dažādi. paldies arī Tev par domu apmaiņu. es arī tajos laikos dzīvoju, beigu galā, tāpēc nerunāju pēc lasītā, bet vairāk pēc redzētā, sajustā un no vecākiem cilvēkiem dzirdētā
AndrejIVANOFF | 14:19 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Es savas darba gaitas sāku 1979 gadā.....
mazā avīzē, pēc tam Latvijas Universitātē ,
bet , bija iespēja aktīvi piedalīties izglītošanā -
papildu darbam L Universitates mācību Televīzijā -
daudz bildēju dažāda veida t.sauktās "DARBīBAS SPĒLES" kuru programmās - katras komandas galvenais uzdevums bija dažu stundu laikā uz papīra izdomāt ? uzskicēt , rast ekonomisko risinājumu ideju realizācijai un aizstāvēt to kā Komandas projektu ....
Un šajās izglītojošās darbības spēles piedalijās dažādu rūpnīcu vadoņi , ministru vietnieki (tie ir 80 tie gadi !), un t.t. par izbrīnu ne visas , bet lielāko ties šīs "DARBīBAS SPĒLES" tika rīkotas latviešu valodā vairākās Latvijas Pilsētās un, nevis kādos klubos, bet institūtos , un dažādas universitātes telpās ...
Man ir saglabāts diezgaln liels krājums fotofilmu , ar tiem notikumiem .....
Protams , es centīšos tos skenēt un attiecīgi apstrādāt , bet ne tik ātri , kā gribētos
Tolaik manās rokās bija daži "fotoinstrumenti" , proti , tas pats ZENIT 3M (ar maināmo PRACTICA platleņķa optiku) un panoramas aparāts ГОРИЗОНТ
AndrejIVANOFF | 14:22 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Starp citu , nesen "rakņājos" par vecajiem ГОРИЗОНТa fotonegatīviem , un atradu vienu ar knapi saredzamo slepeno - "SKRUNDAS LOKATORU" .... :)
brinishkigs | 22:27 31.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
ATKAL-ANGEL | 00:42 01.02.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
Anonymous | 02:08 02.11.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies par izglītošanu!
Anonymous | 02:08 02.11.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Balsojums: Patīk!
AndrejIVANOFF | 22:57 30.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
“Smiļģim tika piedāvāta būvēšanas vieta arī Krastmalā, Strēlnieku laukumā, bet viņš atteicies, uzsverot, ka cilvēki nosalšot, stāvot garajās rindās pie kases Daugavmalā!”
Dailes teātra tapšanai Smiļģis tolaik prasījis naudu Komunistiskajai partijai, kas to arī devusi. “Desmit gadus teātri projektēja un desmit gadus arī cēla. Teātris tika pabeigts 1976. gadā, un pēc gada telpās ievācās teātra darbinieki un trupa,” rēķina Ervīns. "Šo laiku visi ļoti gaidīja!".
Dailes teātri projektējusi maz pētītā latviešu arhitekte Marta Staņa, kura paraugu ņēmusi no tā laika japāņu teātra arhitektūras paraugiem. Iekštelpas gan projektējuši maskavieši, bet būvēja speciālisti no Ļeņingradas. Protams, ēka tikai skaitījās teātrim - juridiski tā teātra pārvaldībā pārgāja neatkarības laikā. Līdz tam saimnieki bija Komunistiskā partija, kas šeit arī vadīja savas sēdes un kongresus. “Tas jau arī labi, jo viņu vajadzībām radītās piebūves mums tagad lieliski kalpo teātrim. Piemēram, radās Mazā zāle ar 200 sēdvietām,” secina Ervīns. “Kamerzāle senāk bija atpūtas telpa, tai līdzās bija arī sakaru telpa, kur varēja sakomunicēt ar Maskavu vai Stabu ielas māju...”.
..." Daile" ir Latvijas lielākais teātris, kas atvērts vienlaikus augstiem un vienkāršiem mākslas žanriem. Klasika, mūzikli, izsmalcināti mākslas eksperimenti... ..."
www.tvnet.lv...