galer.gif

Ziņojums

Ziņojums
Ziņojums
Komentāri:

Duglas | 23:10 22.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Balsojums: Dzēst!

pedro | 23:18 22.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

pirmais balsojums fotoblog sanemts :)

baletss | 23:27 22.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Balsojums: Patīk!

Anonymous | 23:52 22.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Balsojums: Dzēst!

martc | 00:03 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Balsojums: Dzēst!

pedro | 00:16 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

neviens te nesaprot īstu makslu.......izņemot baletss

pandema | 00:20 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Ja tas ir domāts nopietni, man žēl, bet, ja nenopietni - gosīgi - vēl vairāk žēl...

pedro | 00:29 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

es gan neko nenožēloju, manā vārdu krājumā nu ir jauns vārds GOSĪGI un es priecātos vel vairak ja tas butu atvasiājums no latviesu valodas

SixStrings | 08:34 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Balsojums: Patīk!
Ir forši, ka tu ar tādu attieksmi, šeit fotogrāfē, un tā turpini, bet šitas darbs, gan ir mazliet garām! Dari, kā es - skaties citus darbus, un nevis kopē (es nesaku, ka tu kopē) bet smelies idejas! :)

Anonymous | 10:42 23.09.2010 | Atbildēt uz komentāru |

del.

pedro | 15:02 08.12.2016 | Atbildēt uz komentāru |

...ir agrs rīts. Dikti gribējās nopelnīt kādu MARCIŅU,... tapēc dodos laukā jau 6:00 lai 7:00 būtu viesnicā uzkopt numuriņus. Pirms tam bagātīgas brokstis visiem darbiniekiem, bet daudz tos lašus nevar ieēst jo būs jalokās mērkaķa tempā un 15min. japaspē juzkopt viens numuriņš un tā apm. 15 numuriņi dienā.
Kad tas viss kā smags mākonis grozās pa galvu, pa ceļam skrienot ieraugu trepēs kaimiņienes parakstu uz loga, viņa ir ilustrātore un macās prestižā skolā Londonā, draudzējas ar panku un krāso matus rozā.
...uz brīdi mani paralizē mūsu nodarbošanās atšķirības, jo bāc, es taču arī esmu māksliniece, ko gan es daru - eju tīrīt viesnīcu???
Ielecu busā un pa ceļam šķirstu nupat nobildēto rozā parakstu. Tas viss iespaido: dzestrais rīts, saullēkts un paraksts, kā ar gumijas āmuru pa galvu, kurš nemitējas lēkāt.
Un tas ir beigu sākums darbam viesnīcā: noklausos rīta morāli no izblīdušas anglietes kura atbild par drošību, ka man nav savākti mati zirgastē. Viņa auro pa visu bezlogu telpu,tā lai visi dzird, labi, ka pietiekoši tālu lai viņas siekalas neuzšļāktos man virsū, ja nu šī kaite lipīga.
Saņēmusi dienas uzdevumu ar numuriem, ātri savākusi matus, iekāpju liftā un braucu uz 5 stāvu, šķiet ar spiediena maiņu asaras acīs riešas vēl pastiprinātāk. Ar kamolu kaklā un pārcilvēcisku energiju, kas radusies no dusmām uz ķerto anglieti, darbu paveicu stipri pirms pusdienlaika. To pamana supervaizere un iedod man iztīrit vēl invalīdu numuriņu. Garām ejot piebilst, ka man vajag nopirkt citas melnas bikses formai, tādas kā visām, pa lēto Primark veikalā (pēc izskata sintetisks sūds ar paplatinatiem galiem kļošā). Acu priekšā nozib, kā vakar esmu iegādājusies melnās banānenes, no kvalitatīva krītoša auduma ar pārliekamu aizdari pec jaunākās modes, padārgas, drusku sakožot zobus, bet nekas, uzskatot to par ieguldījumu visām dzīves situācijām. No rīta ieradusie vēl nodomāju, re kā, ar savu ietērpu situ pušu šefus, kas visas kā viena iežmiegušās defilēja biksēs pirktajās pa lēto Primark veikalā (pēc izskata sintētisks sūds ar paplatinatiem galiem kļošā).
Viss, šis bija pedējais piliens. Asaras vairs acīc nekāpa. Sekundes laikā nozibēja, ka vairs šeit nepalikšu. Bija skaidrs rīcības plāns. Parņēma atvieglotība un brīvības sajūta!!! Pilnīgi noteikti zināju, ka uzreiz neko neteikšu, noiešu ēdamtelpā un ar visiem kopā kārtīgi paēdīšu visu vislabāko no zviedru galda. Divi kapučīno, sula, lasis un garneles, o šoreiz pat astoņkājis! Paliku pedējā, ar pusdienām nesteidzos. Supervaizere jau bažīgi iemeta skatu ēdamtelpā.
Viņa šķita nedaudz pārbijusies, kad paziņoju savu lēmumu, jo darbinieki akūti trūka.
Tiku laukā un ar kājām gāju mājās, pilniem malkiem tvēru saulaino pēcpusdienu!
Trepēs paskrēju garam rozā kaimiņienes parakstam, pat neuzmetot skatu. Tiku sava istabā pie rakstāmgalda un zīmēju tā itkā beidzot kāds būtu noņēmis man roku dzelžus, tā itkā pirmo reizi saprastu cik pret papīru čarkstošā grafīta skaņa burtiski apreibina un liek dejot tauriņiem vederā - ROZĀ...dzelteniem, ziliem, arī MELNIEM!!!




Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

Kategorija:

Atlasit

Meklet:

Meklet

BILDES INFO:

Nosaukums: Ziņojums
Autors: pedro
Kategorija: Abstrakcija
Datums: 22:50 22.09.2010
Fotoaparāts: DSC-W35
Tips: digitālais
Zibspuldze: Nav
Objektīvs: standarta
Blende: F2.8
Eksp.laiks: 1/400
Eksp.komp.: 0 EV
ISO: 100
Nobalsots: 5
Reitings: 3.24

BALSOŠANA:

Tikai reģistrēti lietotāji balso par bildēm!

Šobrīd online (1):