Ot redzi ar GASMAM ir tapat ka ar FOCJENI tur ir jabut IZJUTAI tas ir JASPEJ iedomaties KA BUS JA BUSS , to ta teik visai PAGRUTI iemacit. Iemacit var kautko STANDARTA ELEMENTARU bet nevar iemacit DOMAT RADOSJI nepieturoties pie SHEMAM SHEMAS neko nedod ja NEVARI IZDOMAT ka isskatas Kailas sieviskjis Pretgaisma 4 no Rita 24 junija Kurzemes plavas Daba to NESALIDZINAMI VIEGLAK uzbildet neka IZDOMAT kada buss TADA GAISMA STUDIJA
Bija viena adrese, kurā pats varēji ņemt un veidot studijas gaismu izvietojumu ar vispārpieņemtajiem shēmu apzīmejumiem.
Vai kāds nezin šo adresi?
Kreisā pusē bija tāda čupiņa ar visiem pričendāļiem un varēja viņus paņemt un vilkt uz uz studijas laukumu utt.
Ir tādas elementāras flašā redzētas bet kuras neko nelīdz izņemot paspēlēties. Reāli tādas lietas varētu kādā 3DMax vai līdzīgā 3D programmā provēt realizēt bet vai kāds būs taisījis kautko ar vieglu interfeisu .
Par to flash? Nē tas bij sen un jau aizmirsts kā nevajadzīgs. Kā jau Portreti un Lunis teica - Ir ļoti daudz faktoru kurus jāuzskaita lai kaut kādu pieņemamu rezultātu saņemt gatavu.
A kurš izskaitļos katru gaismas avotu (softbox,reflektor, un t.t. katru atsevišķu modeli un ražotāju pietam) ?
Nevienā klasiskā gaismošanas grāmatā šādas fineses nav uzskaitītas. Tie būs pārspīlējumi no sērijasd "ļoti grūti ies, man arī grūti gāja". Internetā var kādas 5 nosūknēt.
Nevienā grāmatā nav nekādas iespējas pašam salikt gaismas, izvēlēties dažāda izmēra gaismas avotus , attālumus, intensivitāti un pārējo. Tur tikai parādītas bildes un kādā shēmā tā bilde ir dabota gatava. Ja mēs gribam redzēt vizuāli mainot visu tad atšķirība ir gan no attālumiem gan no izmēriem un materiāliem tajos iekšā, gaisma vairāk vai mazāk atstarojās, izklaidējās un leņķis arī visiem ir dažāds. Ja šīs lietas neskaitīt tad atiecīgi rezultāts būs vidējs un ar novirzi "apmēram varbūt tāds būs rezultāts" . Objektam uz kuru to gaismu testēt jāatbilst 3D parametriem ar pareiziem izmēriem.
Leņķi un attālumu neiestāda uz centimetriem bet uz ņuhu un čuju uzšauj kadru un pieregulē jaudu nekā citādi bet pamatparametrus - kā gaisma kritīs var uzmeodelēt patiesi vienkārši: gaismas avota tips/veids un izmērs nu + maināma apgaismojuma jauda +/- parādīsies tas, ko gribi aptuveni, ne precīzi bet kamēr ir kustīgi modeļi visa šī zinātne ir tik pat precīza, kā ar mutē siekalām saslapinātu pirkstu noteikt precīzu vēja virzienu un ātrumu... kaut aptuvenam priekšstatam, kā piemērā ar pirkstu un vēju vajadzētu rasties...
Leņķi un attālumu neiestāda uz centimetriem bet uz ņuhu un čuju uzšauj kadru un pieregulē jaudu nekā citādi bet pamatparametrus - kā gaisma kritīs var uzmeodelēt patiesi vienkārši: gaismas avota tips/veids un izmērs nu + maināma apgaismojuma jauda +/- parādīsies tas, ko gribi aptuveni, ne precīzi bet kamēr ir kustīgi modeļi visa šī zinātne ir tik pat precīza, kā ar mutē siekalām saslapinātu pirkstu noteikt precīzu vēja virzienu un ātrumu... kaut aptuvenam priekšstatam, kā piemērā ar pirkstu un vēju vajadzētu rasties...
Tas tad vairs nav simulators bet tā kā raķetes agrāk krita +- km rādiusā . Šitādi ķēmi bijkautkur bet skatīties uz to bija ļoti smieklīgi . Visār tajā pašā Adobe AfterEffects kad taisi kādu efektu tad vairumā uz aci visu dari bet arī tur diezgan precīzi dati ievadās.
Nu aprēķiniem compis prasa precīzus ciparus, lai kaut ko aprēķinātu. Datoram neder ganrīž pusmetrs un mazliet virs divarpus metriem Compis ir precīža kaste - tai dod attālumu centimetros vai pat milimetros., Bet dabā tak nekad nepārmērīsi ar bīdmēru.../ Tāpēc jau programmā tu ievadi ciparus uz čuju vai ņuhu vai stipri pietuvināti.
Mērfija precizitātes likums vēsta: Nomēri ar mikrometru Aizzīmē ar krītu Nocērt ar ciri...
zem precīzaiem datiem bij domāts tas fakts ka katrs punkts kautko maina rezultātā, nevis liec ko grib un rezultāts būs apmēram viens un tas pats
jā un nē - compis uzrēķinās viņaprāt divus atšķirīgus rezultātus jebkura 3D programmā, ja nomainīsi kaut vienas gaismas leņķi par pusgrādu vai attālu mu par diviem cm dabā tas neatšķirsies gandrīz nemaz jo no ciparu viedokļa - cipari citi no acs redzamā - ! tas pats... kaut kas mainīsies uz aci, ja kaut ko būtiski mainīsi leņķos, attālumos...
nu jau aiziet no sākuma tēmas mazliet viss . Vajag tā lai teiksim shēmā no vienas puses teiksim softbox 60x60 bet no otras atstarotājs ar sudrab virsmu (mēdz būt dažādi) . Tagad kad sāksim mainīt softboxus-strip-okto-reflektor-spot ................ kam gaismas leņķi un atstarojuma koeficients ir dažādi, lai pareizi mainās galvenais kas tādā programmā būtu vajadzīgs , tas ir rezultāts uz objekta. Un ja gaismas avoti būs daudz un dažādu tad galvenā problēma būtu izsekot līdzi visiem ražotājiem kas ražo šos produktus kuru datus vajadzētu programmai saprast lai kaut cik pareizi rādīt rezultātu. Nevienam negribētos kalkulatoru kurš uz jautājumu cik ir 2+2 atbildētu ka rezultāts ir kautkur starp 3 un 5 . Bet nu šāda diskusija var pārāk tālu aiziet un jēgas tikunta nebūs no tā
daudzu un dažādu ražotāju sudraba atstarotāji nemainīsies tik būtiski, softboksi arīdzan ne, un šūnas ne tik galvenais paredzēt apgaismojuma pamattipus - softbokss + izmērs, lietussargs - izmērs + virsmas krāsa, atstarotāja krāsa un atstarošanas koeficients, atstarotājs mazais, lielais, šūna, un prožektora klapes ražotāji tad vairs nav būtiski...
mēs te nerunājam par precizitāti 2+2 var bū robežās no 2 līdz 6
bet gan par precizitāti 2000 x 2000 var būt diapazonā no 3820 līdz 4180 un tas jau ir pieņemami
P.S. Vienīga precīza zinātne fotogrāfijā ir DOF atkarībā no fokusēšanas attāluma un blendes atvēruma, viss pārējais ir gauži aptuvens, nu ja vēl neskaita slēdža ātrumu, kaut gan tas arī ir gana aptuvens jēdziens - kas izplūdīs un vai nenodrebēs roka/statīvs...
P.S. Vienīga precīza zinātne fotogrāfijā ir DOF atkarībā no fokusēšanas attāluma un blendes atvēruma, viss pārējais ir gauži aptuvens, nu ja vēl neskaita slēdža ātrumu, kaut gan tas arī ir gana aptuvens jēdziens - kas izplūdīs un vai nenodrebēs roka/statīvs...
Tad arī sanāk ka tikai slēdzi un DOF var presīzi nosimulēt parējais viss ir abstrakts un normālai simulācijai nepadodas
P.S. Vienīga precīza zinātne fotogrāfijā ir DOF atkarībā no fokusēšanas attāluma un blendes atvēruma, viss pārējais ir gauži aptuvens, nu ja vēl neskaita slēdža ātrumu, kaut gan tas arī ir gana aptuvens jēdziens - kas izplūdīs un vai nenodrebēs roka/statīvs...
Tad arī sanāk ka tikai slēdzi un DOF var presīzi nosimulēt parējais viss ir abstrakts un normālai simulācijai nepadodas
precīzi vēl var nosimulēt stikla krpoļojumus (pinch, barrel) bet gaismai aptuvena simulācija ar +/- 5-10% kļūdu galīgi derēs simulācijai...
Pier kam kļūda būs nevis simulācijā un gaismas leņķos, bet ticamāk ūzera ievadītajos datos...
Bet man tomēr šķiet, ka tāda flash lapiņa kautvai tikai ar iespēju uzzīmēt un dabūt ārā jpg bildīti ar shēmu nav slikta lieta. Kautvai arhivam, lai aceries, kā gaismas liki
Bet man tomēr šķiet, ka tāda flash lapiņa kautvai tikai ar iespēju uzzīmēt un dabūt ārā jpg bildīti ar shēmu nav slikta lieta. Kautvai arhivam, lai aceries, kā gaismas liki
Bet man tomēr šķiet, ka tāda flash lapiņa kautvai tikai ar iespēju uzzīmēt un dabūt ārā jpg bildīti ar shēmu nav slikta lieta. Kautvai arhivam, lai aceries, kā gaismas liki
p.s. rokas liikas, ka nezini kaa pajautaat tantei guuglei?!
***** pilnīgākā, šitais tač ir paredzēts tikai lai parādītu, kā esi tjipa salicis gaismas, linkojot uz viņu **** lapeli...rezultāts, kā bilde, jau tur nebūs redzams, da i visi softboksi vienādi izskatās...
Bet man tomēr šķiet, ka tāda flash lapiņa kautvai tikai ar iespēju uzzīmēt un dabūt ārā jpg bildīti ar shēmu nav slikta lieta. Kautvai arhivam, lai aceries, kā gaismas liki
p.s. rokas liikas, ka nezini kaa pajautaat tantei guuglei?!
***** pilnīgākā, šitais tač ir paredzēts tikai lai parādītu, kā esi tjipa salicis gaismas, linkojot uz viņu **** lapeli...rezultāts, kā bilde, jau tur nebūs redzams, da i visi softboksi vienādi izskatās...
kad gribu redzeet kas sanaaks un kaa izskatiisies, vajag meegjinaat studijaa, pareizi?!
SHEMAS neko nedod ja NEVARI IZDOMAT ka isskatas Kailas sieviskjis Pretgaisma 4 no Rita 24 junija Kurzemes plavas
