Gribēju šo lietu izprast. ko tas nozīmē? lielākai daļai flash sync ir 250/s. D50 = 500/s Uzliku sev vienu lēto ne-nikon zipeni [iebūvētā man ir dead] un pat pie 1600/s viņš zipeni noķer. so what a f&#$ ir sinhronizācija? Vai tam nebūtu drīzāk jābūt atkarīgam no zipenes?! :roll:
Flash sync ir lielākais slēdža ātrums, kuru var izmantot kopā ar zibspuldzi. Pie 1600 varbūt tā kamera arī kaut ko noķer, bet vai rezultāts ir prognozējams, to gan es nemāku teikt. Un varbūt tā kamera tikai muld, ka strādā ar 1600/s ?
nujā, varbūt ar 1600/s viņa noķer tikai zipenes "rītausmu" a cik vispār ir zipenes uzliesmojuma laiks? vienkārši man viens centās iegalvot, ka krutas zipenes uz vienu redzamo zipsni īstenībā nozibina pat pacmit reizes - izmēra visu cik vajag un tā :roll:
he man bija tā kad testēju zipeni, manuālajā režīmā shamā man ļāva likt kaut 1/1600 bet pēc tam kad nobildēju paskatos bildes parametrus a tur īsti neatceros vai nu 1/60 vai 1/250 man liekas 250
Neesu gan specs par zibenēm, bet man liekas, ka virs flash sync limita, tas saucas high speed flash sync un būtībā nav ierobežots. Bet, jo lielāks shutter speed, jo īsāks būs pieļaujamais attālums līdz bildēšanas objektam. Cik ir dzirdēts, tad parasti high speed flash sync izmanto, lai piegaismotu ēnas/fonu jeb t.s. fill flash un main flash var darboties tikai flash sync režīmā, ko atbalsta kamera (kā jau teica canonam 1/250, nikonam 1/500). Ja kļūdos, palabojiet
he man bija tā kad testēju zipeni, manuālajā režīmā shamā man ļāva likt kaut 1/1600 bet pēc tam kad nobildēju paskatos bildes parametrus a tur īsti neatceros vai nu 1/60 vai 1/250 man liekas 250
:shock: tad nah tāds Manual vajadzīgs, ja fočuks pats maina parametrus :evil: mājās būs jāpārbauda savs..
Jaa, jauni laiki, jauni tikumi. Kaa lai taa populaari. X ir iisaakais expoziicijas laiks, pie kura kaut pavisam iisu briitinju kadram ir pilns atveerums. Tieshi tajaa briidii arii blice mauc. No blices suuda atkariigs, nu, maz - blice shkjauda 1/2000 s vai 1/8000 s atkariibaa no jaudas un no kondensatoru tinumu induktivitaates. Gadaas, ka digitaalai kamerai iisaaks X laiks, jo matrica ta mazaaka par filmu. Pie 2X iisaka par X laiku sanaak 1/2-kadri u.t.t. Beet - modiigaas kameras, kaa uzliec blici, taa uzmet sinhronizaacijas laiku, pavisam modiigaas gadaa, lai nav iisaaks par X. Iznjeemums ir taas blices, kuras ~ 1/125 s garumaa nebaartraukti zibenjo - taam vvar likt iisaku laiku, bet pie 2X iisaaka 1/2 P pa D, pie 4X iisaka 3/4 P pa D u.t.t. Tas viss par shtorku sleedzi, centraalajam straadaa pie jebkura laika. Un par Magnija bliceneem arii nav ne staasts, ne raidiijums.
nu, a tā ir, ka uz vienu redzamo zipsni blice īstenībā nozibeņo vairākkārtīgi? es īsti neiebraucu tā jēgā, bet vienkārši tas cilvēks kas man to teica ar nav gluži buločņiks. :roll:
nu, a tā ir, ka uz vienu redzamo zipsni blice īstenībā nozibeņo vairākkārtīgi? es īsti neiebraucu tā jēgā, bet vienkārši tas cilvēks kas man to teica ar nav gluži buločņiks. :roll:
Nuu, taas ir iipashaas blices, tam taisiitas, lai "v uzshkjerb" jaudai vareetu bildeet ar iisaaku, kaa ar citaam bliceem, sinhronizaacijas laiku. Olimpam un/vai Canonam bija? Sen, vai joprojaam razjo, nezinu. Nu, pilotsignaalu jau arii taa ar aci aatrumaa nepamaniisi.
