100. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi: 100.1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas; 100.2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā; 100.3. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus; 100.4. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti; 100.5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizācijas projektam un darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, vides aizsardzību, darba aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošos normatīvos aktus; 100.6. organizēt būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanu; 100.7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti; 100.8. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, attiecīgi to fiksējot žurnālos; 100.9. apliecināt būves gatavību ekspluatācijai; 100.10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par būvdarbu sagatavošanās posmiem un izvēlētajām metodēm darbu izpildē; 100.11. saskaņot ar būvuzraugu atsevišķu būvdarbu veicējus, ja tie nav minēti galvenā būvdarbu veicēja un pasūtītāja noslēgtajā līgumā; 100.12. nodrošināt, lai būvlaukumā netiktu ielaistas un neuzturētos nepiederošas personas; 100.13. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā, pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju.
Jā, vēl negatīv, var pieminēt, ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam naf tiesību ieviest izmaiņas projekta īstenošanā un viņam jāraugās, lai apakšuzņēmēji arī to nedarītu bez saskaņošanas ar projekta autoru un būvuzraudzību. Es lasīju projektēšanas uzdevumu, kurā bija rakstīts, ka virsējai kārtai ir jābūt 250mm b35 markas dubultarmētam monolītam dzelsbetonam, bet bildēs redzam, ka virsējā kārta kā lego klucīši sadalījās. Ja būtu ievērots šis nosacījums, tās kopnes varēja lūzt, bet virskārtai, kā tādam palagam bija jāpaliek uz kolonām. Bet šis fakts nekur izmeklēšanā pat netiek pieminēts. Metāls bija pazudis un betonēts ar nelieliem laukumiņiem
1. Noteikumos lietotie termini 1. Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā) 2. Būvdarbu pārtraukšana - būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu. 3. Būvdarbu uzsākšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā. 4. Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām. 5. Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī. 6. Būves mets - brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri. 7. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi. 8. Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu. 9. Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā. (MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā) 10. Būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā) 11. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.) 12. Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu. 13. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā. 14. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.) 15. Īslaicīgas lietošanas būve - būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām. (MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā) 16. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. (MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā) 17. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves). 18. (Svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299.) 19. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei, kā arī inženierkomunikāciju izbūvei ārpus zemes gabala robežām. (Grozīts ar MK 24.05.2011. noteikumiem Nr.410) 20. Projektētājs - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā) 21. Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā) 22. Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā) 23. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. 24. Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas. 25. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.) 25.1 Nulles cikls - būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirmā stāva grīdas) līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi. (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcija
Kas ir Illuminati un kur ar to izpausmēm ikdienā sastopamies?
Iluminātu brālība ar nosaukumu Bavārijas iluminātu ordenis atklātībā parādījās 1776. gadā. Ordeņa oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca 1786. gadā, kad kratīšanas laikā tika atrasts ordeņa slepenais arhīvs. Praktiski visi Protokolos atklātie Ciānas Gudro mērķi, līdzekļi un taktika bija izklāstīti jau iluminātu dokumentos, sevišķi tā sauktajā Sātana Derībā. Saskaņā ar to, iluminātu mērķis ir pasaules kundzība, kas sasniedzama, likvidējot valstis, reliģiju un sabiedrības morālās vērtības. Lai to īstenotu, iluminātiem jāpakļauj un jāveido sabiedriskā doma, jāsēj pasaulē ķildas un šaubas, līdz cilvēki būs apmulsināti tiktāl, ka zaudēs jebkādu interesi par politiku. Bez tam jākultivē un jāslavē netikumi, jācīnās pret atsevišķas personības spēku un par bezrakstura pūļa izveidošanu, kurā nevar pastāvēt personiskais viedoklis. Ilumināti uzskata, ka valstis visefektīvāk var pakļaut ar ārējo parādu palīdzību, bet vispasaules varas sagrābšana panākama, izraisot plaša mēroga badu, karus un nemierus. To nomocītie cilvēki labprātīgi pieņems iluminātu varu, kas tiks pasniegta kā visu nelaimju novērsēja.
Agris Dzenis. Ilumināti: ceļš uz vispasaules kundzību Par viņiem nerunā un neraksta tik daudz kā par masoniem, tomēr iluminātu slepeno organizāciju ietekme pasaulē ir nesalīdzināmi lielāka. Viņu idejas laika gaitā nemanāmi ir kļuvušas par Rietumu pasaules dzīvesveidu. Iluminātu veidotā politiskā, ekonomiskā un filozofiskā sistēma jau ir pietiekami visaptveroša, lai uz to varētu attiecināt Jaunās Pasaules Kārtības nosaukumu. Šodien par iluminātiem var teikt, ka tie ir pasaules visbagātākie un visietekmīgākie cilvēki, kas cenšas radīt un lielā mērā jau ir radījuši apstākļus, lai drīzumā kļūtu par pasaules valdniekiem.
Apgaismoto tumšās saknes Noslēgta izredzēto loka varas pār tumšo pūli ideja radās Eiropas slepenajās okultistu biedrībās. Ietekmīgākā no tām bija kopš 14. gadsimta rakstos minētā Čūskas brālība, pazīstama arī kā ilumināti – no latīņu valodas apgaismotie, zinošie. Čūskas brālībai līdzīgas apvienības pastāvējušas jau senajā Ēģiptē un Babilonā. To locekļi nēsājuši priekšautus, ar to apliecinot savu piedrību dieviem, kas kādreiz nolaidušies no debesīm ugunīgos ratos vai laivās, kā arī savu izredzētību valdīt pār zemcilvēkiem.
Otra vide, kurā tapa iluminātu ideoloģija un darbības materiālā bāze, bija 18. gadsimtā Rietumeiropā izveidojusies naudas aristokrātija – tirgotāju, rūpnieku un baņķieru dzimtas, kas alka savās interesēs iespaidot politiskās un sabiedriskās norises, saradojoties ar dižciltīgajiem. Tādējādi izveidojās jauns sabiedrības slānis - melnā aristokrātija, kuras vērtībās galveno vietu ieņēma nevis gods un uzticība, bet viltība, divkosība, pērkamība un nežēlība iedzīvošanās vārdā. 1729. gadā no angļu Austrumindijas tirdzniecības kompānijas izauga vēlākais vispasaules ēnu valdības kodols – Lielbritānijas monarhu paspārnē esošā Trīssimtu komiteja. Tie bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri ar darbības pamatprincipu „Vara caur naudu!”. Komitejas locekļi 19.gadsimtā sarausa milzu bagātības, tirgojot Ķīnā Indijas opiju, un arī vēlāk guva un gūst lielus ienākumus no narkotiku un ieroču tirdzniecības.
Naudas varu politikā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā nostiprināja baņķieru Rotšīldu dzimtas izveidotais starptautiskais banku tīkls. Rotšīldu ciltstēvs Maijers Amšels kopš 1796. gada bija vācu valstiņas Hesenes – Hanavas galma baņķieris un preču piegādātājs. Savās un valsts interesēs viņš sekmīgi pielietoja starptautiskās preču – naudas operācijas, vērtspapīru cenas regulēšanu, vajadzīgās informācijas ievākšanu visās pasaules malās un vajadzīgo personu uzpirkšanu. Kā pakļaušanas un ietekmēšanas līdzekli Rotšīldi praktizēja liela apjoma aizdevumus valstīm, kā arī karu finansēšanu. Revolucionārie Bavārijas ilumināti Ar nosaukumu „Bavārijas iluminātu ordenis” slepenā brālība atklātībā parādījās 1776. gadā. Tās līderis bija Ingolštates universitātes tiesību profesors Ādams Veishaupts – apveltīts gan ar zināšanām un enerģiju, gan nevaldāmu godkāri. Vīlies masonu kustības ārišķībās, viņš nolēma izveidot brālību, kuras mērķis būtu apvērsums visās dzīves jomās, likvidējot valstis, reliģijas un tautības, tādējādi radot pilnīgi jaunu sabiedrību un „zelta laikmetu” zemes virsū. Par ordeņa darbības pamatprincipu Veishaupts pasludināja viņa paša nīsto jezuītu postulātu „Mērķis attaisno līdzekļus.” Viņš uzskatīja, ka brālības biedriem jābūt „uzņēmīgiem, veikliem, izmanīgiem cilvēkiem. Vispirms meklējiet dižciltīgos, ievērojamos, bagātos. Jaunuzņemtā ideāls ir veikls, mērķtiecīgs, sabiedrisks cilvēks; ja viņš ir arī bagāts, slavens un ietekmīgs – jo labāk.”
Iluminātu morāle, vai, pareizāk sakot, tās trūkums, atklājas šādās Veishaupta rakstītajās rindās: „Visiem biedrības locekļiem ir nemanāmi un bez redzamas uzspiešanas jāizplata sava ietekme uz visu kārtu, tautību un reliģiju ļaudīm, ir jāveido noskaņojums vienā zināmā virzienā, taču tas jādara stingrā slepenībā un pēc iespējas enerģiskāk. Mūsu principi ir jāpadara par modes lietu, lai jaunie rakstnieki tos izplatītu sabiedrībā un tādā veidā pret savu gribu veicinātu mūsu lietas panākumus. Nepieciešams arī piesaistīt karstgalvjus, kaismīgi propogandēt cilvēces vispārējās intereses. Katram no mums ir jāinformē mūsu vadoņus par amatiem, posteņiem un citiem mums izdevīgiem stāvokļiem, ko varam iegūt, lai mūsu vadoņiem rastos iespēja šajos posteņos iecelt mūsu ordeņa cienīgākos locekļus un atbalstīt tos, lai nemanāmi izmainītu apkārtējo pasauli. Šīs pasaules varenos jāieskauj ar nepagurstošu darboņu leģionu, kas vienmēr virzīs lietas tā, kā tas vajadzīgs ordenim. Saistiet rokas visiem, kas nepakļaujas, iznīciniet ļaunumu tā saknē! Žņaudziet visus, kurus nespējat pārliecināt!”
Ordeni var raksturot kā totalitāru organizāciju, kas bija sadalīta 13 hierarhiski pakārtotās pakāpēs. Tā pārvaldes – aeropāga priekšgalā atradās Veishaupts ar segvārdu Spartaks. Zemāko pakāpju biedri nepazina augstākos, tomēr tiem bija akli jāpakļaujas viņu rīkojumiem. Ilumināti plaši izmantoja ietekmīgu personu iesaistīšanu savās rindās un vēlāku manipulāciju ar tiem šantažējot. Uzņemšanu augstākajās pakāpēs noteica nevis pretendenta personiskās īpašības, bet praktiskā noderība ordenim. Atšķirībā no masoniem, iluminātu sapulču vietas tika turētas stingrā slepenībā.
Pirmais iluminātu panākums bija iefiltrēšanās masonu ložās, kuru ideoloģija bija tuva iluminātu uzskatiem, un kontroles panākšana pār brīvmūrniekiem, piesaistot sev ietekmīgas personas no masonu augstākajām pakāpēm. Dažu gadu laikā Bavārijas iluminātu ložas izveidojās visās Rietumeiropas valstīs. Ordeņa biedri bija Gēte, Herders, Mocarts un citas tālaika slavenības.
1782. gadā Vilhelmsbādenē tika noslēgta vienošanās starp masoniem un Bavārijas iluminātiem, kas aptuveni 3 miljonus Eiropas ietekmīgāko slepeno kustību locekļus apvienoja vienā organizācijā. Turpmāk ļaudis, kas masonu zemākajās pakāpēs meklēja zināšanas un pašpilnveidošanās iespēju, pat nenojauta, ka ir nokļuvuši iluminātu pārvaldītā ložu tīklā, kura pastāvēšanas mērķis bija zināms tikai izredzētajiem. Kad masonam, grāfam de Virē, kurš piedalījās kongresā, pajautāja par kongresa lēmumiem, viņš atbildēja: „Es neko jums nestāstīšu. Varu teikt tikai to, ka viss ir daudz nopietnāk, kā jums liekas. Sazvērestība, kas tagad tiks īstenota, ir izplānota tik perfekti, ka monarhijai un baznīcai nav nekāda glābiņa.” Vilhelmsbādenes kongresā piedalījās arī Eiropas noslēpumainākā persona – grāfs Senžermēns. Vēlāk viņš brīdināja Francijas karalieni Mariju Antuaneti par sazvērestību, kuras mērķis ir Francijas monarhijas gāšana. Karaliene tam nepiegrieza vērību, un pēc neilga laika sākās Lielā franču revolūcija. Tās īstenošanā ilumināti pirmoreiz pielietoja savu efektīvāko ieroci – pūli.
Pasaules pārvaldīšanas noslēpumi Bavārijas iluminātu ordeņa oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca 1786. gadā, kad kratīšanas laikā tika atrasti ordeņa slepenie dokumenti. Starp tiem bija arī tā dēvētā Sātana Derība – iluminātu darbības programma, kas veiksmīgi tikusi īstenota pagātnē un tiek pielietota arī mūsdienās. Tajā viskoncentrētāk ir izklāstīti iluminātu mērķi un taktika. Sātana Derība vēsta: „Pirmais cilvēku pārvaldīšanas noslēpums ir sabiedriskās domas iegūšana, turklāt ir jāsēj ķildas, šaubas un pretrunīgi viedokļi tik ilgi, līdz cilvēki pilnīgi apjuks un nolems, ka politikas jautājumos labāk vispār palikt bez personīgā viedokļa. Jāuzbudina tautas neapmierinātība, jāizplata tukša, netīra un pretīga literatūra. Preses uzdevums ir pierādīt ne-Iluminātu nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās. Otrs noslēpums – ir jāizmanto visas cilvēku vājības, visas sliktās īpašības un kļūdas, līdz cilvēki pārstās saprast viens otru.
Pirmām kārtām ir jācīnās ar personības spēku, jo nav nekā bīstamāka par to. Ja personībai piemīt radošā garīgā enerģija, tā spēj sasniegt vairāk kā miljoni ļaužu.
Ar skaudības, naida, šķeltniecības un karu starpniecību, ar trūkumu, badu un slimību izplatīšanu visas tautas ir jānoved līdz tam, ka tās nesaskatīs citu izeju kā vien pilnīgu pakļaušanos Iluminātu varai.
Ja kādu valsti ir sagrāvusi revolūcija, vai arī pilsoņu kara rezultātā tai radušies ārēja uzbrukuma draudi, to vienmēr jāizmanto mūsu labā.
Jāpanāk, lai cilvēki lietotu kvītis kā skaidru naudu, dzītos pēc izpriecām, atrodoties nemitīgos kaut kā jauna meklējumos, sapinoties tajos un beigās sekojot Iluminātiem.
Ieviešot sabiedrībā izvirtību, cilvēkiem tiks atņemta jebkāda ticība Dievam. Jālikvidē spēja patstāvīgi domāt, ieviešot gatavu uzskatu sludināšanu; garīgos spēkus jāsatriec ar tukšu demagoģiju. Brīvās domas, ko izvirza partijas, Iluminātu oratoriem jāpiepilda ar tukšiem vārdiem, lai klausīšanās nogurdinātajiem cilvēkiem rastos riebums pret jebkuru oratoru. Pretēji tam, Iluminātu politisko mācību jāpasniedz pilsoņiem nenogurdinošā, viegli uztveramā formā.
Masām jāpaliek aklām, nesaprātīgām un bez sava viedokļa, lai tās nespētu diskutēt par valsts iekārtas tēmām. Tās pārvaldīs taisnīgs, bet nepielūdzams spēks un bezierunu pakļāvības princips. Pasaules kundzību var sasniegt tikai pa aplinkus ceļiem, mērķtiecīgi maitājot visas īstenās brīvības: gan likumdošanu, gan vēlēšanu kārtību, presi, personas brīvības, bet pirmkārt tautas izglītošanas sistēmu, turklāt stingri ievērojot visu pasākumu slepenību.
Eiropā jārosina nesaprašanās starp cilvēkiem un tautām, rasu un reliģisko naids, lai rastos nepārvarama šķelšanās, lai neviena kristiešu valsts nespētu rast sev atbalstu. Citās pasaules daļās jāsēj ķildas, nekārtības un naidīgums, lai iemācītu valstis baidīties un apspiestu katru iespēju izrādīt pretestību.
Ar augstāko valsts amatpersonu pērkamības palīdzību valdības jānostāda kredītatkarībā no Iluminātiem pēc aizdevumu sērijas piešķiršanas, kas būtiski palielinās viņu valstu parādus.
Ar speciāli sarīkotu ekonomisko krīžu, kuru laikā visi pieejamie naudas līdzekļi tiks izņemti no apgrozības, palīdzību jāsagrauj ne-Iluminātu finansu saimniecība.
Naudai jākļūst par vienīgo spēku, kas virza tirdzniecību un ražošanu, lai ar naudas starpniecību rūpnieki iegūtu arī politisko varu. Kopā ar Iluminātiem elitē jāiekļūst arī no viņiem atkarīgajiem miljonāriem; policijai un karavīriem turpretim jāpaliek nabagiem.
Ar vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību ieviešanu jānodibina neierobežota vairākuma kundzība. Ar patstāvības sludināšanu tiek veikta ģimenes un tās audzinošā spēka iznīcināšana. Ar izglītību, kas balstās uz viltotiem faktiem un viltus mācībām, jaunatni jāpadara trulu, dezorientētu un samaitātu.
Jaunu masonu ložu dibināšana un sakari ar jau esošajām veicina sazarota organizāciju tīkla izveidošanu. Neviens nezina to patiesos mērķus, it sevišķi muļķi no ne-Iluminātiem, kuri centīsies iekļūt atklātajās brīvmūrnieku ložās tikai tamdēļ, lai viņu acis vēl veiksmīgāk tiktu piebērtas ar putekļiem.
Ar visu šo pasākumu palīdzību jāpanāk, lai tautas uzaicinātu Iluminātus par pasaules pārvaldītājiem. Jauno pasaules valdību jāpasniedz kā labdarīgu un pasargājošu, kurai pakļaujas pilnīgi labprātīgi. Ja kāda valsts iebildīs, tās kaimiņi sāks karu pret to. Šādas valdības izveidošanai nepieciešama pasaules kara organizēšana.” Bavārijā iluminātu ordenis tika aizliegts, tomēr tas turpināja pastāvēt citās valstīs un iekļaut sevī pasaules finansu, intelektuālo un politisko eliti. 19. gadsimtā ilumināti saplūda arī ar naudinieku eliti - Trīssimtu komiteju. Iluminātu programma jau izvērstāk tika izklāstīta 1895. gadā atklātībā nonākušajos tā sauktajos Ciānas Gudro protokolos. Pretēji sabiedrībā izplatītajiem viedokļiem, ka tie ir antisemītu safabricējums vai ebreju sazvērestības plāns, Protokoli ir kāda iluminātu līdera runas konspekts. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka valsts mehānismu virzītāji – zelts un prese jau atrodas viņu rokās, un pretenzijas uz vispasaules kundzību kļuvušas par realitāti: „Mūsu slepeno Supervaldību vairs neaizsniedz likums. Tagad mēs esam likumdevēji, armijas pavēlnieki. Mūsu rokās ir nevaldāma godkāre, dedzinoša alkatība, nesaudzīga atriebība, nikns naids.” Ar anonīmā franču izcelsmes līdera muti ilumināti Protokolos pasludināja postulātus, pie kuriem apzināti vai neapzināti turējās vēlākās politiķu paaudzes: „Politikai nav nekā kopīga ar morāli!” un „Mūsu devīze – spēks un liekulība!”
Jaunā Pasaules Kārtība Iluminātu galamērķis ir vispasaules valsts, kuras iekārta tiek saukta par Jauno Pasaules Kārtību (turpmāk – JPK). Tās būtība iezīmējas gan senajos iluminātu plānos, gan pašreizējā situācijā pasaulē.
Ar nākotnes plānošanu un apdzīvotības jautājumiem kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem nodarbojās Trīssimtu komisijas locekļu „Romas klubs”. Viņi izstrādāja pasaciņu par drīzo pasaules pārapdzīvotību un enerģētisko krīzi. Tā novēršama, mākslīgi izraisot karus, badu un epidēmijas pārapdzīvotajos reģionos, veicinot abortus un miršanu „dabīgā atbiruma” – narkomānijas, alkoholisma, nekvalitatīvas pārtikas rezultātā. Jāpiebilst, ka cīņa pret narkotiku tirdzniecību un prostitūciju tiek veikta fomāli, jo šie rūpali ir nozīmīgs finansu elites ienākumu veids. Galvenais Jaunās Pasaules Kārtības veidotāju bagātības avots ir nafta, tādēļ viņi visiem spēkiem nepieļauj citu lētu un efektīvu enerģijas avotu izmantošanu. Tā cīņā pret „nāvējoši bīstamo” kodolenerģētiku tiek izmantota zaļo kustība, propogandēta niekošanās ar saules, vēja un citu „perspektīvu” enerģiju iegūšanu.
Pašlaik tiek īstenota „zelta miljarda” koncepcija, saskaņā ar kuru visas dzīves ērtības tiks nodrošinātas miljardam pasaules iedzīvotāju, lielākoties Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Nākotnes ekonomiskā sistēma līdzināsies 19. gs. britu koloniālismam – „zelta miljardu” veidos vispasaules valdības ierēdņi, kalpotāji un tirgus darbinieki, kas paši neražos, bet patērēs pasaules melnstrādnieku – Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas iedzīvotāju saražoto. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, Latvijai paredzēta atrašanās „zelta miljarda” piepilsētā – šeit būs priviliģēto miljardieru atpūtas zona un nekustamie īpašumi, bet Latvijas iedzīvotāji pēc izvēles varēs apkalpot un izklaidēt rietumeiropiešus vai nu savā zemē, vai pie baltajiem cilvēkiem. Jāatzīst, ka Latvija izrādījusies ideāls JPK poligons – varasvīri rekordīsā laikā ir likvidējuši gan ekonomisko neatkarību, gan politisko pašnoteikšanos, ar apskaužamu iztapību uztverot jebkuru no ārpuses nākušu direktīvu vai ierosinājumus.
Topošā jaunās pasaules sabiedrība ir augstākā mērā vienota ekonomiskā un masu kultūras ziņā, bet neticami sašķelta visos līmeņos un sastāvdaļās. Zem masu mediju sludinātā tolerances lozunga ir radīta grandioza arēna sociālajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem, vecuma grupu, bērnu un vecāku, dzimumu, pat seksuālo orientāciju konfliktiem. Ekonomiskā nestabilitāte un demoralizēšanās vairo padibeņu un noziedznieku skaitu, kas neapzinoties veiksmīgi vairo spriedzi sabiedrībā. Cīņa ar terorismu un asinis par naftu visticamāk ir sākums megakonfliktam starp civilizācijām. Kad draudi un ciešanas sasniegs savu kulmināciju, neoficiālie pasaules valdnieki kā visu nelaimju novērsēju piedāvās pilnīgi noformējušos Jauno Kārtību.
Tā nozīmē vienotu pasaules naudu, armiju, likumdošanu un visu cilvēka dzīves jomu totālu kontroli. 19. gadsimtā JPK patriarhi kontroli bija iecerējuši veikt ar savstarpējas izspiegošanas palīdzību (veiksmīgi īstenota nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS), tomēr modernie pasaules lielkungi izstrādājuši humānāku metodi – informācijas kontroli, pielietojot modernās tehnoloģijas. Pašlaik tiek veikta katra modernās sabiedrības locekļa detalizētas informācijas dosjē (tā ietver katru cilvēka darbību, par kuru ziņas tiek saglabātas datoros) veidošana un centralizēšana. Kontroles kulminācija, kas jau tiek izmēģināta uz mūsu četrkājainajiem draugiem, būs zem ādas iešūta idfentifikācijas mikroshēma – personas dokuments, kredītkarte un atrašanās vietas noteicējs vienlaikus. JPK pārkāpēji tiks sodīti, uz laiku bloķējot vai pavisam anulējot šo mikroshēmu, bez kuras nebūs iespējams izdzīvot jaunajā sistēmā. Tomēr JPK pārkāpēju būs maz, jo reti kurš riskēs zaudēt jaunās sabiedrības augstākās vērtības – materiālās dzīves ērtības un baudas, turklāt masu saziņas līdzekļi cilvēku tieksmes un prātus bez pūlēm virzīs Pasaules Valdniekiem vajadzīgajā virzienā.
Kāds tad ir JPK veidotā vidusmēra cilvēka psiholoģiskais portrets mūsdienās? Neraugoties uz sadzīves ērtībām, viņš dzīvo pastāvīgās bailēs un spriedzē. Baiļu atmosfēru rada masu saziņas līdzekļu dramatizētās ziņas par pasaulē valdošajiem konfliktiem, ekonomisko nestabilitāti, noziedzību, vardarbību, tomēr lielākas bailes JPK pilsonim ir zaudēt materiālo vajadzību apmierinātāju – ienākumus, līdz ar to pūļa acīs kļūstot par muļķi un neveiksminieku. Ienākumus JPK pilsonis cenšas saglabāt un vairot līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Viņš līdz galam neuzticas nevienam līdzcilvēkam – potenciālajam konkurentam, tādēļ jūtas vientuļš. Tajā pašā laikā viņš jūtas vīlies un vainīgs, jo nespēj sasniegt masu saziņas līdzekļu radīto nereālo dzīves standartu, būt ideāls vīrietis vai sieviete. Kopš bērnības viņš ir pazemots – ģimenē, skolā, armijā, darbavietā, iemācās locīties stiprākā priekšā un mīdīt kājām vājāko, vai arī gūt baudu no pazemošanas. Garīgās vērtības viņš visbiežāk noliedz, jo ir apjucis raibajā viedokļu, reliģiju un filozofiju jūklī, tomēr izjūt tukšumu dvēselē. Tas rada dusmas un sevis ienīšanu, kas bieži izverd kā maniakāla slepkavošana vai pašiznīcināšanās (tas ietilpst JPK plānos, jo vairo nestabilitāti sabiedrībā). Grandiozo iekšējo sašķeltību JPK pavalstnieks cenšas mazināt ar nelegāli, toties brīvi pieejamām reibinošām vielām (tas vairo finansu elites ienākumus), vai haotiskiem seksuāliem piedzīvojumiem (arī tas ietilpst iluminātu plānos, jo JPK nav paredzēta ģimene). Vispārējas nestabilitātes un apjukuma atmosfērā JPK radītā būtne gaida brīnumlīdzekli no ārienes, kas nodrošinās netraucētu dzīvi un materiālu labklājību. Vai tas cilvēku spēj darīt laimīgu – uz šo jautājumu ir jāatbild pašam sev, līdz ar to veicot izvēli – kļūt par iluminātu vadītu biorobotu vai sevī un sabiedrībā saglabāt un izkopt savu neatkārtojamo individualitāti.
Kāpēc notiek ekonomiskās krīzes, lokālie un pasaules kari, valsts ideoloģijas maiņas un citas politiskas nebūšanas? Vai tas notiek spontāni, haotiski, abstraktu vēstures likumsakarību un saules aktivitātes dēļ, vai arī aiz visa tā stāv varens, mērķtiecīgs spēks? Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst viedoklis, saskaņā ar ko, aiz vairuma svarīgāko vēstures notikumu stāv vesela rinda slepenu, rūpīgi konspirētu biedrību. Pats ietekmīgākais šajā rindā ir noslēpumainais iluminātu ordenis.
Tumsas segtais noslēpums.
Daži konspirologi, balstoties uz masonu leģendu, uzskata, ka šī ordeņa vēsturi var sākt skaitīt gandrīz vai no 6000 gadu senatnes - sākot no tā laika, kad, vai nu ārpuszemes, vai arī viņpasaules spēki šumēru priesteriem ir devuši kādu Varas Grāmatu, kas rakstīta akmenī. Pēc tam, pēc šumēriem leģendāro grāmatu uz papirusa ir nokopējuši ēģiptieši un no tā laika tā tur ir glabāta stingrā noslēpumā.
Dažreiz var sastapt viedokli, ka šis slepenais zinātnieku - no parastiem mirstīgajiem sargājošu slepeno zinību - ordenis eksistēja vēl antīkajos laikos un daudzi slaveni un vēl tagad zināmi Senās Grieķijas gudrības pīlāri ir bijuši tā biedri.
Kā par tuvu vai pat identisku iluminātiem organizāciju speciālisti runā par filadelfiem. Toreiz ar viņiem ātri tika galā karaļa legists, bruņinieks Gijoms de Nogarē, kas labi zināms pēc templiešu ordeņa sagrāves. XVII gadsimtā filadelfi no jauna parādās Anglijā, bet pēc gadsimta - Francijā, taču jau tur šo nosaukumu piesavinās viena no masonu ložām...
Pacēlums un krišana.
XVIII gadsimta otrajā pusē uz vēstures skatuves iznāk Veishaupta ilumināti. Akadēmiskā vēstures zinātne visu iluminātu epopeju ievieto tieši šī Bavārijas ordeņa darbībā. [Pēc vienas no versijām, ilumināti parādījās Viduslaikos - kā slepena zinātnieku, apgaismotāju biedrība, kas cīnījās pret inkvizīcijas centieniem graut zināšanu izplatību. Šo cīnītāju kohortā ietilpa Leonardo da Vinči, Galileo Galilejs, Nikolajs Koperniks un pat Īzaks Ņūtons.] Pirmos neofītus šajā ordenī pieņem 1776. gada 1. maijā. Sākumā ordenī ir tikai pieci cilvēki, taču jau pēc trīs gadiem tam ir četras nodaļas Bavārijas pilsētās. 1782. gada vidū ordenī jau ir apmēram 300 biedru, bet vēl pēc diviem gadiem - pāri par 650 cilvēku. Šajā laikā iluminātiem jau ir nodaļas daudzās vācu valstīs, kā arī Polijā, Austroungārijā, Holandē, Dānijā, Zviedrijā, Itālijā, Spānijā, Šveicē, Francijā un Krievijā.
Visai ordeņa vadībai bija skanīgi pseidonīmi. Pats Veishaupts tika saukts par Spartaku, barons Knigge - par Filo, profesors Vestenriders iesvaidīto vidū bija pazīstams kā Pitagors, grāmatu tirgotājs Nikolai kā Lukiāns, kanoniķis Hertels kā Marijs, tiesas ierēdnis Cvaks kā Katons. Ja Ādams Veishaupts vervēja ordenī apdāvinātākos jauniešus no savu studentu vidus, tad barons Knigge galvenokārt medīja titulētākos, zinošākos un cilvēkus ar aristokrātisku izcelsmi. Viņam izdevās iesaistīt ordenī lielu skaitu nozīmīgu cilvēku un pārliecināt viņus par reformu nepieciešamību, lai mainītu tajā laikā valdošo valsts pārvaldes formu. Pateicoties baronam Kniggem, Bavārijas iluminātos iestājās Gotas hercogs Ernests II, Veimāras hercogs Kārlis Augusts, Braunšveigas hercogs Ferdinands, kņazs Neivids, vesela rinda Getingenas profesoru un pat pasaulslavenais pedagogs Pestaloci. Galu galā, ordenī bija gandrīz 2000 cilvēku.
Nekādā citādā veidā tik spēcīgi nevar iedarboties uz vīrieti, kā ar sieviešu palīdzību, - runāja bavāriešu iluminātu galva Ādams Veishaupts, - Tātad, viņām ir jābūt par mūsu galveno izpētes objektu. Mums vajag iegūt viņu labvēlību, stāstot par atbrīvošanu no sabiedriskā viedokļa pakļautības, par patstāvības iespēju; atbrīvoties no visāda veida spaidiem būs liels atvieglojums viņu savažotajam saprātam, vēl vairāk iekvēldinās viņas un spiedīs darboties mūsu labā ar vēl lielāku degsmi."
Taču 1784.-86. gados Bavārijas ilumināti tiek sagrauti. Kūrfirsts izdod pavēli, kas aizliedz visu slepeno biedrību darbību. Frankmasoni un ilumināti tūlīt pat slēdz savus tempļus. Un tur pie darba ķeras policija. Izdarot kratīšanas daudzu ordeņa augstāko vadītāju mājās, tiek atrasti daudzi interesanti papīri. Piemēram, izdevās noskaidrot, ka iluminātu ordeni slepeni finansē... Rotšildu klans!
Jāsaka, ka iluminātu vēsturē pārsteidzoši daudz iepīti šīs pasaules vareno likteņi. Un šeit, liekas, sākas pats interesantākais...
Trīspadsmit varenāko iluminātu ģimeņu sarakstā ietilpst: Astori, Bundi, Kolinzi, Diponi, Frīmeni, Kenediji, Lī, Onasisi, Rokfelleri, Rotšīldi, Raseli, van Duini un Merovingi. Ar pēdējiem šajā gadījumā saprotot visas Eiropas karaliskās ģimenes. Ar šo virsotni vēl ir cieši saistītas četras ģimenes: Reinoldsi, Disneji, Krupi un Makdonaldi. Par pašu galveno konspirologi, kā likums, uzskata Rotšildu ģimeni, kas sastāda tā saukto Rotšildu tribunālu - RT. Ilumināti it kā uzskatot viņus par dieviem cilvēku izskatā, bet viņu vārdam ir likuma spēks.
No mūsdienu politiskā olimpa darboņiem prese kā iluminātus min: Deividu Rokfelleru, Zbigņevu Bžezinski, Henriju Kisindžeru, Helmūtu Kolu, Ričardu Čeiniju, Donaldu Ramsfeldu, Kondolīzu Raisu. Vēl Buša-vecākā administrācijā strādājošais Pols Volfovics, liekas, šodien ir pats varenākais saistošais posms sarp ASV administrāciju un iluminātu iekšējiem lokiem.
Viegli ieraudzīt, ka iluminātu vidū pārsvarā ir amerikāņi. Taču kāds tur brīnums? Daudzi konspirologi uzskata, ka pašu ASV nodibināšana bija iluminātu roku darbs, kas virzīja Neatkarības cīņu laika izcilākos amerikāņus uz neatkarības un ASV valsts dibināšanas ideju pusi.
Daudz interesanta var ieraudzīt uz amerikāņu banknotes, kuras vērtība ir viens dolārs. Neskatoties jau uz to, ka tur redzama piramīda ar visu redzošo aci, kas ir iluminātu un masonu simbols, tad tās pakājē greznojas uzraksts "MDCCLXXVI", kas īstenībā ir ekvivalents arābu skaitlim 1776. Tieši šajā gadā Ādams Veishaupts nodibina Bavārijas iluminātu ordeni. [ Tas, ka ASV šajā gadā pasludina neatkarību, laikam neliekas autoram tik svarīgi, un kā ilumināti var atbalstīt amerikāņus brīvības cīņās, ja tolaik ordenī ir tikai, kā rakstā minēts - pieci biedri? - tulk. piez.] Bet pusaplī zem piramīdas atrodas uzraksts latīņu valodā "Novus ordus seclorum", ko tulko kā "Jaunā pasaules kārtība".
Moraijas uzvarošais vējš.
Pats vārds "ilumināti" tiek tulkots kā "apgaismotie". Pašlaik, kā raksta interneta žurnālists, kas slēpjas zem vārda Vess Penre, viņi sastāda īpaši elitāru klubu, kurā pārstāvēti slepenām saitēm saistīti finanšu oligarhi. Ļoti stingri sadalīti pēc hierarhijas principa, viņi kontrolē varu un ir īstie "leļļu meistari" visās nozīmīgākajās sociālās un politiskās dzīves sfērās. Tā ir organizācija, kas ir izstrādāta līdz detaļām. Tajā darbojas cilvēki, kas ieņem ļoti augstus posteņus. Viņi ir ārkārtīgi bagāti un stāv pāri valstu likumdošanai. Pēdējā laikā šie cilvēki savu organizāciju dēvē par "Moraijas uzvarošo vēju".
Vairums gadījumos tagadējie ilumināti pieder pie vienas no 13 bagātākajām mūsu planētas ģimenēm un tieši viņi ir tie, kas valda pār pasauli no aizkulisēm. Viņi ir "melnie augstmaņi", tie, kas pieņem lēmumus, kas raksta noteikumus prezidentiem un valdībām. Viņu ciltsraksti aiziet ar savām saknēm laika dzīlēs un viņi rūpīgi sargā savu asiņu tīrību. Viņu vara balstās uz slepenām zinībām un ekonomiskās varenības. Iluminātiem pieder starptautiskās bankas, naftas bizness, visspēcīgākās ražotnes un tirdzniecības organizācijas. Viņu cilvēki ir pārpludinājuši politiskās struktūras un nopirkuši vairums valdību.
Iluminātu galamērķis ir Vienotas pasaules valdības un Jaunās pasaules kārtības nodibināšana. Šajā ziņā viņi ir ļoti tuvi ietekmīgajai amerikāņu-britu slepenajai biedrībai "Komiteja 300", kuru visdrīzāk var uzskatīt par sastāvdaļu daudz lielākajai iluminātu sistēmai. Tieši tāpat, kā par tādu var uzskatīt konspirētās masonu virsotnes, kā arī Merovingu kontrolē atrodošos "Cionas priorātu".
Ilumināti gadsimtu gaitā ir radījuši savas slepenās sekundārās biedrības un organizācijas, kā arī veselus politiskus virzienus. Starp tiem, droši vien bija arī Ādama Veishaupta bavāriešu ilumināti, biladelfi, frankmasoni, komunisti un fašisti. Iluminātu vara balstās uz slepenām zināšanām un uz ekonomiku - nauda nodrošina varu. Iluminātiem pieder starptautiskas bankas, naftas bizness, visspēcīgākās ražotnes, tirdzniecības organizācijas.
Laiku pa laikam tiem izdodas mainīt valsts varu, savest tautas asiņainos karos, atkal un atkal iegūstot no tā peļņu un tuvojoties savam gala mērķim.
Lai sasniegtu savus gala mērķus, pašlaik ilumināti kā savas prioritātes nosaka sekojošo: ņemt savā kontrolē visu ASV iekš- un ārpolitiku; pilnīgi sagraut visās pasaules valstīs nacionālo pašapziņu un cieņu; sagraut reliģiju, īpaši kristietību, vienlaikus veicinot reliģiskā ekstrēmisma izplatību; radīt vispārēju krīzi pasaules ekonomikā un vispārējo politisko haosu; savu aģentu iefiltrēšanu visās valdībās un tādas darbības veikšanu, kas grautu valsts suverēnu vienotību šo valdību iekšienē. [Interesanti, no kurienes autors visu tik labi zina, ja ilumināti ir tik slepena biedrība? - tulk. piez.]
Ne tik sen uz ASV grāmatveikalu plauktiem parādījās konspirologa Deivida Ikes grāmata. Viņš pēta iluminātus jau vairākus desmitus gadus un uzskata, ka ordeņa vadība, tā iekšējās aprindas jau sen sastāv nevis no cilvēkiem, bet gan no... reptoīdiem atnācējiem, kas spēj pieņemt cilvēku izskatu. Savā grāmatā "Matrices bērni" Ike apgalvo, ka zina simtiem aculiecinieku, kas ir redzējuši, kā šīs būtnes pārvēršas atpakaļ reptīļos.
Viņam radušies daudzi sekotāji, un tagad internetā var lasīt, piemēram, sekojošo:
"Krustošanās un iemesls tikai radinieku esamībai iluminātu augšās ir tas, ka viņu DNS fekvenču lauks ir ļoti tuvs reptīļu DNS laukam no citas dimensijas un ir savienojams. Līdzīgās frekvences ļauj reptīļiem un līdzīgām esībām kontrolēt iluminātu ķermeņus daudz efektīgāk, nekā parasta cilvēka ķermeni..." [Manuprāt, pilnīgs sviests! - tulk. Piez.]
Sātana jaunā derība.
1875. gadā bavāriešu iluminātu kurjeru pa ceļam no Frankfurtes uz Parīzi nogalina zibens. Pateicoties tam sabiedrība uzzina, ka pastāv kāds dokuments, kas iegūst nosaukumu "Sātana jaunā derība". Iespējams, ka tā ir kāda sastāvdaļa no leģendārās Varas grāmatas.
Šī "derība" klāsta, ka pirmais noslēpums, lai vadītu cilvēkus ir - iegūt savā pusē sabiedrisko domu. Vajag tik ilgi sēt nesaskaņas, šaubas un meklēt pretrunas dažādos uzskatos, kamēr cilvēki vispār pazaudē orientāciju un nospriež, ka politiskajos jautājumos vispār nav vērts jaukties iekšā, jo personīgos uzskatus no tās putras nav iespējams izveidot. Otrais noslēpums ir tas, tas, ka vienmēr ir jāatbalsta cilvēku vājības, sliktos paradumus, visu, kas var izraisīt nožēlu, visas kļūdas - līdz tam brīdim, kamēr cilvēki pārstās saprast viens otru. Ar skaudību, naidu, strīdiem un karu, ar ciešanām, badu un epidēmiju izplatību visas tautas jānoved tik tālu, ka tās vairs neredzēs nekādu izeju, kā vienīgi pilnībā pakļauties iluminātiem. Vajag iemācīt cilvēkiem dzīšanos pēc baudas, lai viņi vienmēr būtu kā jauna meklējumos, sapītos tajā un beigās sekotu iluminātiem. Izvirtušā sabiedrībā cilvēki pazaudēs jebkādu ticību Dievam.
Interesanti, ka šodien daudzi no tiem, kurus prese saista ar slepeno iluminātu ordeni, ir Bilderbergas kluba biedri. Šajā klubā iesaistīti "globālai elitei" piederoši politiķi, finansisti, transnacionālo korporāciju, slepeno dienestu un masu informācijas līdzekļu (MIL) pārstāvji.
Bilderbergas kluba pirmā sēde notika 1954. gada maijā.
Dibināšanas sapulcē piedalījās 80 cilvēki barona Edmunda Rotšilda un Laurensa Rokfellera vadībā.
Viens no galvenajiem mērķiem, kas tūlīt iezīmējās pēc grupas izveidošanas, bija Eiropas supervalsts dibināšana ar kopēju centrālo banku un vienotu valūtu. Šis mērķis tika sasniegts 1993. gadā, kad spēkā stājās Māstrihtas līgums, ko parakstīja 27 valstis un, kas lika pamatus Eirosavienībai. [Tas nu gan ir atklājums! Bet vispār, vai nav ideja, radīt krievu cilvēkos Eiropas Savienības tēlu - supervalsts, ko vada rāpuļu un cilvēku pēcnācēji! Kas par fantāziju! - tulk. piez.]
Bilderbergiešu galamērķis ir transnacionālas valdības radīšana. Kā ziņo internetizdevums "Stratēģiskās kultūras fonds", kluba biedri pulcējās vienu reizi gadā uz četrām dienām, kā likums, maijā - jūnijā, dažādās pilsētās (vai pilīs, vai dārgās viesnīcās) pilnīgs slepenības apstākļos.
Pagājušajā gadā Bilderbergas kluba sēde notika no 5. līdz 8. jūnijam Virdžīnijas štatā, viesnīcā "Westfields Marriott" Šantijī, 15 km no Dallesa lidostas Vašingtonas tuvumā.
Konferencē piedalījās Henrijs Kisindžers, Deivids Rokfellers, ASV Federālās rezerves sistēmas prezidents Bens Bernanke, Kondolīza Raisa, Ričards Pērls, Eiropas centrālās bankas prezidents Žans-Klods Trišē, Eiropas komisārs nacionālo minoritāšu lietās Knuts Vollebeks, Pols Volfovics, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers un citi. No Krievijas piedalījās Dmitrijs Treņins no Maskavas Kārnegi centra.
Galvenās sarunu tēmas bija amerikāņu vispārējā čipizācija, politika attiecībās ar Irānu un naftas cenas.
Iespējams, ka kluba biedri pievērsa uzmanību arī ASV 2008. gada prezidenta vēlēšanām, pēc dažām ziņām 6. jūnijā Šantijī uz slepenu tikšanos bija ieradušies arī Hilarija Klintone un Baraks Obama.
Interesanti, ka šodien daudzi no tiem, kurus prese saista ar slepeno iluminātu ordeni, ir Bilderbergas kluba biedri. Šajā klubā iesaistīti "globālai elitei" piederoši politiķi, finansisti, transnacionālo korporāciju, slepeno dienestu un masu informācijas līdzekļu (MIL) pārstāvji.
Bilderbergas kluba pirmā sēde notika 1954. gada maijā.
Dibināšanas sapulcē piedalījās 80 cilvēki barona Edmunda Rotšilda un Laurensa Rokfellera vadībā.
Viens no galvenajiem mērķiem, kas tūlīt iezīmējās pēc grupas izveidošanas, bija Eiropas supervalsts dibināšana ar kopēju centrālo banku un vienotu valūtu. Šis mērķis tika sasniegts 1993. gadā, kad spēkā stājās Māstrihtas līgums, ko parakstīja 27 valstis un, kas lika pamatus Eirosavienībai. [Tas nu gan ir atklājums! Bet vispār, vai nav ideja, radīt krievu cilvēkos Eiropas Savienības tēlu - supervalsts, ko vada rāpuļu un cilvēku pēcnācēji! Kas par fantāziju! - tulk. piez.]
Bilderbergiešu galamērķis ir transnacionālas valdības radīšana. Kā ziņo internetizdevums "Stratēģiskās kultūras fonds", kluba biedri pulcējās vienu reizi gadā uz četrām dienām, kā likums, maijā - jūnijā, dažādās pilsētās (vai pilīs, vai dārgās viesnīcās) pilnīgs slepenības apstākļos.
Pagājušajā gadā Bilderbergas kluba sēde notika no 5. līdz 8. jūnijam Virdžīnijas štatā, viesnīcā "Westfields Marriott" Šantijī, 15 km no Dallesa lidostas Vašingtonas tuvumā.
Konferencē piedalījās Henrijs Kisindžers, Deivids Rokfellers, ASV Federālās rezerves sistēmas prezidents Bens Bernanke, Kondolīza Raisa, Ričards Pērls, Eiropas centrālās bankas prezidents Žans-Klods Trišē, Eiropas komisārs nacionālo minoritāšu lietās Knuts Vollebeks, Pols Volfovics, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers un citi. No Krievijas piedalījās Dmitrijs Treņins no Maskavas Kārnegi centra.
Galvenās sarunu tēmas bija amerikāņu vispārējā čipizācija, politika attiecībās ar Irānu un naftas cenas.
Iespējams, ka kluba biedri pievērsa uzmanību arī ASV 2008. gada prezidenta vēlēšanām, pēc dažām ziņām 6. jūnijā Šantijī uz slepenu tikšanos bija ieradušies arī Hilarija Klintone un Baraks Obama.
MAXIMA katastrofa bija KARMAS rezultāts un nevajag veikalu vainot Paziņa - piekomentēja
Jā, toreiz tur bija tikai tie kam bija jabūt. Aizgāja tikai tie kam bija jāaiziet. daļu aiziešana pat tika kavēta uz pārlikta uz turieni. Lai būtu kopējai noderībai... Bet, arī MAXIMAi ir sava karma, kuru tā vēljoprojām audzē... un daudz audzē... Maximas traģedija nosaciti būtu traktējama ka vairāku karmu apvienošanas rezultāts...
. Ja būtu ievērots šis nosacījums, tās kopnes varēja lūzt, bet virskārtai, kā tādam palagam bija jāpaliek uz kolonām. Bet šis fakts nekur izmeklēšanā pat netiek pieminēts. Metāls bija pazudis un betonēts ar nelieliem laukumiņiem 
