paskatījos tikai divas pirmās saites - tas cilvēks ir *literāts* jeb tukšs muldoņa - velk ārā retus gadījumus pat neapjēgdams kāpēc tie atšķiras - nekur nav pieminēts manierisms - posts ja neveikls un veiksme ja izdevies nobalansēt uz naža asmens - bildē šis balanss nav nekāda mistika vai nepamanāms - katra balansējošā detaļa redzama
Otrajā saitē jau ir tīra literatūra - muldēšana par to kā nav - teicami izsvērtai bildei piepļurkst klāt, ka tā nav ... bullshits.
Un muļķi salasās šādu šļuru un nevis strādā pie kadra būves, bet advokātiski cenšas aizstāvēt un atrast jēgu savos mēslos.
Ieteiktu tā bloga autoram nevis meklēt slīcēja salmiņu labos, svešos darbos, bet rādīt šādus piemērus uz savējiem
Maris, laikam par daudz saliku. Pietiktu ar pirmo daļu. Faktiski interesantākais šajā pasākumā - komenti. Ne pāris cilvēciņi, kā F/bloga štata rakstnieki. Tur daži vēl skarbāki par Tevi! Bildes vēl laikam nav paģiras īsti izgulējis. Pasakiet - kad atjēgsies, lai paskatās uzmanīgi spogulī.
Voldemorts:Maris, laikam par daudz saliku. Pietiktu ar pirmo daļu. Faktiski interesantākais šajā pasākumā - komenti. Ne pāris cilvēciņi, kā F/bloga štata rakstnieki. Tur daži vēl skarbāki par Tevi! Bildes vēl laikam nav paģiras īsti izgulējis. Pasakiet - kad atjēgsies, lai paskatās uzmanīgi spogulī.
SAVAS domas, lūdzu. Parādi tak, ka neesi retards. Kaut pāris - par FOTOGRĀFIJU, nevis tukšu muldēšanu par šamaņiem, kanbērziem un lejaspriedēm!
Da kāds tur skarbums - apbrīnojami ir salasīties netā *likumus*, tad rakties pa kolekcijām velkot ārā retumus kas neatbilst šiem nosacījumiem un nemeklēt kapēc tie ir veiksmīgi par spīti *vispārpieņemtajam*
Fotogrāfi ir fantastiskākā *pāri pamatiem* lecošā tauta - bildē gadus 3-5 līdz atgriežas pie ābeces sākuma, lai apjēgtu ka kamera darbojās un kompenē pamanās apspriest izņēmumus, pamatus neapzinoties vispār - ka arābi lasa *no beigām* tā fotogrāfam ir tieksmes sākt ar 12 klases vielu un tikai retais *nolaižas* līdz pirmajai, lai sāktu ko apjēgt.
Mēģinu saprast šī topika motivāciju. Varianti; 1.padalīties informācijā 2.vēlme kādu mudināt kaut ko mācīties 3.iekšēji savu neveiksmju(vai otrādi) meklējumi un attaisnojumi.
Pirmie divi ir bezjēdzīgi Māra minēto iemeslu dēļ. Ja kaut kāds vēlamais mērķis ir teorētiski labi izglītots un praktiski labi trenēts fotogrāfs,tad līdz tam var nokļūt ar sistemātisku pārdomātu darbu pēc kaut kādas metodikas. Tajos jautājumos orientējas lauži,kam ir saistība ar pedagoģiju. Piemēram. Man darbā aktuālas ir vesela kaudze instrukcijas un normatīvi,kuras visas ātrumā pat nosaukt nevarēšu. Teiksim uz vagona riteņpāru velšanās virsmas var būt ap 15 veidu dažādas vainas. Un reālajā darbā tie ir 8 riteņi katram vagonam + visi pārējie mehānismi ar aptuveni divu minūšu apskates laiku. Respektīvi reālajā darbā smadzenes analizē acu uztverto nevis tajos instrukciju milimetros,bet pēc kaut kādiem citiem,drīzāk salīdzināšanas mehānismiem. Vispirms intensīva teorijas kalšana,tad izpratnes rašana un beigās praktiskā darba stila izstrāde līdz pilnīgam automātismam. Foto reportiera darbs domājams ir ļoti tuvu šai shēmai. Tāpēc man un Voldemortam,kā arī lielajam vairumam amatieri ieteiktu būt reālistiem. Būs diezgan grūti mērķtiecīgi radīt kompozicionāli nevainojamus kadrus. Mans sliecas domāt,ka kaut kas jēdzīgs var rasties drīzāk nejaušību rezultātā-pārējais var būt tikai tuvošanās mērķiem(ja vispār apjauš tos mērķus) Par visādiem kursiem un pašmācībām............nu nez,liekas drīzāk tie ir izņēmumi,kad vazājoties pa kursiem un neta resursiem sagrabstītās zināšanas nesāk konfliktēt un pat kaitēt līdz tam savāktajai jau no bēnības un skolas laikiem uzkrātajai kompozicionālajai izjūtai. Rezumējot-esmu pārliecināts,ka kādiem 90% šeit sastopamās auditorijas būtu jāsamierinās,ka jēdzīgi fotomākslinieki nebūs nekad.Mani ieskaitot. Bet nu pats process ir patīkams,tad nu vismaz darbojoties vēlams būtu neuzbāzties citiem ar saviem velosipēda izgudrojumiem.
Kas attiecas uz trešo varbūtību.....da Voldemort,pasaulei ir dziļi pie brošas ,nafig tas vai cits fotoskribents drazu ražo
Rolands66: Rezumējot-esmu pārliecināts,ka kādiem 90% šeit sastopamās auditorijas būtu jāsamierinās,ka jēdzīgi fotomākslinieki nebūs nekad.Mani ieskaitot. Bet nu pats process ir patīkams,tad nu vismaz darbojoties vēlams būtu neuzbāzties citiem ar saviem velosipēda izgudrojumiem.
Kas attiecas uz trešo varbūtību.....da Voldemort,pasaulei ir dziļi pie brošas ,nafig tas vai cits fotoskribents drazu ražo
Es sevi neked neesmu uzskatījis par mākslinieku, reportāžā kadri sanāk ar tādu kompozīciju, kāda tā ir izveidojusies konkrētajā situācijā, bet dažiem būtu jāiemācās viena lieta - šķirot labos kadrus no tiem, kuri nav izdevušies, un tomēr pašam kritiskāk izvērtēt, kuri šeit ir publicējami. Lai nevajadzētu māžoties, agresīvi uzspiežot visiem kritiķiem domu par savas "тяп-ляп" neasās, pavirši apkadrētās bildītes augsto mākslinieciskumu, par pamatojumu tam minot modeļa visas traģiskās dzīves aprakstu.
