NN raksts it kā skar citas mākslas jomas, bet viegli iztēloties, ka tur varētu ietilpināt arī fotomākslu.
Piemēram, šādā izteikumā:
"Valsts atbalsts kultūrai ir latviešu (uzsveru – latviešu) nacionālās pašapziņas dzīvības un nāves jautājums – it īpaši globālajos izklaides un masu kultūras tirgus apstākļos, kur nacionālā filma tikai reti laimīgos gadījumos var spēkoties ar Holivudu",
vai šādā: "vai Prāta vētras asprātīgais dalībnieks Kaspars saprot, ka «kultūra un māksla» gluži nav sinonīmi vārdiem prece un izklaide?",
vai šādā: "neklājas ironizēt par «nevarīgajiem ar tiem ģeniālajiem darbiem». Mūsdienu kinoģēnijs Martins Skorsēze savulaik dikti pārdzīvoja, ka uz (nu jau leģendārās) viņa filmas Taksists Ņujorkas pirmizrādi bija atnākuši 11 cilvēki. Tagad šī filma ar Robertu de Niro ir klasiska vērtība."
Es domāju, ka Kaspars saprot, ka kultūra un māksla ir gan prece, gan arī izklaide.
Es precīzi nezinu,bet jāpaskatās cik valstīs ārpus mūsu zemītes ir tāda kultūras ministrija,kas nodarbojas praktiski tikai ar budžeta naudas sadalīšanu.Un cik procentu t.s. kultūrai aiziet no valsts budžeta citur.Katrā ziņā šaubos vai kaut kur citur Jūrmalas izmēra pašvaldība(apm.50 000 iedzīvotāju)spēj un grib uzturēt tādu kaudzi ar muzejiem,kultūras namiem un stutēt tik daudz amatieru līmeņa pašdarbību,ko sauc par kultūru un mākslu.
