Sveiki! Mosh kaac var dot padomu? Man ir Canon Powershot A510! Nu naf nekas iipashs - ekeonomklases fochix! Labas bildes dabiigajaa apgaismojumaa, bet nu telpaas diezgan suudiigi pie maaxliigaa apgaisojuma! Taadas graudains bildes biezhi! Zibens ne vienmeer naak par labu! Visu esmu meegjinaajis - paliek ISO un f mainiishana dazhos rezhiimos - tas vareetu liidzeet! Ja ir jeega, tad kaa ir labaak? (Lielaax, mazaax?) Nu taac mulkjiix varbuut jautaajums - bet nu mosh kaadam naf gruuti neuzbraukt, bet gan paskaidrot ISO un f noziimi! Paldies!
1.kaart - izlasam lekciju par 4 pamatelementiem sheit: www.fotoblog.lv...
2. kaart - zheel bet nav iisa staasta atsevishkji kas ir f un kas ir iso, bet skaidrs ir viens: jo lielaaks iso, jo graudainaaka bilde sanaaks, jo mazaaks f, jo lielaakaa tumsaa varesi neizpludushu bildi dabuut, bet vien eksponeshanas laiks japalielina + asuma dziljums saruks
Nejauciet to, ka jo lielāks f/ cipars, jo patiesībā diafragma ir mazāka, respektīvi f/22 ir mazāks par f/2.8, un pie mazākas diafragmas asuma dziļums ir lielāks, bet pie lielākas diafragmas - mazāks. Piemēram, pie f/22 gandrīz visi objekti bildē būs asi, kamēr pie f/2.8 ass būs tikai fokusā esošais objekts.
Ekspozīciju vienai jūtībai (ISO) iespējams uzstādīt, manipulējot ar diviem parametriem - gaismošanas ilgumu (slēdža ātrums) un ieplūstošās gaismas daudzumu (diafragma). Tātad, jo tumšāks bildējamais, jo garāks slēdža ātrums jāliek un lielāka diafragma. Palīgā var nākt statīvs, zibspuldze, gaismas.
Nejauciet to, ka jo lielāks f/ cipars, jo patiesībā diafragma ir mazāka, respektīvi f/22 ir mazāks par f/2.8, un pie mazākas diafragmas asuma dziļums ir lielāks, bet pie lielākas diafragmas - mazāks. Piemēram, pie f/22 gandrīz visi objekti bildē būs asi, kamēr pie f/2.8 ass būs tikai fokusā esošais objekts.
Lielaaka vai mazaaka fragma? Vairaak ciet, vairaak valja - pie shaadaam izteikaam mazaak vietas paarpratumiem. Bet grauuda matricai nav, sorry, trokshnji un pikselji. Grauds ir filmai un arii taa droshi m/b.
Lielaaks ISO liidzees maucot ar blici taalaak, ka taa velk. Viens panjeemiens, gan nedreriigs reportaazjai ir sekojoshs - iebuuveetajai blicei prieksha spiegjeliiti 45 graadu lenkjii taa, lai ta tikai palaizj labi gaishu/ labaak -as!/ slave flash.
[quote="zaulons" Kas attiecas uz iebuveto zibeni , ir labi kad viņa ir bet tani paša laika ne kad nav patikusi, nezinu ka tā "ziepjiem" darbojas bet tam pašam Pro1 sūdūgi regulējas , tapec izmantoju arejo. Nelaime jau taa, ka ziepeneem, arii daudzmaz kulturaalaam ir tikai iebuuveetaa blice, saprotama lieta, bez grozaama snujka un aizdomas, ka vairumaa gadiijumu izmauc visu P, cik nu ir. Nu, pieshalteet aareejo i nevar. Tad nu var ar citaam gaadaat, lai buutu tik gaishs, kaa, ja mauktu direkti ar to iekshkjiigo.
Ka nu kurai kamerai Canon Pro1 pie ISO 400 dod tadus trokšņus kad maz atšķiras no filmas grauda pat ari pie labas gaismas un blica.esmu izmocijis visadi ne kas labs nesanak. Canon 350D pat pie 1600 ISO dod trokšņus mazak.
Nuu, par tiem trokshnjiem un graudiem jau es par terminologjiju uzkasos, bet varbuut varam naakt pie konsensuma otrajaa lasiijumaa par to, ka troksnis maz atšķiras no suudiiga filmas grauda, no taada, kaads kad filma un/vai optika, tiistiishana, kopeeshana, gaismas apstaaklji ne tie labaakie un ka trokshi +/- taadaa pashaa meeraa traucee. Jo filmas grauds labaakajaa no gadiijumiem /m/b/ ir tads kaadam, un tur, kur jaabuut, lai veidotu bildi. Suudiigas filmas gadiijumaa tas 3/4-liidz droshi "ieprogrammeets" konkreetaa vietaa jau pirms eksponeeshanas.
Par filmam jav tas sen zināms,pedeja laika ar filmam vairs gandrīz neņemos, bet 'Zenitu' tomer gan izjaucu gan saliku neta atradu ka to darīt. tagad iet ka bite, ieliku filmu nu reizem pabildet lai neaizmirst ka tas ir )Jo digas ir labi bet tomer ar analogo spoguleni bildejot citas izjutas
Nu, es ikdienaa, kaadaa ikdienaa, kad, tad ar filmu un reti ar d. Bildi jau dazjaadi var vaidzeet un visaadi, tak pie m/b jau 100% filma veel kabina, ja vien pavisam nesen nav noticis kas taads, ko man atkal aizmirsuhi pateikt.
Skjiet jau, ka ja objekts nemuuk prom un kamera uz statiiva un tai iespiid stiklaa gaismas tik, cik vajag, tad pofig, vai pa 1/2000 s vai pa 1/8, bet shaa vai taa /pleeve vai matrica/ pie vienaadi lieliem ASA, DIN un ISO uz labaaku rezultaatu var pie labaakas gaismas cereet.
Protams kad gaisma ir vis šini gadijuma Man jav ar darbu saistita bildešana u ar filmam vienkarši butu baigi neizdevīgi gan naudas gan laika ziņa.Bet nu filnmai ir savas prioritātes, te es Tev piekritu uz visiem 100%.
Kad jau jaadrukaa un ne super hifiliitiski, tad jau eertiibas un labieriiciibas vairaak no svara, un aatrums un - man kaa par nelaimi reti un taa neregulaari darba bildeeshanas, bet shaa kaa taa dargaak - velc pleevi aaraa pusee vai gaidi kameer dabiskaa veidaa beigsies u. tml.
