Labdien, cienītie! Šoreiz vēršos pie vecmeistariem un Latvijas fotogrāfijas vēsturniekiem.
Tēlnieks Ļevs Bukovskis projektēja Uzvaras pieminekli (kas atrodas Pārdaugavā, Rīgā) un tajā attēlotās sievietes tēla paceltajā rokā bija iecerējis ievietot zīdaini. Taču pēc karstām diskusijām komitejā, tika nolemts, ka zīdaini jāņem nost. Esmu dzirdējis, ka eksistē vēsturiska fotogrāfija, kur pats Bukovskis, parāpies uz pieslietām kāpnēm, no sievietes tēla (vai tā maketa) gaisā pastieptās rokas, ceļ nost zīdaini.
Vēlos atrast šo fotogrāfiju. Lūdzu rakstīt komentāros vai vēstulēs šeit. Paldies par atsaucību jau iepriekš.
Ikviens karš, noņemot ideoloģisko uzslāņojumu, principā notiek ar augstāko mērķi - nosargāt nākamo paaudžu (=bērnu) nākotni. Tādēļ arī māte izstieptajā rokā bija iecerēts zīdainis, ko no ienaidniekiem nosargājuši `atbrīvotāji`. Citēju: Поначалу встречающая солдат «Родина-мать» должна была держать на руках ребенка, но при обсуждении комиссии: «А ребенка-то во время немецкой оккупации от кого она прижила?». Пришлось убрать ребеночка, чтобы ни у кого не возникало бестактных вопросов.
jiko:Ikviens karš, noņemot ideoloģisko uzslāņojumu, principā notiek ar augstāko mērķi - nosargāt nākamo paaudžu (=bērnu) nākotni. Tādēļ arī māte izstieptajā rokā bija iecerēts zīdainis, ko no ienaidniekiem nosargājuši `atbrīvotāji`. Citēju: Поначалу встречающая солдат «Родина-мать» должна была держать на руках ребенка, но при обсуждении комиссии: «А ребенка-то во время немецкой оккупации от кого она прижила?». Пришлось убрать ребеночка, чтобы ни у кого не возникало бестактных вопросов.
Tās nu ir muļķības. Karš nav par bērniem, ja neskaita iespēju kādu izvarot un tādus radīt vēlāk. Parasti karo dēļ tās pašas ideoloģijas, bet visbiežāk tomēr par resursiem. Tā ir bijis vēl laikos, kad mūsu senči dzīvoja "mežā" un tikai medīja un vāca saknītes. Tad visbiežāk karoja par resursiem - sievietēm. Tā, ka, protams, var tur saskatīt tēmu "par bērniem", bet varbūt tāpēc bija pareizi to zīdaini no rokām izņemt
va Gulbis arī nebija kaut kā pie tā prodžekta? bet melš, ka piemetuši uz aci, ka sīcis ieņemts no kāda nacista vai aizmugures žurkas un paģērējuši nošmirģelēt. vai tas ko līdzēs, nez, bet Podniekam bija filma par shit'o lietu. un visu, ko varētu Jurim jautāt, droši vien tagad jājautā Antrai Cilinskai no JPS. lai veicās!
Varu piedāvāt savu versiju "atbrīvotāju" mātītes rokā turamajam priekšmetam. Tas vēsturiski pareizāk būs: Ikviens karš, noņemot ideoloģisko uzslāņojumu, principā notiek ar augstāko mērķi - nosargāt nākamo paaudžu (=bērnu) nākotni. Tādēļ arī māte izstieptajā rokā bija iecerēts zīdainis, ko no ienaidniekiem nosargājuši `atbrīvotāji`
Šie "atbrīvotāji" rīkojās apgriezti proporcionāli šādam apgalvojumam. Tuvojas 25.marts, skaidra liecība, cik bērnus "atbrīvotāji" izsūtīja drošā nāvē. Ja mērķis, meklējot pieminekļa sākuma ieceres materiālus, ir sarkano slepkavu slavināšana, tad tas būs kārtējais tipa pirmā baltijas kanāla falsifikācijas mēģinājums. Toties, ja mērķis ir cēlāks un parādīt šo "atbrīvotāju" īsto seju, tad ideja ir apsveicama, jo nojaukt šo "pieminekli" šodien ir nedaudz par vēlu un nedaudz par agru...
Elton, kā redzi, vārdu `atbrīvotāji` rakstīju pēdiņās, ja būtu domājis šo vārdu tā leksiskajā nozīmē, pēdiņu nebūtu. Šis fakts ar zīdaiņa atņemšanu mātei man liekas pietiekami saistošs, lai atrastu to vēsturisko fotogrāfiju. Ja ne pats Bukovskis, tad kāds cits no autoru komandas tur noteikti būs redzams ņemot viņu nost. Un tuvojoties 9.maijam būtu svarīgi pacelt gaismā plašākai sabiedrībai vēl joprojām nezināmas detaļas.
Iespējams, Māris, kā tēlnieks zina ko tuvāk par šā pieminekļa autoru kolektīvu, palūdz viņam (pēc viņa pirmās reakcijas uz manu pirmo šā pieminekļa šaržu bija noprotams, ka viņam ir padziļinātas ziņas šajā sakarā).
Eltons:Iespējams, Māris, kā tēlnieks zina ko tuvāk par šā pieminekļa autoru kolektīvu, palūdz viņam (pēc viņa pirmās reakcijas uz manu pirmo šā pieminekļa šaržu bija noprotams, ka viņam ir padziļinātas ziņas šajā sakarā).
Wiki īzī: "Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis, piedaloties Leonīdam Kristovskim, mākslinieks Aleksandrs Bugajevs, arhitekti Ermēns Bāliņš, Edvīns Vecumnieks un Viktors Zilgalvis. Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā Latviešu leģiona karavīrs."
