Par to pašu - daudziem sāpīgo tēmu - Ka redz sapirkuši spogulenes, zīmēšanās dēļ, bildēt nemāk.
Praktiski visos blogos un forumos šo tēmu muļļā un vairāk vai mazāk apspriež - tāpēc es ne visai aktīvais, komentētājs un rakstītājs, ar neizturēju.
Visvairāk uzkurināja jau dienas atpakaļ par šo tēmu raksts un daudzi komentāri rakstam. Izlasīju - sāku domāt - cik nez procentuāli mūsu valstī ir cilvēku kas fotogrāfē vairāk par vienu bildi nedēļā un tērē tam vairāk kā 5Ls mēnesī tagad un kāds tas procents bija PSRS laikos... domāju procents būs stipri līdzīgs. Tādēļ rodas jautājums.... kur ir tas sliktums un bēda? Vai tajā - ka no to laiku fotogrāfēšanas buma ir macījušies tagadējie meistari? Vai tajā - ka vieni var atļauties dārgu tehniku, bet citi ne tik dārgu - bet kad ir bijis savādāk? Vai tajā - ka netiek piesārņota daba ar fotoķīmiju, jo bildes tiek tagad uz ekrāniem skatītas? Vai tajā - ka daudziem liekas ka tiešām vēsturiskas bildes var tapt ar ziepeni - attopieties! Vai tajā - ka vienam ārzemju tūristam kas var atļauties kārtīgu verķi ko rokās turēt un pogas redzēt un zoomu ar roku grozīt, jo uz pogām nevar trāpīt un zināt ka nebūs izplūdušas bildes, jo rokas trīc. Vai tajā - ka vēsturiskas bildes tāpet praktiski bildē meistari - bet kad ir bijis savādāk. Vai tajā - ka tēvs kas var atļauties nopirkt kameru par n.tūkst Ls un labi ja vienreiz gadā nobildēt savu sīci zinot ka nebūs jaiespringst uz momentu kad sīcis ir miera stājā. Vai tajā - ka ir Photoshops? Vai tajā - ka katram kam liekas ka viņa bilde ir gara darbs gribas to parādīt viesiem un viņam ir tāda iespēja? Vai tajā - ka telefonā ir kamera? Vai tajā - ka "nemācētāji" atrod muļķus kas maksā viņiem par "nekādām" bildēm - bet kad ir bijis savādāk? Vai tajā - ka nav vairs kolhoza laiki kad varēja braukājot pa kolhoziem taisot laikmetīgas bildes un nopelnīt Volgai?
Uzdevu sev šādus jautājumus - Un sev atbildēju - Ka neredzu nekā slikta ka ir kas var atļauties tehniku un nemācēt bildēt un ir kas nevar atļauties un nebildē vai bildē ar kautko, kautkādus "šedevrus" kurus varbūt pēc gadiem uzskatīs par mākslu, bet varbūt arī nē... bet nopelnīs vismaz cieto disku un matricu ražotāji... jo viss tas bīda tikai un vienīgi progresu un ļauj mums saprast to kas mums patīk un kas nē...
Tieksme domāt, ka dzīvojam tikai vienreiz, ir patērētāju kultūras garenass Respektīvi, ap to viss griežas vienmēr skrienošo, puspaēdušo un ar kaut ko neapmierināto eirpoiešu dzīvē.