Nostaļģija ņem virsroku, laikam gadi sākuši pārāk ātri skriet. Māte stāstīja stāstu, ka vecotēvs esot ļoti cītīgi un azartiski spēlējis.
Kas sakāms par šo sentēvu spēli, ir vērts apgūt, prāta asināšanai? Varbūt kāds vēl sit?

zolīte vienmēr ir topā!