All-marss:Kļūdies, Gunār! Vienkāršs, maza diametra caurums, VEIDO attēlu.
Paredzēju šo iebildi. Uzskatīsim to par speciālgadījumu. Tas ir tāds pats attēls, kā ēna uz sienas saules gaismā. Sīkāk neiztirzāšu. Un pavisam eksotiski ir ja ejot pa pilsētu gar nama sienu pa dubļainu ielu garām pabrauc auto. Tad uz sienas paliek bilde, ko sauc par ātro dubļu foto. Šneider, Tu izaicini Tesmeni uz otro raundu!? A kāpēc tik dīvainus cīparus raksta uz relatīvā atvēruma skalas. Jau laikus jāmeklē kāds numerologs lai izskaidro!
Neizaicinu. Ja viņš gadījienā ir nobijies no lasīšanas krievu valodā, parādu, ka tur ir arī viegli saprotamas bildītes. Cipari dīvaināki ir tik fokusa attālumam, bet cm pārvēršanu mm māca jau 1.klases aritmētikā.
Tev viss ir vienā putrā, Tesmen. Paņem pauzi apdomas laikam, tas nav grēks, un saliec lietas daudzmaz pa plauktiņiem.
Piezīme par atvēruma skaitļiem, Frīdi, bija joks no manas puses. Nedomāju, ka par to jārunā fotospecu aprindās. Bet ja nu kādreiz kādam kas jāpaskaidro, tad es stāstītu, ka tie cipari ir izvēlēti tā, ka divus blakus skaitļus paceļot kvadrātā atšķirība ir tieši divas reizes. Tas savukārt ir ērti tāpēc, ka lai 2x izmainītu uz filmu vai sensoru palaistās gaismas daudzumu, svarīgs ir nevis cauruma diametrs/rādiuss, bet gan laukums, un to rēķinot rādiuss ir jāņem kvadrātā. Izņēmums, protams, ir galējās vērtības, tur ir tā, kā konstruktoram sanāca. Dabiskā rinda sākas ar "1" (fokusa attālums vienāds ar diametru) un skaitļus mazliet noapaļojot, ir : 1; 1,4; 2; 2,8; 4; 5,6; 8; 11; 16. Tas ir tas pats, kas Māra tabulā, vienīgi tur parādītās starpvērtības var kādu samulsināt.
gneza:Tas, ka lielāks objektīva priekšējās lēcas diametrs dod vairāk gaismas uz matricu ir skaidrs. Bet vai diametrs neietekmē arī dofu ???
Te divu lappušu garumā iet runa, ka NĒ! Uz objektīviem "iesīkstējušie" (kā teiktu Tesmens) ražotāji raksta tos skaitļus, kas ir svarīgi. Fokusa attālums stāsta, kāds būs redzes leņķis, bet relatīvais atvērums (apertūras skaitļi) stāsta, kāds būs sensora apgaismojums. Diametrs pats par sevi nestāsta neko, tāpēc to nekur neraksta. Pa gabalu skatoties nojausma radīsies, vai objektīvs ir gaišs vai nē, bet lai kaut ko saprastu, jāpieiet klāt un jāredz cipari. Tas var būt tumšs superzūms ar lielu priekšlēcu, kurš izbīdās 3x garāks nekā izskatās? P.S. Par dofu es atslēdzos.10 lapas neizturēšu...
gneza:Tas, ka lielāks objektīva priekšējās lēcas diametrs dod vairāk gaismas uz matricu ir skaidrs. Bet vai diametrs neietekmē arī dofu ???
Provokācija laba, bet prieksēja lēca visbiežāk ir - dioptriju ne + attiecīgi kliedējošā ne sakopojušā - tātad tā gaismu izpleš un nosūta pazust objektīva mellajā korpusā - iznīcina ne vāc.
TesMens:Te nav runas par fotoābeci, bet par pavisam ko citu. Es nerakstu par objektīviem, bet matricas laukumu. Pavisam īsi: pie vienāda diafragmas skaitļa lielāka matrica saņem vairāk fotonu, nekā maza.
Sekas- lielāka matrica tumsā nodrošina labāku attēlu, jo tas nav tik daudz jāpalielina, kā mazās matricas attēls.
Matricas laukumam nav nekāda sakara ar gaissmasspēju - un fotonu apjomam uz dažādiem laukumiem arī ne - Tu par lielāka formāta priekšrocībām izšķirtspējas/trokšņu jomā. Tur citas mērvienības - Gunārs tak stipri daudzus postus ieprieks kā ar karotīti ielēja.
TesMens:..... Tāpēc lielās matricas ir efektīgākas tumsā, neatkarīgi no katras šūniņas lieluma.
Pateici gan, tikai........ ar precizitāti 'tieši otrādi". Pikseļi, tāpat kā lietū izlikti trauciņi, vāc "fotonu lietu" Pie vāja lietus/gaismas plūsmas liels pikselis savāc vairāk, jo tā laukums ir lielāks, līdz ar to jūtība (ISO) daudz labāka Pie stipra lietus, līdz sāk iet pāri malām, tas ir savācis daudz vairāk, tāpēc dinamiskais diapazons ir daudz labāks. Tāpēc skaitliskās izšķirtspējas izvēle ir grūts jautājums inženieriem. Ar lielu izšķirtspēju (megapikseļiem) ir izredzes sasniegt augstāku attēla detalizāciju. Ar mazāk, bet lielākiem pikseļiem NOTEIKTI būs labāka redzamība un mazāka trokšņainība tumsā, kā arī labāks dinamiskais diapazons saulrietus knipsējot. Iesaku vēlreiz - sadali problēmu, liec lietas pa plauktiņiem. www.clarkvision.com...
Te attēlotā lietutiņa intensitāti atkal nosaka jau daudz apspriestā gaismasspēja (apertūras skaitlis) Ja apertūru (un neko citu!) par vienu stopu izmainīsi, krītošo lāšu blīvums 2x izmainīsies.
gneza:Tas, ka lielāks objektīva priekšējās lēcas diametrs dod vairāk gaismas uz matricu ir skaidrs.
Nekas tev nav skaidrs!!! Priekšējās lēcas diametru vairāk nosaka objektīva optiskā shēma un pielietojamais formāts (pie vienādas shēmas), nekā gaismas nodošana. Vēl ir atkarība no darba attāluma, kurš SLR ir šteingri ierobežots, dēļ kā redzes leņķi jāveido optiski - 90grādu platleņķiem priekšā parasti ir liela diametra negatīvie meniski,
Vari piemest: zivsacs ar gaismasspēju 2,8
un normālais ar 1,4 (divi stopi lielāka gaismasspēja)
Jā, kamēr neaizmirsu - tas diametrs, kurš nosaka objektīva gaismasspēju, ir jāmeklē tā izjaukšanas laikā, kad tiksiet līdz tīri mehāniskam mezglam - angliski apertūrai vai latviski vai krieviski diafragmai. Tas caumurs, kad lapiņas nav aizvērušās, tad arī var būt mērījams, lai noskaidrotu konkrētā objektīva relatīvo atvērumu (attiecas tik uz fiksiem).
Tesmen - nu nomierinies - nu nevajag te par ābeces patiesību strīdēties.
Integrāli - jā - tev taisnība - lielāks sensors savāks vairāk gaismas (integrāli), bet tas nekādīgi neatspēlējas uz efektivitāti - jo pie viena fokusa attāluma lielāks sensors vienkārši paņems vairāk informācijas (jo mazais kropos ārā centriņu). Tā papildus savāktā gaisma=papildus informācija, nevis vairāk gaismas uz to pašu infomāciju - saproten?
Atslēgas vārds ir nevis plūsma, bet plūsmas BLĪVUMS.
Kas attiecas uz Super Bokeh..un apodizācijas fltriem, ja kādam ir vēlme padrātēt kādu Heliosu, vai industāru, tad lūdzu: www.4photos.de...
Un vēl, Tesmen - a kāda tev izglītība? Es esmu veco laiku armijas sakaru virsnieks, tātad, kaukāda nojēga elektronikā ir, bet ja tu esi zootehniķis, veterinārs vai agronoms, tad paceļu rokas un eju prom no šīs fotonu skaitāmās diskusijas.
Tas tā nestrādā...Ja tev ir identisks objektīvs (viens un tas pats), tu pamaini Sensorus - iebāz FF vai iebāz APS-C - gribi negribi tu no objektīva projekcijas apļa izkropo ārā dažādu informācijas daudzumu. Savukārt, ja tu sāc spēlēties ar objektīva fokusa attālumiem, lai gan uz APS-C, gan FF iegūtu vienāu "kadrējumu", tad tā ir pavisam cita situācija...
Aizmirsti - vienkārši aizmristi par Fotošūnu izmēru. Nelieto arī terminu objektīva diametrs! Nodefinē eksperimentu!!! Ar kādām metodēm tu nodrošināsi, lai "skata leņķis" gan APS-C, gan FF gadījumā būtu vienāds?
Ej ratā, es savu pēcpirc aliņu esmu isstrēbis, visužēlīgi atļauju cīnīties līdz rīta gaismai, tad aissūtīšu valkīras, lai savāc jūsu dvēseles uz Valhallu. www.youtube.com...
TesMens:Gunār! Ir vienalga, vai laukumu noklāj ar daudzām sīkām šūniņām vai četrreiz mazākām. Fotonu, vai Tavā piemērā, savākto lietuslāšu skaits atkarīgs tikai no laukuma, kas noklāts ar spainīšiem. Informācijas nesēji- Fotoni vai lietuslāses nezūd, ja to pašu laukumu sadala ar spainīšiem vai tievākām caurulītēm. svarīgs ir matricas lielums.
Nu tak nav vienalga. Sony inženieri uzskata tieši tā, kā rakstīju iepriekšējā komentārā un tāpēc taisa gandrīz vienādas FF kameras ar atšķirīgiem mērķiem - A 7S ar 12 Mpix un veselu rindu ar 42 Mpix. Toties A 7S var ISO likt līdz 100 000, kamēr daudzpikseļiem tikai līdz 25 000. Rīgas fotošovā Sonim bija A 7s paraugdemonstrējums, pats mēģināju. Lielā, melnā kastē caurums, pa kuru ar aci bija redzams, ka tur deg vientuļa svecīte. Kad pa to pašu caurumu ar A 7s uztaisīja bildi, izrādījās, ka tur arī vēl visādas mantiņas saliktas un smalki apskatāmas!
A no matemātikas viedokļa kā tev šķiet, ko nozīmē F 1.2 uz 85mm un ko nozīmē 1.2 uz 50 mm - vai gadījumā nebūstā ka uz tā 85 (ko liksi uz FF) "Objektīva diametrs" - nesanāks lielāks - respektīvi būs lielāks kūts logs...Ne?
Vecos laikos vienādiem objektīviem rīkle nemainījās uzliekot tos uz puskadra - vnk daļa projekcijas trāpīja pa kameras mellajām iekšām.
Arī f2,8 gaismas daudzums uz matrici bija identisks kā 50mm objektīvam tā 300mm objektīvam, lai ar pirmajā fragmā varēja mazo pirkstu iebāzt otrajā visu roku - gaismas daudzums, pie vienāda fragmas vērtības, absolūti vienāds neskatoties uz oioioi kadu "rīkli".
Es domāju man pietiks...Paņemot garāku fokusa attālumu ar to līdzvērtīgu apertūru - kas ir RELATĪVS lielums, nevis absolūts, tu radi lielāku fotonu plūsmas BLĪVUMU - tāpēc uz FF tu savāc vairāk fotonu uz laukuma vienību, kas dod labāku rezultātu. Tam nav nekāda sakara ar FF vai APS-C izmēru - tam ir sakars ar caurumu, pa ko tā gaisma nonāk uz sensoru.
Kungi! Atceramies bērnību, kā ar lupu mēģinājām aizdedzināt papīrīšus. Jāņem spēcīgāka, ar mazāku fokusa attālumu. Bet var ņemt arī vājāku, ar garāku fokusu, tikai tad, lai nodrošinātu to pašu apgaismojumu (gaismas plūsmu uz laukuma vienību) arī diametrs jāpaņem tieši tikpat reizes lielāks. Bet abu attiecība - tas taču ir apertūras skaitlis! Tāpēc, tā kā ir jau vēls, varam taisīt kopsavilkumu: Apertūras skaitlis ir visuvarens. Vēl vairāk, daudziem fotomīļiem tas ir pats Dievs. Tas rada mazos asuma dziļumus, fona izsmērējumu, smuko bokē, un kas nemaz nav mazsvarīgi, nodrošina statusu un stāvokli sabiedrībā.
TesMens:MaurI , man priekšā šobrīd stāv divi objektīvi- 50 un 85mm, abiem vienādas blendes. Lieku 50mm uz crop un 85mm uz FF. 85mm curums tiks izmantots pilnībā, bet no 50mm attēla apļa , lai iegūtu to pašu skatu leņķi, tiks izmantota tik daļa. FF izmantos vairāk gaismas, kas nāk no tā paša portreta.
TesMens:Tur pateikts tieši tas, par ko rakstu: 25mm f/1.4 on mFT (4/3) is equivalent to 31mm f/1.8 on 1.6x (Canon APS-C), 33mm f/1.9 on 1.5x (all others' APS-C), and 50mm f/2.8 on FF Proti, ka F/1,8 uz 1,6 crop dod to pašu efektu, ko 2,8 uz FF. Tātad, FF ir vairāk kā divreiz efektīgāks. (jo ir lielāks)
Es rakstu tik par fotonu daudzumu, nekas cits mani neinteresē, kā kopīgā sistēmas efektivitāte sliktā gaismā.
Tu jau vari pameģināt noformulēt šo savu abstrakto "efektīgumu" - tad arī atklāsies, ka tam nav nekāda sakara ar Tevis minēto gaismasspēju.
Uz 4/3, pie vienādas gaismas, uz f1,4 būs balta bilde ja tajos pašos apstākļos uz FF f2,8 korekta.
TesMens:MaurI , man priekšā šobrīd stāv divi objektīvi- 50 un 85mm, abiem vienādas blendes. Lieku 50mm uz crop un 85mm uz FF. 85mm curums tiks izmantots pilnībā, bet no 50mm attēla apļa , lai iegūtu to pašu skatu leņķi, tiks izmantota tik daļa. FF izmantos vairāk gaismas, kas nāk no tā paša portreta.
Tesmen, atcerēties bērnību jau aicināju, tagad atceramies skolas gadus. 85 mm fokusa objektīvs dod kaut kādu attēlu. 50 mm fokusa objektīvs starus lauž straujāk, tāpēc attēls būs tuvāk lēcai, bet mazāks (ievēro, ka G/H=g/h). Ja lēcas diametrs paliks iepriekšējais, tas būs arī spilgtāks (sensora apgaismojums lielāks), jo gaismu lēca ir savākusi tieši tikpat, bet uz mazāka laukuma bildītes. Turpretī, ja gribam saglabāt nemainīgu apertūru, lēcas diametrs arī ir jāsamazina, un tad sensora apgaismojums abos gadījumos būs viens un tas pats.
Ne mirkli neapšaubu, ka Tu, Tesmen, proti taisīt labas un varbūt pat ļoti labas bildes. Neesmu tik smalki pētījis. Tas ir pilnīgi iespējams, jo, piemēram, mana gultasbiedrene vienkārši lieliski brauc ar automašīnu, bet pilnīgi noteikti nezin, ko dara sajūgs.
Pateikt šito: "Kopīgā sistēmas gaismjutība atkarīga no sensora lieluma tādā mērā, ka lielāks sensors pie tās pašas objektīva gaismasspējas saņems proporcionāli vairāk gaismas. Tādēļ kaut kāds FF aparāts labāks par tās pašas paaudzes crop tumsā." nozīmē par jautājuma būtību nepateikt neko.
Pateikt šito: "Pikseļu lielumam nav nozīmes, jo divi mazi pikseļi kopumā saņem tik pat daudz gaismas, kāviens divreiz lielāks. " jau nozīmē sākt runāt nejēdzības.
Kādreiz patiesības noskaidrošanā palīdz robežgadījumu iztēlošanās. Pamēģinām!
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj uztaisīt tik sīkum sīkus pikseļus, ka to lietderīgais signāls būs salīdzināms ar shēmas elektroniskajiem trokšņiem. Viss pasākums tad līdzināsies tālas analogās radio vai TV stacijas uztveršanai - uz ētera sprakšķu un šņākoņas fona varēs nojaust, ka tur arī dzied vai runā, bet sniegotā TV ekrāna vidū būs jaušams gaišs pleķis, kas varētu būt ziņu diktora seja. Otrs robežgadījums - viens pikselis, un mēs iegūstam visparastāko saules elementu. Te Tev pilnīgi piekrītu, ar divas reizes lielāku laukumu saražosim divreiz vairāk elektroenerģijas.
Bet fotokameras uzdevums ir iegūt attēlu un vēlams, tikpat skaistu, kā oriģināls. Tāpēc pikseļu uzdevums ir spēt būt atšķirīgiem - sajust visvājāko gaismiņu, būt ar lielu dinamisko diapazonu un reģistrēt atšķirības arī visstiprākajā gaismā. No šī aspekta pikseļiem ir izdevīgi būt lieliem. Bet, no otras puses, ir jāparāda pēc iespējas detalizētāka bilde, tāpēc pikseļiem jābūt daudz, un te jau parādās pretruna. Visdabiskāk to risināt palielinot gan sensora, gan pikseļu izmēru un diez vai visā blogā kāds apgalvos, ka liels sensors nav labāks par mazu. Piedodiet, par Negatīvu piemirsu Kā jau minēju, ražotāji, piemēram, Sony, minēto pretrunu risina ražojot FF kameras gan ar 12 Mpix un augstu jūtību, gan un ar augstu 42 Mpix izšķirtspēju, bet zemāku jūtību. Tādējādi palielināt sensoru traucē tikai racionāli un veselā saprāta apsvērumi. Cik lielas būs kameras, kādas kvalitātes prasības, dažiem tās noteikti jāiebāž kabatā un, galu galā, cik tas maksās.
Filmas gadījumā rīkojas līdzīgi - jūtību palielina palielinot emulsijas graudu izmēru, detalizāciju palielina ņemot lielāku formātu.
P.S. Atvainojiet manu pļāpīgumu un banālu patiesību paušanu, bet mani izprovocēja. Vēl viena šāda diskusija, un es sākšu izteikties dzejā.
Labākie Landscape sensori (kam svarīgs dinamiskais diapazons) arī nav iekš Alfas ar S burtu galā. Tas S burts pa lielam ir mārketings - kā ari High ISOperformance S-alfai arī nav nemaz tik ļooooti pārāks, kā tuvākajiem sekotājiem. Vienīgais, ja salīdzina ļoti lielu izšķirtspējas starpību, tad gan - uz neaktīvā laukuma rēķina, verķis ar lielāku pikseļa laukumu iepogās, jo proporcionāli dēļ tehnoloģiskajiem ierobežojumiem uz lielās izšķirtspējas sensora būs vairāk gaismnejutīgās drazas, bet arī to inženieri tīri labi māk menedžēt un atrast risinājumus.
Un ne vienmēr lielāks sensors ir labāks - makro bildoņiem un putnotājiem kak raz labāk APS-C ar lielāku pixel density.
Filmu ar sensoru nav korekti salīdzināt, jo augsta ISO filmu nav iespējams Downsamplot, bet datorlaikmetā lielākas izšķirtspējas bildi ir iespējams downsamplot.
Un ne vienmēr lielāks sensors ir labāks - makro bildoņiem un putnotājiem kak raz labāk APS-C ar lielāku pixel density.
Filmu ar sensoru nav korekti salīdzināt, jo augsta ISO filmu nav iespējams Downsamplot, bet datorlaikmetā lielākas izšķirtspējas bildi ir iespējams downsamplot.
Runādams par pikseļa izmēru, es pieņemu, ka viss pārējais - pielietotie pusvadītāju materiāli, kvantu iznākums, elektroniskā shēma, procesors u.t.t. ir identiski. Protams, ka jaunākās paaudzes mazāks pikselis daudzos gadījumos iekabinās lielākam senioram. Izņēmumi apstiprina likumsakarības.
Par to, kurš pielietojums kuram labāks es nerunāju vispār, tā mēs beigsim tikai rudenī. Pamatā to nosaka darba uzdevums un minimālās kvalitātes prasības, kas jāizpilda.
Filmas un sensora salīdzinājums ir ļoti pamācošs, jo nav tās milzīgās pikseļu īpašību un izmēru bagātības, kas digitālajās kamerās, bet ir milzīga formāta izvēles brīvība, un labāk var izprast formāta un optikas lomu. Var stūķēt vienas un tās pašas markas filmu dažādās kamerās. Var salīdzināt vēl daudz ko - dinamisko diapazonu digitālajai un analogajai fotogrāfijai (filmai to sauc par fotogrāfisko platumu), var salīdzināt sākotnēji piereģistrētā signāla (pikselim brīvo lādiņu daudzums filmai -slēptā attēla centru daudzums) pastiprinājuma koeficientu (pikselim elektroniskais pastiprinātājs, filmai - ķīmiskā attīstīšana) Un visu šo līdzību rezultātā saprast, kā ir iekārtota tā Visuma daļa, kuru mēs apdzīvojam.