Es jau tā kā lietoju tos kam izteiktāk atdala foķa zoonu no nefooķa attiecīgi nefoķis maigs ne agresīvs, bet ja vajadzētu bildēt lego klucīšu reklāmu ar ZS egli foonā, tad šis būtu ļoti atbilstošs.
Tas gan taisnība, ka var likt objektīvam priekšā mellu papīru ar attiecīgas konfigurācijas caurumu - vienu gadu pārdevu "energoceltniekam" kartiņu kur girļandu bļiki bija viņu tā trejlapīša formā
Mani ritīgi pārsteidza šis zenitars tik ar kkādu parastu 6lapiņu blendi - ass, kontrastains, krāsains - tuvāks japāņu viduvējai optikai nekā bezcerīgajai krievu.
pirku Latgalītē pa latu tāpat kā heliosi maksāja - pardevu notīrītu un dārgi
Ar sešām man arī bija vēl 80-tajos, tik tas bija parastais Zenitar-M, viens no nedaudzajiem jēdzīgajiem krievu stikliem, es to lietoju ar Ricoh Singlex TLS, jo bija labāks par viņa kitenieku Rikenonu 50/2. Šis ir padlaiku nanotehnoloģiju šedervs, ME, ar fragmas datu nodošanu uz kameras superautomātiku. Laikam jau 6 lapiņu irisa diafragmai vidusmēra pohainais sļesarj-sborščik Vasja nespēja trāpīt pielodēt visus kontaktu vadiņus, tad nu atrada šo ģeniālo risinājumu ar diviem taisnleņķī izgrieztiem bleķiem. Sovetskoje značit otļičnoje, paņimāš!
Tās neiegūst, bokē veidojas pats - zonā, kura ir ārpus iestādītā asuma. Šajā piemērā kvadrāti ir izveidojušies no primitīvās diafragmas kantainā cauruma, te www.fotoblog.lv... ir patīkamāks, jo izplūdumā nav asu līniju, nenovērš uzmanību no galvenā objekta.
ar max lielu gaismasjūtīgo virsmu, lielu diafragmas atvērumu, objektīva fokusa attālumu un tuvu fokusēšanās distanci - nu un jābūt neasajā zoonā kkam kontrastainam.
Jo gaišāka optika un lielāks matrices/filmas laukums jo trakāk var darīties
Nekad neēsmu bijis no boķē snobiem, kuri dročī skatoties uz perfektiem rimbuļiem un nodirš visus kuriem tādu nav. Gluži otrādi - es baigi lielo uzmanību boķē kvalitātei nepievēršu, jo uzskatu ka bildes asumam un boķē daudzumam ir lielāka nozīme, kā boķē zīmējumam... ...Bet man ir jāatzīst - šitais izskatās tiešām iespaidīgi.
Varbūt priekšplānā ir ok, bet fonā tāds smacenieks.. izplūdis ķīselis un tāds zampīgs bez dzidruma. Man otra bilde stipri labāk patīk. Varbūt ir kāda situācija kur ir labi, bet ne konkrētā bildē.
Bildes protams ir brāķi - elementāri nedaeksponētas (ja fokusā esošā meitene bildēta), bet arī ar korektu ekspozīciju kreisā bilde neko neiegūtu savukārt labējai arī nedagaismotā brāķī ir dzidri (salīdzinoši) tie bļiki.
Vēl labajai pusei objektīva konstrukcija ir tāda, ka tālāk no centra bļikus griež ovālus objektīva korpuss canon 1,2/85mm šķiet bija līdzīgi kamēr ir optika kur jaliek saules blende, lai tā notiktos
Ko Tu, vecais duraks, saproti!? Štrunts par to FF! Īstenie un vienīgi pareizie Zinātāji Tev pastāstīs par tūkstošu jevriku vērto unikālo optiku, bez kuras nekāds FF , MF uc FFFF nav skatīšanās vērts!.. Vot, ja Tev ir kaučkāds Leica Ku-Ku-tārs F1,0, tad Tu esi vecis, a pārējie knipsētāji tādi s..brāļi vien ir... Apmēram tā, ka Tu ar savu Loganu (un es ar savu Boru arī) esi galīgs plebejs- lai būtu cienījams cilvēks, gādā vismaz Poršes Kaijeni... Lieldienās krievu teicieni saka, ka nevis cilvēks krāso olas, bet pavisam otrādi- pareizas olas izdaiļo to īpašnieku.
Schneider:Bet bildē tak ir neskāds 60-to gadu Ostins-mini, nevis Bora.
Mēs jau arīdzan šeit nespriežam par sētas kaķu vaislas problēmām , bet gan par nopietnas optikas ietekmi uz īsteno fotoģēniju daiļradi. Paklusē, vecais čangal' - kad Jelgavas Bresons runā, plebejiem jāpiever žaunas...
P.S. Ja Tev nav miera par manu bildi, tad tas ir pilnīgi svešs "Mini" pie kura kādreiz piepozēju dēļ saviem "mini" gabarītiem (1,94 m)
Ne mazākā sakara ar ISO. Foruma vienteikuma atbildes nav pareizais ceļš. Sāc ar Vikipēdiju un to, ka skolas grāmatā iedrukātā lēcas formula saka, ka ass objekta attēls ir TIKAI VIENĀ attālumā no optiskā centra: Visur citur objekta punkti attēlojas kā apaļi kleksīši. Par cik mūsu redzei kā jebkuram optiskajam instrumentam arī piemīt izšķirtspēja, tad attēls liekas ass visā tajā apgabalā, kur kleksīša izmērs ir mazāks par acs izšķirtspēju. Tas ir ASUMA DZIĻUMS. Un no bildītes viegli saprotams, ka, jo mazāku lēcas diametru mēs lietosim (griežot ciet diafragmu), jo šaurāks būs izmantotās gaismas kūlis un jo lielāks kļūs asuma dziļums. Tāpēc visi smukie un nesmukie bokē parast ir bokē drāzēju diskusiju objekts tikai gaišo objektīvu gadījumā. Un tagad lasi tālāk: en.wikipedia.org...
Tas ir Sony FE 100 F2,8 STF GM OSS, pieteikts tikko 7.februārī. Par bokē ražotājs raksta: Manufacturer description: The Sony FE 100mm F2.8 STF GM OSS' defocus capabilities are made possible by the lens’ advanced optical structure, as it features a newly designed 11-bladed aperture and a unique optical apodization lens element. Similar to a neutral density filter that increases in density towards the edges, the apodization element creates beautiful transitions of in-focus to out-of-focus areas within an image, making for exceptionally soft, smooth bokeh that adds depth and dimensionality.
P.S. Minoltnieku kopijas pa manam ir sen pagātnē. Manai pirmajai digi-spogulenei bija 18-70 kitenieks, par kuru rakstīja, ka precīzi vecā shēma tikai ar citu nosaukumu. Un baigi sūdīgs. Reiz nejauši salīdzināju ar meitas Tamron, bijām vienu un to pašu bildi vienās kristībās uztaisījuši. Nekavējoties pārdevu. P.P.S. Būtiskākais visos jaunajos stroķos ir lielais daudzums asfērisko un atšķirīgo dispersiju lēcu, lietiņu, kuru tehnoloģijas vēl nesen bija pārāk dārgas un droši vien arī nepilnīgas, lai plaši pielietotu.
Cik lasu baumu lapās, tad patentēts tiek pilnīgi katrs objektīvs. Liela daļa tā arī paliek patentos un nekad netiek uztaisīti. Nav ne jausmas, cik strikti juridiski ir noteiktas patenta robežas, citiem vārdiem sakot, cik lielām jābūt atšķirībām, lai drīkstētu taisīt pakaļ kādam citam patentam.
TesMens: Kopīgā sistēmas gaismjutība atkarīga no sensora lieluma tādā mērā, ka lielāks sensors pie tās pašas objektīva gaismasspējas saņems proporcionāli vairāk gaismas. Tādēļ kaut kāds FF aparāts labāks par tās pašas paaudzes crop tumsā.
Šo man prāts nesas noprotestēt. Paņem vienu un to pašu filmu, izgriez 35 mm kadru un izgriez teiksim 6x9 cm. Filmas jūtība viena un tā pati, uzstādot vienu un to pašu laiku un diafragmu, Tu dabūsi vienu un to pašu apgaismojumu uz filmas un vienu un to pašu filmas nomelnējumu. Bet FF ir labāks par kropu 2 iemeslu dēļ 1) pie vienādām skaitliskajām izšķirtspējām FF pikseļi ir lielāki, var uzkrāt lielāku lādiņu un to jūtība ir augstāka: 2) pie vienādām skaitliskajām izšķirtspējām sistēmas sensors/objektīvs izšķirtspēja FF gadījumā būs augstāka, jo gaismas difrakcijas ietekme uz attēla asuma zudumu būs tieši tik reizes mazāka, cik reizes atšķiras individuālo pikseļu lineārais izmērs.
P.S. Tieši šāda rakstura sarunu dēļ reiz par visu šo izrunājos plašāk : www.fotoblog.lv...
Cilvēkam vienkārši nepielec, ka ekspozīciju nosaka nevis gaismas daudzums, ko saņēmis viss sensors, bet gan tas, cik to ir saņēmusi katra laukuma vienība. Citādi būtu jāatzīst, ka pie vienādiem visiem parametriem (ISO, Av, Tv) gaiša sižeta gadījumā sensoram ir bijusi augstāka jūtība, nekā bildējot tumšu objektu.
Nu tad noklāj uz grīdas filmu un paskaties, vai nomelnējumi pie liela un maza loga vienādos laikos atšķiras vai nē? Atvainojos par atkārtošanos - www.fotoblog.lv...
Nu tad Tev atliek kaut kur izlasīt, kas ir gaismasspēja, neko vairāk ieteikt nevaru.... P.S.Un ņem vērā, ka gaismasspēja piemīt objektīvam, jūtība piemīt filmai, bet pareiza ekspozīcija - abiem kopā!
Man ir , tik mājās un drukātā variantā. Bet, ja nav problēmu lasīt krievistiski, varu iedot linku: coollib.com... Gaismasspēja (relatīvais atvērums) ir светосила (относительное отверстие), bet gaismas jūtība - светочувствительность. Tur noskaidrosi arī to, kādā vīzē kāds gaismas daudzums nokļūst uz filmas.
TesMens:Vai Tev tas katķisms ir? Es domāju, ka mums ar Gunāru ir terminu nesaderība.
Redzu, ka esi tikpat ietiepīgs, kā Tavi ragulopi. Nu tak nenoskaidroji, kas ir gaismasspēja... Un ar palielināmajiem stikliem bērnībā arī neesi rotaļājies...
Labi, lasi: termini.lza.lv... Definīcija: Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums. Gaismasspēja ir proporcionāla apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāla objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
Plakanai rūtij jeb caurumam, vienalga, lielam vai mazam ir viena un tā pati nulles gaismasspēja, jo fokusa attālums ir bezgalība, tāpēc attiecībā pret apkārtni plakans stikliņš gaismu nesavāc līdzīgi kā lēca, ar kuru pie pietiekami maza fokusa attāluma var kaut ko pat sākt aizdedzināt.
P.S. Definīcijā pievērst uzmanību vārdiem "optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums", jo plakans stikls vai caurums attēlu neveido.
TesMens:kā citādāk nosaukt sistēmas spēju uzņemt vairāk gaismas? Lielākam logam lielāka gaismasspēja. Lielākai priekšlēcai lielāka gaismasspēja. Lielāka lapotnes virsma spējīga saņemt vairāk fotonu, kā mazāka. Lielāka matrica spēj saņemt vairāk fotonu, kā mazāka. Vai- spēj saņemt vairāk gaismas, kā mazāka. To apvienojam saliktenī- gaismasspēja.
Tev jau velk uz vienu solīdu sirmu kungu kurš krīzes laikos uz kursiem piestaigāja - viņam bija pilna pārliecība, ka gaišajiem objektīviem (viņa gadījumā gaišais bija canon 2,8 reportieru rore) f5,6 ir gaišāks nekā tumšo f5,6
Tur nav tālu līdz idejai, ka liela diametra priekšējās lēcas objektīviem lielāka gaismasspēja.
A nav taču nemaz tik sarežģīts teikums - gaismasspēju apzīmē ar ciparu kurš rāda cik diafragmas atvēruma diameri novietojas uz fokusa attāluma.
.
)
Vot, ja Tev ir kaučkāds Leica Ku-Ku-tārs F1,0, tad Tu esi vecis, a pārējie knipsētāji tādi s..brāļi vien ir... 
