Par analogo man nekas nav zināms, bet dēls mūsu laukos bija saaicinājis pāris vairākdienu plenērus Eglīša vadībā. Tie nu bija pilnībā digitāli. Šeit viss notika, būsim iegājuši fotogrāfijas vēsturē:
Neskaldīsim nu matus. Jebkuram procesam sākums un beigas ir analogas. Runa taču ir par to, vai sākotnējais signāls tiek saciparots, lai ar to būtu ērti rīkoties, vienkārši dalīt, saskaitīt, normēt skaitļus u.t.t. Beigās, kad jāapskata rezultāts, viss, protams, atkal ir analogs.
Paldies Gunāram! Sen nebiju Eglīti skatījies. Meistars palicis vēl labāks. Par tehniku, ko viņš lieto, skatot bildes, domāju, ka viņš pamatā lieto pilna kadra digitālo. Tomēr dažos kadros bija skaidri samanāmas skenēšanas pēdas un Fujifilm diapozitīvu garšīgās krāsas.
GG:Paldies Gunāram! Sen nebiju Eglīti skatījies. Meistars palicis vēl labāks. Par tehniku, ko viņš lieto, skatot bildes, domāju, ka viņš pamatā lieto pilna kadra digitālo. Tomēr dažos kadros bija skaidri samanāmas skenēšanas pēdas un Fujifilm diapozitīvu garšīgās krāsas.
Kā izskatās skenēšanas pēdas? Lūdzu, ieliec linku uz konkrēto bildi, ja vari!
Gribi teikt ka skatoties Eglīša bildes tev nerodas sajūta "tas ir dips" , "filma, ganjau negatīvs" ,"cipars" ? Man šķiet tur ir ļoti daudz skanētu filmu, iespējams pārsvarā tur ir filma.
priore:nav korekti runāt par analogu procesu, nezinot to, ka matrica darbojas kā analogais fotonu uztvērējs, bet filma- pēc ir- nav sagaismots konkrētais grauds, tātad 0-1 jeb bināri. Tātad , filma ir digitāla, bet matrica analoga.
Eglītis digitāls tik pēdējos gadus 10 , pirms tam 25 bildēja pamatā uz 6x4,5 un 6x7 formāta Fuji dipiem. Es viņam pašrocīgi esmu apstrādājis simtiem plato filmu Parasti viņš no ekspedīcijām veda 15-20 filmas
Armands:Pētot Eglīša bildes, šķiet, ka cilvēks visu laiku pavada dabā, jo tādas kompozīcijas un dabas apstākļu sakritības noķertas.
Cilvēks kurš strādā profesionāli "Vislulaiku" nepavada , viņš brauc tikai tad kad BŪS konkrētā lieta konkrētā vietā un citur brauc cita laikā Eglītis Biologs kādreiz Dabas muzejā sāka karjēru un fočet mācijās pie Birznieka un Lāča , abis laveni bildredaktori un dabas fotografi.
Vilkaste:Skenēšanas pēdas nespēju saskatīt. Arī neko no fuji krāsām nesagaršoju.
Tad apskati uzmanīgāk! Ņūtona gredzenus jau nu vajadzēja samanīt. Tie veidojas, ja skenējamo filmu piespiež ar stiklu, lai izlīdzinātu filmas izliekumu. Par krāsām, OK, tā var gadīties. Tur vajadzīga pieredze ar šiem materiāliem.
GG:
Tad apskati uzmanīgāk! Ņūtona gredzenus jau nu vajadzēja samanīt. Tie veidojas, ja skenējamo filmu piespiež ar stiklu, lai izlīdzinātu filmas izliekumu. Par krāsām, OK, tā var gadīties. Tur vajadzīga pieredze ar šiem materiāliem.
Neredzu ņūtona gredzenus. To nevar būt, jo filmas apstrādājis Lunis! nespēju iedomāties profus, kuri publicē bildes, kas ir tehniski brāķi. Uzraksti konkrētās bildes numuru, ur redzi ņūtona gredzenus. Drīzāk te varētu būt trepīte, kas rodas , kompresējot bildi tā, ka zūd pustoņi maigajās pārejās miglā vai citās 'tonālajās pārejās.
Vai tikai Tu, GG, neesi bijis kriminālistikas eksperts? Ir, Vikaste, tur tie gredzeni, 1/3 no augšas un 1/3 no labās malas zilā mākoņa apakšdaļā. Parasts skatītājs neievēros, bet ar vanaga aci var ieraudzīt! Redzi taču, kāds skatiens ir GG profilbildē.
GunarsII:Vai tikai Tu, GG, neesi bijis kriminālistikas eksperts? Ir, Vikaste, tur tie gredzeni, 1/3 no augšas un 1/3 no labās malas zilā mākoņa apakšdaļā. Parasts skatītājs neievēros, bet ar vanaga aci var ieraudzīt!
Gunār, beidz apsmiet! Tie tak durās acī tā kā sīpoli uz pannas
Vilkaste:Kundziņš, iespējams, bija pirmais, kurš sāka bildēt krāsainas bildes.
Tu nestrādā gadījumā par dzeltenās preses virsrakstu ģeneratoru?
Pirmie onkuļi sejas ādu, krāsainas bildas taisot, sabeidza pirms Kundziņa ōpis bij piedzimies un bodēs sāka tirgot "Autohromu" lietošanai katram gribētājam pirms Māra tētuks bij šito sauli ieraudzījis...
Armands:Schneider, varbūt ir kas saistībā ar fotogrāfiju (mākslinieciski, kompozicionāli) latviski?
Nav. Ir šim pašam autoram grāmata kurā vienuviet sarakstītas diezgan daudz lietas par proporcijām dabas veidojumos un nedaudz no arhitektu teorijām harmonisku proporciju meklējumos - bet nav izdevies nekādi to sasaistīt ar fotogrāfiskas bildes veidošanu.
Ir grāmata "Vizuālā komunikācija" kurā ir sadaļa kas attiecas uz attēlu, bet vajag priekšzināšanas. Ir vēl izdevumi par kompozīciju mākslieniekiem, bet arī bez pamata līmeņa - bez priekšzināšanām nebūs jēga šķirstīt.
Ābeces par bildes kompozīciju ir biezā slānī, kaut vai Buņimovičs un Hedžko, bet māxlenieciskā komponente ir Dieva dota, to, kuram lācis ausis nobradājis, skolas dziedāšanas stundas par Egilu Siliņu nepadarīs.
Schneider:Ābeces par bildes kompozīciju ir biezā slānī, kaut vai Buņimovičs un Hedžko, bet māxlenieciskā komponente ir Dieva dota, to, kuram lācis ausis nobradājis, skolas dziedāšanas stundas par Egilu Siliņu nepadarīs.
Nav gan šiem kungiem nekas ko varētu saistīt ar kompenes pamatiem - kameras lietošanas pamācība un tālāk jau stāsts "iz dzīves" neapgrūtinot sevi ar tādām lietām kā kompene.
GG:Māri, vai tad Tu vairs nepasniedz tos kompozīcijas pamatus?
Nē - sestais gads jau iet kopš nē. Krīze beidzās un radošās profesijas varēja atmest pedagoģiju. Programma gan palika beigās pieslīpēta gandrīz līdz brošūrelei/grāmatelei, bet grāmatu apgādam atdot ticība neļauj, savukārt pašam izdot... tad jātulko.
GG:Māri, vai tad Tu vairs nepasniedz tos kompozīcijas pamatus?
Nē - sestais gads jau iet kopš nē. Krīze beidzās un radošās profesijas varēja atmest pedagoģiju. Programma gan palika beigās pieslīpēta gandrīz līdz brošūrelei/grāmatelei, bet grāmatu apgādam atdot ticība neļauj, savukārt pašam izdot... tad jātulko.
Nu?! Tātad uz priekšu! Kas traucē? Iedzimtais slinkums? Redzi, ka ir pieprasījums, labu darbu izdarīsi!
