Regulāri uzpeld temati par filmām - no pieredzes ar lielajiem formātiem līdz interesei par Zenītiem. Tad nu jautājums - kā lietojam filmu tehniku, adbilžu varianti:
1. Lietoju intensīvi, tīstu filmas, taisu bildes ar palielinātāju u.tml. 2. Lietoju, bet reti, izbildēju pāris filmas gadā (filmu pāris gados), gan skanēju, gan taisu bildes. 3. Kamera ir, nelietoju, bet pārdot netaisos, jo tā ir ģimenes relikvija, piederējusi slavenībai, nostalžī pēc seniem laikiem, esmu skops, lai labāk appput 1200 gadus, kamēr kļūs par muzeja vērtību. 4. Bija, bet sen esmu notirgojis (izmetis miskastē), filmu atceros kā ļaunu murgu, jo jau pirmajā minūtē nevar pa taisno iemest traukos, feizbukā un pārējos in-sto-gramos. 5. A kas tas tāds - filma?
Man pašam 2.variants ar Canonu AE-1 un 3. ar tēva Smenu.
Nostrādāju ar filmu diendienā ap 30 gadiem (valsts darba rutīnā) un tagad vairs nemaz pat atcerēties negribas. Divas filmu kameras piemiņai glabāju- mana (tēva) pirmā spogulene "Zenīts-S" (~1961 g.) un mans pirmais Canon- EOS-100 (tikai ne digi, bet filminieks).
6. Esmu lietojis daudz, bet nelietoju vairs nemaz. Tehnika sen miskastē, bet ļauns murgs gan tas nebija. No zinātniskās un inženieriskās domas viedokļa vērtēju ķīmisko fotogrāfiju par daudz lielāku "brīnumu" nekā digitālā. Un ja vajadzētu pilnīgam nezinātājam populāri paskaidrot, kā dabū vienu un otru attēlu, tad manuprāt analogās tehnologijas skaidrojums būtu vajadzīgs kudiš apjomīgāks.
Nujā, aizmirsu, ka var pievienot savus variantus. Pilnīgs nezinātājs nekad nesapratīs neviena attēla iegūšanas veida detaļas. Pamatskolas absolvents drīzāk sapratīs sudraba halogenīdu ķīmisko pārvērtību formulas, bet tās pašas pamatskolas fizikas kursā būs apgūti tik elektrotehnikas pamati, kuri nedod nekādu priekšstatu par notiekošo procesora elektronisko shēmu iekšienē.
Ar filmu tieši MB jau arī bija domāts, jo nedomāju, ka kāds vēl adbildēs, ka lieto Kodak Gold vai Agfa HDC un zina miniļapus, kur tās tīsta ar C41. Manējais AE-1 arī ir J.Gleizda, savā laikā ievests pēseresā puskontrabandas ceļā no Spānijas.
KolsDee:Pārdod uz brīdi Mārim, pēc tam atpērc atpakaļ un lieta darīta, būs piederējušas slavenībai.
Tieši vakardien vēlējos uzsākt līdzīgu tematu, tikai mani tas interesē no cita skat punkta-novērtēt tirgus pieprasījumu pēc filmiņu skenēšanas.
Pieskaitu sevi pie jaunās paaudzes, tomēr digitālais man nekad nav bijis, vienreiz izmeģīnāju mantotu fed, un bija pārsteigts par rezultātu. Pēc tam man bija minolta x700 komplekts, tagad canon EOS 5 un Mamiya 645.
Tagad sapratu, ka gribu pašam savu skeneri, bet lētie planšetnieki mani prasības neapmierina. Vēlētos iegādātes nikon coolscan 8000 vai 9000 un, lai atsistu daļu no cenu piedāvāt skenēšana un īres pakalpojumu, bet nav ne jausmas kāds varētu būt pieprasījums...
atkarīgs, vai varēsi kvalitātes un ceņas ziņā piedāvāt ko labāku par BFS, piemēram. es, piemēram, skanēju principā tikai preview dēļ, lai saprastu, kuru bildi kopēt, un tam man der kaut kāds vienkāršais flatbed skaneris.
nonamebrand:Tieši vakardien vēlējos uzsākt līdzīgu tematu, tikai mani tas interesē no cita skat punkta-novērtēt tirgus pieprasījumu pēc filmiņu skenēšanas.
Pieskaitu sevi pie jaunās paaudzes, tomēr digitālais man nekad nav bijis, vienreiz izmeģīnāju mantotu fed, un bija pārsteigts par rezultātu. Pēc tam man bija minolta x700 komplekts, tagad canon EOS 5 un Mamiya 645.
Tagad sapratu, ka gribu pašam savu skeneri, bet lētie planšetnieki mani prasības neapmierina. Vēlētos iegādātes nikon coolscan 8000 vai 9000 un, lai atsistu daļu no cenu piedāvāt skenēšana un īres pakalpojumu, bet nav ne jausmas kāds varētu būt pieprasījums...
Ja filmiņu skanē, tad tas pats digitālais vien sanāks, tikai sarežģītāk un bezjēdzīgāk iegūts. Filmiņa ir vajadzīga tikai tad ja pats ar palielinātāju drukā bildes, un ja vēl bromoilus taisi. Tad tas ir analogais process.
atceros kā ap 2000 gadu aizgāju uz salonu, pats nobildeties un pēc tam grāmatu parkopēt, jau ciparu formātā pirms tam 1999 bildējos citā salonā, uz filmu, ar mokām izkaucu no viņiem negatīvus jāsaka - pie masveida standartiem digitālais foto rullē filma - nav jēgas, ja vien nav platformāta, mākslas foto utml. bija variants, ka bija Zenīts, bet tieši ap 1999 pārdevu , ar visiem objektīviem papildus,objektīvus varbūt nevajdzēja pārdot bet kas to zināja
būs vairāk iespējas, laika utml, kāds Frīda ieteikums būs jāievēro, atgriežoties pie filmas
nonamebrand:man patīk šis "sarežģīts, bezjēdzīgs process" )
Man kā vīrietim vairāk patīk rezultāts.;-) ..un atkarībā no vēlamā rezultāta arī tiek izvēlēts vajadzīgais process. Bet izvēlēties procesu, kura rezultātā tiek iegūts sliktāks rezultāts, man nav saprotams.
3. ar atrunu, neviena slavenība nav pirkstu pielikusi.
Nesen konstatēju, ka kamerā ir pusizbildēta filmiņa. Varētu būt 12 gadu veca... krāsu. Iziets pilns tipiskais ceļš no Smenas līdz Canon M5, kopā evolūcija 10 kameru garumā. Tikai labas atmiņas, pat par attīstīšanas tankā no spirāles nobrukušas filmas ķeskām. Laukos aizvests Krokus un visi pričindāļi.
Ap 1965.g. Barkavas pusē redzēju, kā radiņš fotogrāfs bija savas mājas stiklotās verandas rūtiņas aizstājis ar pozitīva fotoplatēm. Palielām, ap A4 formāta. Sabildēta bija visa viņa dzīvesvietas apkārtne. Man patika.... Tik skops bija, lai kādus mājienus devu, nevienu no vairākiem plēšu aparātiem neuzdāvināja. Tagad tur ne mājas ne ābeļu dārza.
Citagaisma:Ja filmiņu skanē, tad tas pats digitālais vien sanāks, tikai sarežģītāk un bezjēdzīgāk iegūts.
Jau jūtu topiku Gaismas sludekļa garumā. Piedāvāju apspriest jautājumu par audio analodzību.
1. Analogs nozīmē tikai balss saites->gaisas svārstības koncerdzālē->auss bungādiņa. 2. Analogs nozīmē arī balss saites->gaisa svārstības->mikrofona membrāna->elektronisks ieraksta/atskaņošanas trakts->auss bungādiņa. 3. Ko nozīmē punkts 2., bet skatāms mūzdienu TV vai dzirdams šeit, kompī? 4. Cik % mūzikas mīlētāju šodien ir iespēja dzirdēt Jāņa Zābera vai Marijas Kallasas balsi analogā variantā.
Drīzāk jau vajadzētu izbeigt pretnostatīt šīs divas lietas, jo gan analogajos, gan digitālajos procesos visos pārveidojumu posmos ir neprecizitātes jeb kļūdas. Strīds par to, kuras no kļūdām ir "naidīgākas" var stipri ievilkties...
P.S. Bet fundamentāla ciparu tehnikas priekšrocība paliek- pat simtreiz pārrakstīts ieraksts paliek bez izmaiņām, savukārt pa gaisu raidītajam radiosignālam trokšņi klāt nenāk, to identiskā kvalitātē uztver gan raidītājam blakus dzīvojošie, gan tālie klienti. P.P.S. Un "tīri" digitālu" tehnoloģiju nemaz nevaru iztēloties, jo sākums un beigas vienmēr būs analogas. Visdigitālākā varētu būt Morzes ābeces pielietošana.
GunarsII: ...pa gaisu raidītajam radiosignālam trokšņi klāt nenāk, to identiskā kvalitātē uztver gan raidītājam blakus dzīvojošie, gan tālie klienti.
Lattelecom interaktīvajā TV raustīšanos un "bildi kvadrātos" neesi pamanījis? Arī Viasats raida digitālā formātā, bet mākonis ar biezu sniegu bildi pilnīgi norauj. Morzes ābece ir visprimitīvākais AM signāla veids - ir/nav.
Tieši to es gribēju pateikt, varbūt nepietiekami precīzi izteicos. Digitālais signāls tāpat kā datorprogramma vai nu ir, vai nav. Un kad uznāk tas mākonis pie kritiskā līmeņa signāls pazūd, protams, uz robežas ir/nav raustīdamies. Tas ir pavisam kas cits, kā attēla "sniegošanās" analogajā apraidē - jo tālāk tu sēdi un ja vēl švaku antenu uzlicis, jo sūdīgāku bildi/skaņu saņem. Un kur tad vel attēla dubultošanās, ja nāk kāds atstarojums no tuvējiem mūriem.
Ja runā par riktīgi īsto telegrāfu, tad pāris reizes gadā uz dažām stundām tiek iedarbināts šis monstrs Zviedrijā: alexander.n.se... 17,2kHz, 200kW. Antena ir 127m gari seši torņi. Ja grib max analogo šo telegrāfa signālu uztveršanu, jātaisa detektora uztvērējs. Pat ar labu mūsdienīgu uztvērēju, šeit signāls ir pavājš. P.S. RadioTelegrāfs nav AM (amplitūdas modulēts signāls), tas ir manipulēta raidītāja nesošā frekvence.
"švaka antena" - stipri nosacīts jēdziens. Tā var būt plata diapazona pa frekvencēm, bet šauri virzīta, tāpat arī blakus raidītājam un ķert ar naglu, iespraustu antenas ligzdā. Man ar ģeogrāfisko novietojumu 90-tajos bija mūžīgā problēma - skatīties garlaicīgo Latvijas TV vai ķert decimetru viļņos tajos laikos jau progresīvo leišu Tele3, LNK (Laisvas Nepriklausumas Kanalas) un BTV (Baltijos Televizija). Tad nu man bija liela problēma: abi virzieni savstarpēji taisnā leņķī, (katrs radiotehniķis pastāstīs par antenu virziendarbību). Tad nu uz viena masta bija divas antenas ar atsevīšķiem kabeļiem un DMV pristavku...
A lai Dievs pasarg no to laiku mastera-samodelkina vajadzībām!
8. Bildēju darbam un ceļojumu informācijas fiksēšanai (sev un mākslai jau laiciņu nē), atkarībā no darba un ceļošanas intensitātes kādas 20-40 filmiņas gadā. Skenēju un tālāk jau viss datorā. Laboratorijas (mb) nav jau kādus 25 gadus. Joprojām sanāk lētāk kā DSLR ar attiecīgajiem objektīviem iegāde un amortizācija (nesen par ~40€ nopirku vēl A-1 lieliskā stāvoklī). Nostaļģijas nav, tikai aprēķins. Steigai pietiek ar telefonu.
2. summējot gan platās, gan šaurās, izbildēju kādas 10-20 krāsainās filmas gadā. pamatā portras, bet gadās arī visādi citādi brīnumi. skenēt dodu kaimiņu čaļiem, jo pats neesmu tik pacietīgs!
