Aizmirsti un nevajadzīgi jēdzieni BLATS un DEFICĪTS. Bet vipār, veči, mēs par daudz skatāmies pagātnē. Tā ir laba augsne uzrasties visādiem Kvākšķiem. Viens pielūdzējs NilsS jau te mēģina viņu reanimēt... Tāpēc man patīk jaunākās paaudzes saieti, tur ir daudz pozitīvāks skats uz dzīvi.
Tik traki nau, tas nezāle, ja gribēs, uzradīsies arī bez augsnes.
Es vēl gribētu noskaidrot, kas tā bija par dziesmu, kura saulainajā bērnībā skanēja no bateriju rādiķa "Rodina" un pirmā rindiņa bija "Tālē zib sudraba sliedes"...
žiguļi, moskvīči, zapari... fui, kā tādu varēja vispār pirkt?
Man nekad nav bijusi krievu mašīna. Pirmo 82. gadā nopirku Chrysler Sunbeam un sapratu, ka krievu mašīnu es negribu. Kādreiz sīki skolā pa stundu laiku mēģinājām pēc atmiņas uzzīmēt kādu žurnālā redzēto ārzemju mašīnu, cik nu tie rokās kādreiz tika...
smartins:Inomarkas ir lieka buržuju greznība, sevi cienošiem padomju darbaļaudīm tāds pat sapņos nerādijās
-------------- man jau pirmo reizi 4. klasē bija problēmas ar pretpadomju izlēcieniem. Bija jāraksta domraksts "Dzimtene'' un skolotāja minēja, nu te varat rakstīt, kādu jūs to iztēlojaties... ar to pietika, lai man sāktu darboties iztēle/fantāzija. Tā bija dzimtene no manas mājas pagalma līdz Amazones džungļiem, bez robežām Ar tēlainiem aprakstiem...
Jau pēc brīža stāvēju direktores kabinetā, abas ar audzinātāju bija bālas, runāja tā man nesaprotami, audzinātāja prasīja direktorei- jāsūta laikam uz rajonu? Tad mani izsūtīja ārā, ilgi sprieda kaut ko... Ar to jau protams nebeidzās, nāca jauni brīnumdarbi, kā tēma- vai "'mājās kāds ir reliģisks""? protams, ka nē! Tikai uzrakstīju, ka mājās ir bībele, svētbildes un klusiņām pielūdzam to Kungu Nebiju pārradies mājās, kā māte ar audzinātāju jau gaidīja... Abas bija izsmējušās par to, ka nekā tamlīdzīga nav un nevar būt.
Trešais mans nedarbs bija kāškrusts 45 x 45 izmērā uz sienas pirmā septembrī un tas tālajā 1970. gadā, kad vēl teica, psrs, tā laimīgo zeme...
vēlāk mani jau pieaugušāku baidīja ar baltiem lāčiem, bija gan draudzīgi pasniedzēji, kuri tā pa draugam, sak, muti par daudz brūķē pret padomju varu un par daudz uz rietumiem skaties
Es arī klanījos!Par uzrakstu holywood vai wrigleys biju gatavs dzimteni pārdot.Sevišķi mani fascinēja movenpick,piz buin un roventa jo tie bija uz bortiem,kad rādīja hoķi.Un ledus kā spogulis gluds,gluds.Ne tāds kā mums uz dīķa.
A kas tas tāc??? Man vēl Brežņeva laikos bija šitais te: www.radiomuseum.org... Skanēja kā konservbundža, bet toties visu Ļeģendu, Jebļektroņiku un Vegu īpašniekiem siekala tecēja tik dēļ Japan us pakaļējās sienas.
Esi gan,Tu, Schneiderkungs, no dzīves atpalicis. Ilgspēlējošas plates ne tikai nav aizmirstas, bet pat otro "modes" elpu ieguvušas- ne velti pat aparātus priekš biezajiem fanātiem (un ne tikai) joprojām ražo, piemēram:
Es nevis par to. ka plates aizmirstas, bet gan par pašu jēdzienu "ilgspēlējošā". Tai 78, kuru grieza uz patapona, bija tik divas dziesmas, pa vienai katrā pusē, mazās ar 33 abgriezieniem bija ar 3-4 dziesmas, bet tajā, kura izmēros vienāda ar 78, var iespiest līc pat 15-20 dziesmām. Tās tad nu arī sākumā sauca par ilgspēlējošām, bet, izzūdot 78, tas nosaukums aizmirsās. Tādu biju dzirdējis tik kaukur agrā bērnībā.
man šķiet, ka ''šķidrais norēķins'' vai kā to katrā vietā sauca, ir izzudis. kaut kā vairs par pakalpojumiem šo ''polšu'' nedzirdu. kortēlītis un pieci ali ar vairs sirmāku bārdu īpašniekiem pasprūk tikai pa jokam.
Tas gan. Normāli cilvēki ņem naudu, bet ar to, kurš gatavs ko darīt par polšu, bīstami sapīties. Pēc tam vēl gadu vazāsies, diņģēdams: "Kā es tev toreiz to malku saskaldīju..."
zudušie gardumi : beļaš zilce tarhuns hematogens prjaņiks sgušonka tušonka povidla gazirovka karaša ... nē es ticu kā kāds vēl mūsdienās atrod šādu ēdmaņu un fano, bet man kaut kā 20 gadu laikā šie vārdi pazuduši apgrozījumā
Alibaba:zudušie gardumi : beļaš zilce tarhuns hematogens prjaņiks sgušonka tušonka povidla gazirovka karaša ... nē es ticu kā kāds vēl mūsdienās atrod šādu ēdmaņu un fano, bet man kaut kā 20 gadu laikā šie vārdi pazuduši apgrozījumā
hematogenas nopērkams Super Nāto vēl šobatdien, jautājums - vai to pērk ir jau cita tēma karaša - nu ir modernā Kliju maize Prjaņiki - nekur nav pazuduši
pārējie vārdi (izņemot tarhunu), laikam ejot, ir aizvietoti ar "modernākiem"...
toties par frāzi, kad būšu mežā uzzvanīšu, tajos laikos varēja ielikt psihenē...
Ķengaragā vienkārši nolēja no ZILiņa bākas. Tas notika vienkārši, neskatoties uz baisa izmēra piekaramo atslēgu uz bākas vāciņa - apukšā bija noliešanas skrūve - pus rayons ar pļerdakiem da JAVA'm varēja gāzēt...
pieklājīgi skaitijās to skūvi ieskrūvēt arī atpakaļ...
wiencmuzikanc:Tā gan joprojām tur ir. Izskats tikai pamainījies...
Nu nezinu, es savējam riteņus noņemt un sēdekli pieregulēt varu vispār bez aclēgas. Bet nopietnākiem remontiem somiņas saturs nepalīdzēs. Hematogens ir aptiekās.
Par virināmām fortočkām Žuļkai VAZ-2105 tika pasniekc, ka tā ir baisi progresīva iezīme padumjajā autobūvē, pirmā mašīna ar vienlaidu durvju stiklu, bet tur nu man uzreiz iešāvās prātā vecā "zahara" durvis, kuras bija tikpat progresīvas vēl 50.gados. Koka kompis vēl ir uz bēniņiem, ar kaunu jādzīstas, ka aritmētikā mācīja ar to rīkoties, bet kaukā man tas aizgāja garām, tāpat kā visus 11 skolas gadus pieveicu, tā arī neiemācoties krievu gramatikas padežus.
Plates un plašu atskaņotājs. Vēlāk Lapinska onkuļa mūzikas ierakstu veikals tirgū. Atceros par savākto pudeļu naudu, piedaloties visādos tautas deju pasākumos Jēkabpilī un citur, varēju atļauties pa kādai disotēku hits Nr.? Reizi Lapinska onkulis bija izbrīnīts, kad, dāma pusmūžā (mana muterīte komandējumā) prasa viņam visādus Megadeth, Judas priest, Accept u.t.t. Kasešnieks "Vilma", lentinieks "Elfa",pamatskolā kaut kāds elektroņiks, kurš visur tika vazāts līdzi. Vēlāk bij metaļugu veikals Baznīcas ielā, kur esmu atstājis krietnu summiņu par ierakstiem. Meklēju, interesējos. Tagad jaunatnei stāstu, kā bij ar mūzikas iegādi visādā "padvarotņā" neviens īpaši nesaprot.
Schneider:Aizmirstas smukos gabaliņos sagrieztas avīzes vai noplēšamā kalendāra lapiņas ķemertiņā uz naglas.
Tie laimīgie,kas bija dabūjuši tualetes papīru,lepni nesa virteni ar ruļļiem cauri visai pilsētai uzkārtu kaklā kā lauru vainagu.Bet pirmie Kanādas hokejisti(liekas Capitals vai arī Canadiens) nokļuvuši Rīgas Sporta pilī,teica,ka tualetes papīrs tādā kvalitātē,ka bijuši spiesti lietot savus kreklus.
Autiņa 3stūraino fortočku senāk pazinu ar vārdu ‘cūkause”. Ar koka kompi pat ieskaite kārtota (uz ātrumu, par kļūdu diskābels). Te vēl nepieminēts superaparāts „logaritmiskais lineāls”, vietējie koka bija briesmīgi izstrādājumi, bet 60tajos i tādi bija labi (ja tika pie čehu, tāda īsti kustīga no plastmasas un ar dažām papildus skalām – laime bija grandioza, vēl tagad atceros, ka maksāja veselus 10 brežņevlaika viduča rubuļus) Telegramma arī aizgājusi no atmiņas, tāpat kā „pieteikt tālsarunu”. Nepelnīti aizmirsti ikdienas izteicieni galvenajā sadzīves jomā – iepirkšanās procedūrā. ’”Ņemšu, lūdzu izrakstiet...” (ar sekojošo gājienu pie kases un atgriešanos pirkuma saņemšanai) , „Vakar aiz stūra deva...” „Izmeta kurpes...” un pāri visam „Viņš var dabūt...” Ja otram redzot demonstratīvi saburzīja avīzi un to pasniedza, varēja dabūt pa aci, jo visiem bija skaidrs, kur saņēmējs tiek sūtīts. Tāpat, kā teiciens „jāiet palasīt avīzi”.
Tat tu nezini riktīgo, pelēgbrūno krievu laiku ietinamo papīru. Tagadējais baltais tajos laikos gandrīz vai kāzu dāvanu saiņošanai derētu. Un produktu iesaiņošana sarullētā tūtā.
Tas "ķīniešu koks" (labais plastmasas logaritmiskais lineāls) vēl tagad ir.....bet kurš atceras teicienu - pastāvi pie ratiem, kamēr zirgs izlasa avīzi?
Schneider:Tat tu nezini riktīgo, pelēgbrūno krievu laiku ietinamo papīru. Tagadējais baltais tajos laikos gandrīz vai kāzu dāvanu saiņošanai derētu. Un produktu iesaiņošana sarullētā tūtā.
Tagad nemaz tas papīrs nav balts, bet brūns Un sviestpapīrs agrāk bija baltā krāsā. vot
