Nujā, bet ir vēl tāda lieta kā civilizācijas attīstības pakāpe. Ja Staļins=Hitlers=Putlers vienas simtgades ietvaros, tad no krusta karu laikiem ir pagājis vesels tūkstotis gadu, ja jau tie lupatgalvas ir iemācījušies lietot satelītu telefonus, tad gribētos domāt, ka kādu strēķi no krustnešiem ir aizgājuši.
Kad biju pavisam maziņš, mamma man skaidroja:"Nav nekādu dvēseļu. Iedomājies, cik daudz cilvēku ir piedzimuši un nomiruši, un cik biezs būtu gaiss no visām tām dvēselēm, ja tās joprojām te lidinātos..."
Vārdu sakot, piektdien laižu uz tusi aiz Jēkabpils. Nemaz nebūtu nikns pabraukt bišķi tālāk un satikt kādu no Latvijas slavenākās fotovietnes pasažieriem. Ja nu kas sabīdās, raksti leģendu, kur jābrauc.
Latvāņu pietiek tajās plantācijās, kuras ap tiem ceļu riņķiem pie Baložiem, pie mums tādu, paldies Dievam, nav. Un nesēsim, grūti gan būs, bet mēģināsim kā iztikt.
Nu tie ap Ķekavu špicka vien ir - Rūjienas pusē ir nopietni. A viņi jocīgi zvēri - izrādās, ka toksiski tik sākot no kādiem tur plus grādiem - kamer saule zemu var pliks pa jamiem skraidīt a pusdienlaikā jau konkrēti nosvilināties
Nu labi varam sēt topinamburus, spinātus vai kaņepes... mok kukurūzu vai tās 5m saulespuķes - nu, ka tik var redzēt, ka dūšīgi aug.
Topinambūrus sieva bija iestādījusi pirms ~5 gadiem, kaukur salasījās, ka veselīgs dārzenis, pāris reizes sarīvēja salātos, tad tālāku pielietojumu neatrada, tika aizmirsti, bet vēl līdz šim laikam tādi nīkulīgi ap metru gari aug kā nezāle pa dārza malu. 10.gada vētrā saulespuķes ap 3 m augumā, kā brīnums, palika lepni stāvam, kad blakus, 10 m attālumā cūku pupas bija nolīdzinātas kā ar ašpalta rulli.
Pirtij skārdnieks ir aizbremzējis škūrstini, tādēļ šodien tā isskatās vēl šitā:
Oi saputrojos - spināti jau maziņi - sparģeļus jāsēj. Tie ir milzīgi un līdzīgi kā topinamburi un latv āņi grūti iznīdējami.
Laukos īpatnēji, ka sparģeļus neēd, bet izmanto tikai kā puķu piedekorētāju, bet līdz jāņiem droši šos var piļīt nost un ļoti garšīgi - tāpat izaugs vēl un vasaras otras puses milzu krūms nekur nepaliks
sparģeļi laikam ir visvieglāk izaudzējamā delikatese - pareizāk sakot to gandrīz nav reāli iznīdēt Liekas manai plasntācijai ir vairāk gadu kā man.
Kaukāc bioloģiskā terora maniaks... Mani besī tā, pa visiem dārziem isplētušies, Galinsoga parviflora, kura, izrādās, ir kaukādas kolumbiešu zupas sastāvdaļa en.wikipedia.org... Ja Mārim vēl nau, varu aizbraukt ciemos uz Jejgavu ar maisu ar tās paskustvas velēnām un iskaisīt viņa dārzā , garantēti varēsi ēst visu atlikušo mūžu, jo iznīdēt to nevar.
šķiet, ka esmu redzējis... , bet ja tā labi neatceros tātad kaimiņos - man no tāda izmēra ir tik gārses. Ja zālē ielien, tad bēda maza, regulāru pļaušanu viņas necieš. A dobes man maz - no tām attiecīgi visu var izravēt.
Varētu uzmetināt tādu, saskrūvējamu, ažūru pergolu no tievas armatūras un garās pupas paķert - aprīlī drope un jūlijā jau būtu zaļā arka kā muižā
Dzīves jēgu sen jau kādi gudrie noformulējuši: vajagot uzaudzināt dēlu, iestādīt koku un nosist čūsku (čūskas sišana gan ceru, ka nav domāta tiešā nozīmē, bet gan pārnestā) Vai kā teica Korčagins - žizņj nada prožitj tak, čtoby nebilo mučiteļno boļno za bezceļno prožitije gody utt., utjp.
priore:Selenia, kā Tev liekas, vai pirtī var atrast dzīves jēgu, vai tikai fotoprocesā?
(Tā ļumīgā pakaļa traucē koncentrēties).
Dzīves jēgu var atrast jebkur atkarībā no tā, kas kuram šķiet svarīgs.Ticīgam cilvēkam tā varbūt Dieva atklāsme, astronomam - citu galaktiku atradne, putleram varbūt viņa saraustie miljardi un pazemes bunkuri (kā runā), narkomānam - kārtējā deva. Te līgdzīgā veidā var runāt daudz un dikti, bet dzīve piepildīta tad, kad cilvis sasniedzis savu mērķi. Varbūt tā?
Schneider:Priekš manis arī šnabis var pat nebūt izgudrots.
Pareizi kurš muļķis izdomāja labu mantu ar ūdeni sajaukt........ Tīra manta labi svilst un liesmu vieglāk iekrāsot zilu it īpaši fotoknipsētāju tusiņos
Pilnīgi pareizi, trubas var atļauties, ja pirts ir kādā dzīvojamās mājas apkurināmā pagrabā vai tml, šeit būs nerūsējošā bleķa trauks uzliekams starp akmeņiem gara mešanai. Mana pārliecība ir tāda, ka pirtī ir tik divi mazgāšanās līdzekļi - gars un slota, ja ādas poras ir istīrītas no iekšpuses, tad akal piekleķerēt tās ar ziepēm nau prāta darbs. Uz lāvas blakus ir 32 l bundulis ar aukstu ūdeni, ar kuru var aplaistīties pēršanās laikā, par 1,5-2 stundām tas sasilst, beigās noskalojos un ar to ir viss. Galvu var izmazgāt atsevišķi dušā vai zem krāna.
, garantēti varēsi ēst visu atlikušo mūžu, jo iznīdēt to nevar.
