Daugavas lokos pēc skatu torņa rekonstrukcijas nēsu bijis, arī Ilūkstes Mazajā Siguldiņā. Tāpat Balkanu kalnos pie Viļakas tik kaukādā seminārā, bet smuka vieta, kur lielpilsētas iedzīvotājam baudīt meža skaistumu.
priore:plenērs ir ideju ģenerēšanai un realizācijai, sompozijs tik apspriešanai. Tā ka simpoziijā alko svarīgāks faktors.
SIMPOZIJS bez alko nav simopzijs, bet pratsta cūcība!
No Grieķu: συμπόσιον symposion = DZĪRES (kārtīgs metiens ar saviesīgām sarunām, domājams pirts arī šinī formātā labi iederas) Protams laba mūzika un dejotājas!
jā, semināra formāts uz simpozija fona, liekās garlaicīgs, tas vairāk lauksaimniecības jomai - kaut ko, kaut kur iedēstīt ... - Vārds „seminārs” cēlies no latīņu valodas vārda seminarium, kas nozīmē – dēstu audzētava - ....
Tā ir sensāciju kāro žurnālistu folklorizēta frāze. Pasaules gudrākie prāti, Alberts Einšteins, par provi, raksta, ka ir arī ABSOLŪTAS lietas šai pasaulē. Bet mēs, Fotobloga pasažieri, visā drīzumā pārbaudīsim, vai Šneiderpirts ir ABSOLŪTA, vai tikai RELATĪVA, no novērotāja atkarīga pļāpāšana....
Sēnes vajadzēja līdz vakardienai lasīt. Tagad vecs mēness, visas tārpainas būs. Septembrī uz Schneidera pirts laiku par baravikām nav ko sapņot, tad tik cūcenes vien, cūcenes vien.
A_selenia:Sēnes vajadzēja līdz vakardienai lasīt. Tagad vecs mēness, visas tārpainas būs. Septembrī uz Schneidera pirts laiku par baravikām nav ko sapņot, tad tik cūcenes vien, cūcenes vien.
Nu varu arī nākamnedēļ braukt.Nesaki ka sēnes būs kāds izzadzis no mežiem.
Tagad dabu vairāk nesapratīsi, šitās www.fotoblog.lv... gailenes salasīju novembra vidū.
Bet visādi tur skrubji un čakru ievibrēšana pirtī ir ākstība, es tik par tradicionālo senču pirti - ar garu un slotu. Extrēmistiem varu piedāvāt turēt man līdz, peroties ar nātrēm un priežu zariem.
No TesMens tekstiem ēst sagribējās. Eju vārīt pelašķu tēju ar medu. Lūk! Vakar sēnes vēl bija. Guvumā spainis ar apšu beciņām. Un gailenes. Baraviku nekā. Tas Preiļu pusē.
A_selenia:No TesMens tekstiem ēst sagribējās. Eju vārīt pelašķu tēju ar medu. Lūk! Vakar sēnes vēl bija. Guvumā spainis ar apšu beciņām. Un gailenes. Baraviku nekā. Tas Preiļu pusē.
Droši vien jau dod, bet to jādara kosmētikas kabinetos, pirtiņa latviešiem vienmēr ir bijusi gandrīz vai svēta vieta (baznīca tīra dvēseli, pirts - miesu, Dieva priekšā un pirtī visi vienādi u.t.t. )... Medu labāk apēst ar pelašķu tēju. Man gan vairāk patīk medus ar mājas rupmaizi un karstu pienu.
Pie manis visi tiks slānīti ar nātrēm. Sevišķi tie, kuri kaut vai pieļāvuši domu par manis nokleķerēšanu ar pārtikas produktiem, lai tad es pēc tam nevarētu atkauties no mušām.
Baraviku nav tiem, kuri neko nezina par sēnēm. Pilsētnieki.. Baravikas aug viršu klājienos, cirsmās, uz takām un bieži nebrauktiem celiņiem. Šobrīd ir tik daudz, ka likt nav kur.
