Negatīv, ko blamējies- šamai lētā gala plastmasīgajai radiolai (Vega-300) nav nekāda sakara ar kvalitatīvu mūzikas atskaņošanu, RRR un Godmaņpapu (ja nu vienīgi izmantotais tipveida plašu atskaņotāja panelis, ko taisīja "peļu un žurku slazdu fabrīķis" ReMR, kurš teorētiski skaitījās RRR sastāvā).
Šo "Vegu" ražoja nu jau izputējusī Berdskas radiorūpnīca tālajā Sibīrijā.
www.youtube.com... Lūk kur spēks!Šitais verķis mainīja manu pasaules uzskatu un padarīja mani par niknu antisovetčiku!Tieši uz tāda brīnuma pirmoreiz mūžā dzirdēju bītlus!
Es gan bītlus pirmoreiz izdzirdēju uz šitā te: www.rw6ase.narod.ru... Rekorda, ja kas, vēl tagad laukos stāv un pat ķer pāris buļbašu stacijas. Bet bītli bija mazajā platē, Silver Hammer, Lady Madonna, citas neacceros. Vēl arī Obladī bija plānajā zilajā platē.
krievu augstākās klases maģi bija padomju cilvēkam radīti, bet ne visiem pa kabatai...., ar visām no tā izrietošām sekām, un stipri atpalika no ārzemju analogiem ražojumiem, vairākās nominācijās, kā jau viss kopētais un spiestais, daži soļi atpakaļ, dažos parametros nesasniedzami ....
Reāls aparāts. Lika vierū uz plašu atskaņotāja ar vienu kāju. Tai kura tina virsū lenti bija tāda sēne apakšā ar caumuru. Slēda iekšā atskaņotāju un magnetafona piedeva sāka darboties. Jāsaka ka plašu pleijeris bija līdzīgs
par to redzēšanu neiedomājos...., tur pat liekās es kaut kādā lapā pieraxtījos, kaut kad, tagad manu kompi atpazīst, un visu rāda. nu tur laba audio tehnika.
o! šitais hlams bija mans otrais skaņas rīks - nopirku par atpakaļ atdoto piķi atdodot nesataisāmu:
kurš tad attiecīgi bija pirmais
man bija stingri senči un mantiņas dabūju pelnīt sev pats - tādēļ pirmais maģis ienācās salīdzinoši vēlu - šķiet starp 6. un 7. klasi vasarā iepelnīju.
Jā, spoļu Makaki skaitījās par biezo tehniku, bet kasetnieki jau bija tipiskas padumjās kvalitātes paraugi. Bet tajos laikos, bes konkurences, pat no vietējiem krāmiem bija izveidojusies kjaukāda "luksusklase": Majak maģi, Rubin C-2xx televizori, VEF rādiķi...
Schneider:Jā, spoļu Makaki skaitījās par biezo tehniku, bet kasetnieki jau bija tipiskas padumjās kvalitātes paraugi. Bet tajos laikos, bes konkurences, pat no vietējiem krāmiem bija izveidojusies kjaukāda "luksusklase": Majak maģi, Rubin C-2xx televizori, VEF rādiķi...
Majaks jau neskaitījās biezais (bija tak lērums to 001 vertikālo milžu kurus dabūt bija vēl neiespējamak kā majakus) - bija labāk skanošais no budžetniekiem + lentinieki bija viegli labojami. Kasešu majaki skanēja vēl tīri ciešami, bet drausmīgi lūza.
Vinilplates,atskaņotājs un stipreklis +akustika tas ir saprotami.Bet kur mūsdienās likt magnetofonu?Vienalga lenšu vai kasešu?Ko tajā ierakstīt?Ja visu muzonu var nopirkt vai nokačāt oriģinālu,tad priekš kam taisīt kopijas tobiš magnētiskos ierakstus?Kaut vai Lapinska kvalitātē.
Tā bija- kad pēc sava pirmā maģīša "Nota-M", 1975.g. dabūju gandrīz jaunu, super deficītu- "Jupiter-201" ar tumbām, biju reti laimīgs un gana "kruts" vienaudžu lokā...
Vienīgi mani vecāki to prieku nesaprata un ilgi nevarēja piedot, ka tik nenopietnajam nolūkam biju iztērējis institūta absolvēšanas dāvanas naudiņu...
Vieča- protams, šodien lenšu un kasešu maģus pārsvarā glabā tīri nostaļģijai- vismaz man plauktā stāvošais "Olimps-003" tiek darbināts gana reti, kaut ir perfektā stāvoklī priekš sava vecuma- vairāk par to mazdēli priecājas, redzot cik smuki viņš tin un griež tās lielās 26 cm spoles (bilde no WEB'a- ilustrācijai, pašam slinkums uzbildēt tagadējo "setupu")...
viecha:Vinilplates,atskaņotājs un stipreklis +akustika tas ir saprotami.Bet kur mūsdienās likt magnetofonu?
Te viss ir vienkārši un nav vienkārši - šodien vinilplašu atskaņotāji ir tups piedziņas verķis sākot no 50e par vecu bundžu, bet skanēt jau sāk ja ieliek 200e+ galvu (adatu) (starpība ir mežonīga) - var arī lētāku DJ galvu, bet tā, lai ar skan dievīgi plati nesaudzē...
maģis arī ir lieta kas skan lieliski pret cd kopiju plastmasu par mp3 nemaz nerunājot - bet nu viņam arī jābūt +/- advancētam un nav tik vienkārši jamam lentes kvalitatīvi sarakstīt - a ja to paveic, tad klausīties prieks.
viecha:Bet vai lentes vispār kāds ražo?Un kur var nopirkt?
Ebajā pašu vellu var nopirkt, ka tik ir nauda... Tikai vells viņ zin, kādā stāvoklī tā "jaunā" (pareizāk- nelietotā) lenta ir, jo daudzi tirgo no kautkādiem sazin cik veciem krājumiem, piemēram:
Tepat ss.lv ir manītas arī itkā pilnīgi jaunas lentas no kaučkāda ražotāja, bet pats neesmu pircis un lietojis, lai varētu ko spriest. Tās dažas 26 cm spoles, kas man ir piemiņai, esmu pircis Ebay lietotas, no drošiem pārdevējiem un nekādu problēmu neesmu manījis- rakstās normāli, nečīkst un magn.pulveris nost nebirst. Krievu lentas gan liela loterija- daži ruļļi ir bijuši tā salipuši, ka nemaz vaļā attīt nevar...
Man tas Majak kasetnieks kalpoja bez problēmām (izmetu ārā strādājošu). Nopirku tādā kā prezentācijā, itkā pats konstruktors bija atbraucis uz Rīgu. Atstiepu mājās un pirmā dienā jau nestrādā, aiznesu atpakaļ, rūpnīcas pārstāvji ātri sačubināja, turpmākos gadus darbojās bez problēmām. Tāpat prezentācijā nopirku tādu brīnumu kā krievu automātisko veļas mašīnu, kura nokalpoja 14 gadus līdz trumuļa izrūsēšanai. Viss ļoti jauki sakrita, jo sieva arvien uzstājīgāk sāka izteikt tādu ķecerīgu domu, ka man jāpalīdzot mazgāt bērna autiņi.
70-to sākumā krievs vispār līdz kasetēm, domāju, nebija izaudzis. Bet majaku spoles bija slavenākās tieši tajā periodā, kurš man skaitās "līdz armijai" - 70-to pirmā puse. Majak-202 bija visu zēnu sapnis, tik par manu senču skolotāju algu vai manu strojkantorā grants sijātāja vasarā saņemto labāk centos šiki uscirsties (modē taču kļošenes, velvets un frotē dvielīši, kurus veikalos nopirkt nevarēja). 80-to sākumā visi jau centās iedzīvoties kādos pārnesamos verķos, kaut arī baterijas bija depicīc.
Tie bija abģērba gabali, kurus šodien sauc par tēkrekliem, bet tie bija no frotē auduma. Virsū tika vilkta boloņas jaciņa, kura čaukstēja, tajā svīda, bet skaitījās šik-modern, vai otrs variants - velveta jaka, šūta no divu krāsu materiāla.
Diezin vai. Tajos laikos padumjajā radio literatūrā varēja atrast sīkus skaidrojumus par sakarību, kad noteiktā laika sprīdī garām galviņas šķirbai tika pārvietots noteikts skaits magnetizēto daļiņu un ackaņojamo frekvenci. Kā noprotams, ar lentes ātrumu 4,76 nekādas dižās frekvences pat teorētiski nebij isspiežamas.