Friidis:Ja man nebūtu jāatliek visas brīvās naudiņas negatīva lobētajiem fototelefoniem, labprāt pajemtu šādu gadžetu... Kas tas ir- 10 kEur rotaļlietai priekš pārtikuša penža....
Pirms diviem mēnešiem biju piebraucis pie RRR veikaliņa, pēc dažiem liberiņiem, iznāca pa ceļam. Papļāpāju ar to, kurš tajā brīdī bija pārdevējs, izrādās viņi vēl eksistē, nelielās partijās ražo, produkcija iet uz bij. pad. republikām, arī uz Rietumiem un Austrumu zemēm. Produkcija, tā , kura redzama mājas lapā , plus vēl šis tas. Kas seko līdzi, tiem nekādu pārsteigumu, pēdējos gados nekas jauns ne dizainiski, ne tehniski plauktos parādījies nav. Pēc tehniskajiem datiem, ciešamas tumbas, savā cenu kategorijā, ja ne pat labākas par analogiem ražojumiem. kā tur īstenībā/praksē ir, kas to lai zin. Parādīju telefonā savu pagājušā gada būvēto datortumbiņu bildes, vecis aizlikās uz aizkulisēm, un atnesa parādīt RRR pēdējo brīnumu - riktīga izmēra basenieku. pēc skata normāls, difuzors gaišs papīrnieks. apsolīja, ka gadījumā, ja man interesēs, pārdos pa lēto.
Vienīgā konkurētspējīgā tunba, ko no RRR var sastapt, ir S90 zem 100EUR par pāri. Protams, ja labā stāvoklī, ar štatnijiem skaļruņiem un bez nopietnas slimību vēstures. Viss pārējais ir morāli un intelektuāli bankrotējis. Skaidrs, ka ekspadomija taščījas uz deviņdesniecēm, jo tās iesēdušās teju mīta statusā. Tās tak ir tās skandas, ar ko es maziņš būdams jutos jauki! Nu jā, sencis mani maziņu foķēja ar zenītu un bildes foršas!
P.S. Man ir bijusi darīšana ar trim pāriem RRR Giant skandām. Visām trim bija ražošanas defekti, pārsvarā nepareizs fāzējums vidfrekvenču skaļruņiem. KĀ TO VAR NEPAMANĪT? Atbilde - skrūvējot pohujā un neklausoties. Bet nu - za to smagas!
RudeWolf:RRR jau sen kā beigc. Un labi, ka tā - neko prātīgu šamējie jau uj, ku ilgi nav ražojuši.
Citādi jau tas stāsts nemaz nevarēja beigties. Kad impērija sabruka un iestājās "mežonīgais kapitālisms", sadarbojos gan ar VEFu, gan RRR. Nezinu, kas bija pārņēmis šīs firmas, bet tādus vārdus kā loģistika, menedžments, merčendaizings tur neviens dzirdējis nebij. Jau sadarbības beigu posmā VEFs bija izaudzis līdz tam, ka pats piegādāja preces veikaliem, RRR tik tālu netika, sadarbība nomira ātrāk. Būtu liela iedomība viņiem smagi pārmest, jo pats biju tāds pats sociālisma produkts, un galvenā abu sistēmu atšķirība ir tā, ka sociālismā maksāja par saražoto, bet kapitālismā maksā par pārdoto. Līdzīgi ir gājis visiem vietējiem uzņēmumiem, vienalga, no padomijas mantotajiem vai jaundibinātajiem. Pirmie, kas tika apmācīti, kā darbojas kapitālisma ekonomika, bija importētāji. Tiklīdz kāds nestrādāja pietiekami labi un moderni, tā ražotāja pārstāvji dīlera vai importētāja tiesības atņēma bez žēlastības. Visiem pārējiem izziņas ērkšķainais ceļš bija jāiziet pašiem un skola "maksā naudu" un var maksāt arī bankrotu.
RRR gadījumā "sociālistiskā pieeja" attiecas arī uz preču tehnisko līmeni. Tikai dažos RRR skandu modeļos bija parādījušies kupolveida zīda pīkstuļi, visur aizdomīgi sovietiski papīra skaļruņi. Bet skaņa nenāk no kastēm, skaņa nāk no skaļruņiem!!! Pats par sevi jau papīrs nav slikts materiāls, bet tajā jāieliek ļoti advansētas tehnoloģijas. Manis iemīļotā DALI firma vēl joprojā uzskata, ka papīra skaļruņi ir vislabākie, bet savās skandās es ar aci redzu, ka papīrs ir armēts ar smalkiem metāliskiem matiņiem.
GunarsII:... galvenā abu sistēmu atšķirība ir tā, ka sociālismā maksāja par saražoto, bet kapitālismā maksā par pārdoto...
Šito, manuprāt, vēl šobrīd daudzi nesaprot. Okupācijas laiks domāšanu cilvēkiem sačakarēja tik smagi, ka vēl tagad no tās domāšanas atkopties pilnībā nevaram, un tādēļ sovoku laika rūpnīcas uz ūdens gribēdams nevarēja noturēt, tām bija jāaiziet, jo nevar iemācīties vienā dienā saprast, ka jāražo ir tas, ko var pārdot (tas, ko cilvēki grib iegūt), ka lai pārdotu, ir jāmāk pārdot, un ka jāmāk ir saražot pārdodamo preci vismaz kaut cik kvalitatīvi.
50 okupācijas gadi faktiski nozīmē to, ka divas paaudzes tika izaudzinātas ar absolūti ačgārnu domāšanu. Tādēļ tagad, lai atgūtos, vajag atkal 50 gadus. 25 pagājuši, vēl 25 jāpaiet, lai līdz galam vairāk vai mazāk lietas sakārtotos. Un vēl situāciju apgrūtina, ka pie mums ir kaudze ar kremli atbalstošiem kolonistiem, kuri dzīvo kremļa izplatītajā mentalitātē, kas šobrīd pilnībā atjauno sovoku domāšanu - faktiski centralizēta valsts un un dažu caram pietuvināto personāžu monopolu rokās esoša ekonomika bez konkurences, kur iespēju nopelnīt strādājot vai kaut ko radot faktiski nav, bet ir tikai par blatu vai ar spēku tiekot tuvāk galmam (sovoku laikā tā bija partija) un resursiem. Un ja 1/4 vai 1/3 iedzīvotāju ir ar tādu mentalitāti, tas ir smags akmens mums kaklā, kas apgrūtina atkal kļūšanu par civilizētu valsti.
RudeWolf:RRR jau sen kā beigc. Un labi, ka tā - neko prātīgu šamējie jau uj, ku ilgi nav ražojuši.
galvenā abu sistēmu atšķirība ir tā, ka sociālismā maksāja par saražoto, bet kapitālismā maksā par pārdoto
Precīzi. Jācer, ka piedzīvošu tos laikus, kad sovķis būs izsvīsts gana lielā mērā. Pats strādāju audio nozarē un tirgojamies ar visu pasauli. Vēl nesen činīju vadu austiņām, ar ko tiek monitorēts pēdējais Fleetwood Mac ieraksts. Pametot ofisu un sastopoties ar visādām Valsts struktūrām nedaudz atkarās morālais žoklis. Labā ziņa gan, ka viss iet uz augšu un nekad nav bijis tik labi kā tagad!
Runājot par zīdiem un papīriem, kas muzikāli rībinās - nav viena labākā materiāla. Papīrs no metāla atšķiras ar to, ka skaļrunis ar papīra membrānu netaisa lielu AFR pīķi pie breikapa (atvainojos - par akustiku domāju angliski). Metāls un citi cietie materiāli spēlē daudz platākā diapazonā, bet breikapa pīķis ir ļoti liels un grūtāk slāpējams ar filtriem.
Par materiāliem springt nav jēga. Akustika ir kompromisu māksla un viss atkarājas, kā gala lietotājs ar tiem sadzīvo.
Tūliņ sākšu isskatīties pēc Amazones džungļu mežoņa, jo mašīnā man ir kaukāds Panasonic rādiķis, durvīs 13 cm Pioneer divu joslu koaksiālie skaļruņi, esmu tīri apmierināts, jo nemaz nezinu, kas tie tādi AFR breikapi vispār ir.
Lai neskaidro, es ar savām ausīm diezin vai to spēšu sadzirdēt no mašīnas durvīm Radio Skonto mūzikā. Un breikapam gan jau mūsu Pirtszinību savāktne sen ir sacerējusi latviski kādu virslauztni.
Par breikapiem. Skaļruņa membrāna ideāli kustās kā viens vesels jebšu kā vārsts. Reālajā dzīvē ir tā, ka augstākās frekvencēs membrāna zaudē savu formu un kustība nav vienmērīga. Vietās, kur tai tiek piešķirts spēks (kur spoles cilindrs pievienots) tā kustēsies tik ātri, ka malas iepaliks un kopējais laukums izliekties. Stingriem materiāliem tas notiek augstākās frekvencēs, kamēr lokanāki padodas ātrāk.
RudeWolf: Par materiāliem springt nav jēga. Akustika ir kompromisu māksla un viss atkarājas, kā gala lietotājs ar tiem sadzīvo.
Viedi vārdi un šo atziņu esmu "locījis" sarunās ar gala lietotājiem- mazumpircējiem visādos veidos. Skaņa ir ļoti subjektīva. Kamēr iet runa par attēla veidošanas un rādīšanas ierīcēm, vairums cilvēku ir vienisprātis, kur bilde ir labāka. Par skaņu viedokļi mēdz stipri atšķirties, bet daudzi vispār tam nepievērš lielu uzmanību un nekad nav aizdomājušies, kā un kas jāmēģina saklausīt pērkot aparatūru, lai tā būtu laba un galvenais, lai patiktu pašam, jo jāklausās būs pašam, turklāt daudzus gadus.
Tur nevajag kvekšķa līmeņa asu prātu un analītisku domāšanu, lai to issecinātu no žurnālu rakstiem, vienkārši eleptronika attīstās tik strauji, ka vakardienas hai-ends šodien jau ir pārvērties par primitīvu isstrādājumu, kuru ražot ārpus visādām Ķīngapūrām un Taikongām nav vērts.
Nevella neiebraucu - a kāda fiška tajā bikšu vilkšanā pāri galvai? Redzēt, kā griežas spoles? Ja labi pameklē, var atrast arī jau gatavas www.google.lv... bet manējam Sanyo diktofonam kasetes vāciņā tik maza skatāmā šķirba, ka par kasetes uzbūvi darbības laikā nemaz neizdosies pakaifot.
vienīgi jaunu AMPEX vairs nenopirksi, nopirksi jaunu ATR (AMPEX mantinieks), vai RMG (BASF mantinieks). Šīs laikam vienīgās firmas kuras vēl ražo svaigas PRO lentes
Schneider:Nevella neiebraucu - a kāda fiška tajā bikšu vilkšanā pāri galvai? Redzēt, kā griežas spoles? Ja labi pameklē, var atrast arī jau gatavas www.google.lv... bet manējam Sanyo diktofonam kasetes vāciņā tik maza skatāmā šķirba, ka par kasetes uzbūvi darbības laikā nemaz neizdosies pakaifot.
Da muļķa laišana, ja nepietiek naudas bet gribas ripuļus rulēt un krāt
magnetofons un magnētiskā lente ir laba lieta, ja vien varētu ierakstīt no studijas lentes, un vēl labāk, ja magnetofons būtu aprīkots ar 38m/s ātrumu...... , bet savādāk no magnetofona jēgas nav, tik vien kā kolekcijas elements, acu priecēšanai, ja gadījies vērtīgs eksempluārs
tas būtu ideāli pārspiešanas gadījumā......, bet mūsu austiņām pietiktu arī ar 19m/s ..... tas gan ar noteikumu, ka pārraksta no studijas lentas. rakstīt no kaut kā cita mūsdienās neredzu nekādas jēgas...., tā kā studijās arī gan jau vairs neraksta uz lentām, tad no maģa mūsdienās tik vien jēga kā dekors, labi ja darbojās, un ir dažas labi ierakstītas lentas demostrācijām
, bet savādāk no magnetofona jēgas nav, tik vien kā kolekcijas elements, acu priecēšanai, ja gadījies vērtīgs eksempluārs
