Sveiciens blogistiem, vai blogeriem... ir jau aizmirsies kā pareizāk.
Ir šāds jautājums.
Nu jau kādu laiku izklaidējos ar dažādu mūzikas pasākumu bildēšanu, gan LV, gan arī ārpusē. 14.gadā biju un bildēju lielāko un kvalitativāko rokfestivālu Krievijā, šogad nav domas, ka varētu nedoties atkal. Izstāstīt kāpēc, to nevar, tas ir jāsajūt katram pašam. Lūk, ir doma un sarunas, ka es no savām pagājušā gada bildēm kādas 12-15 gab. par katru dienu aizvestu izdrukātas, kaut ko līdzīgu mini-izstādītei par pagājušo gadu. Bet... es skatos un skatos un nevaru saprast, kuras tad būtu tās bildes, kuras būtu jāizvēlas. Man katrai bildei ir savs stāsts un arī emocijas. Faktiski, jāatlasa 12-15 bildes katras dienas reportāžai, A3-A2 formātam. Būšu pateicīgs katram, kurš pametīs kādu domu ar skatu no malas, kuras ir tās bildes, kuras iekrīt acīs cilvēkam, kurš pats tajā pasākumā nav bijis. Nekādas diskusijas šeit netaisīšu un arī nepiedalīšos, bet apsolu, ka uz katru ieteikumu/pārmetumu uz PM noteikti atsaukšos. Festa bildes ir flikerī: www.flickr.com... , albumi: 2014 Nashestvije Day 1, 2, 3. Jau iepriekš paldies un virtuālais alus kauss visiem.
UldisS:... es skatos un skatos un nevaru saprast, kuras tad būtu tās bildes, kuras būtu jāizvēlas. Man katrai bildei ir savs stāsts
Šī jau ir gandrīz precīza konceptuālās fotogrāfijas definīcija - kā stāstus pierakstīt vari pavaicāt Arno Marnicam piemēram.
Vienkāršāk būtu vērsties pie Saskaņas centra PR cilvēkiem - liela varbūtība, ka par Rīgas iedzīvotāju naudu arī varēsi kvalitatīvi nodrukāt un attiecīgā elektorāta mēdijos tiks izstāde izreklamēta.
A ,ar ko tev tās bildes atšķiras? Visas tev ir vienveidīgas;-( nekāda stāsta bildēs nav un arī emocijas tikai retajai ir redzamas, drīzāk kaut kādas ekspresijas...no reportāžas (ja to tā var nosaukt) nerodas iespaids, ka tas būtu" ielākais un kvalitativākais rokfestivālu Krievijā'', nu tā kaut kā, cerams biju noderīgs.
Nav nemaz tur tik daudz ko revidēt, ja sapratu pareizi, kad 12-15 no katras dienas. Es parasti, bildējot koncertus, revidēju bildes pēc šādiem kritērijiem: #1 Neatstāt bildes ar vienu un to pašu mākslinieku, vienādā apgaismojumā un skata leņķī. #2 Ne vairāk kā vienu, plato skatuves kadru. Izņēmums tad, ja notiek kaut kas interesants, kā uguņošana. #3 Neatstāt publikas bildes, kurā ir mazāk par pieciem cilvēkiem. Vārdu sakot - nekādus portretus.
Nu nez, man liekas ka nav nemaz tik vienveidīgi sabliest...cik saprotu tas tak tik matreāls, daudzas dublējas, tas gan...it sevišķi mākslinieki, patīk kā Pozitivus un Nashestvie sabildēts...tur noteikti ir ko izlasīt Ja jāatlasa 12-15 bilži no dienas, tad noteikti uzsvaru liktu uz interesantām skatītāju bildēm, dažas interesantāko mākslinieku bildes...vēl nakts bildes patika...vrb pāris platās kur cilvēki, skatuve redzama...neesmu profs, bet nu tāds ir mans skats no malas
Interesantākie ir skatītāji, tur arī emocijas (viss notiek!). No skatuves emociju praktiski nav (kas pie vainas, mākslinieki vai fotogrāfs, nepateikšu). Kopskati vai nu neinteresanti vai pārsātināti ar detaļām, ka bilde prasās vismaz metru plata. No māxlas viedokļa pietrūkst garā gaišā stikla (pat kāds 4/500 nebūtu bijis par skādi) un spēļu ar platleņķi tuvplānos.
Kā jau senlaiku festivālu fotogrāfs paskatījos internetā, ko mūsdienās pasaule piedāvā šādās reportāžās. Tas pats vecais, kas pirms 30 un vairāk gadiem - ekspresija, emocijas, notikums. Kamēr topika autoram sanācis zinātnieka darbs vardes preparēšanā (asums no žoga līdz pusdienlaikam), izņēmums emociju dēļ ir skatītāji.
Viss ir iespējams. Es neesmu/nebiju nekāds šedevru meistars, bet tajos tālajos laikos (pirms AF) ar grūti grozāmu (fokusējamu) padomju 200-nieku sanāca nesliktas bildes (pilns atvērums 3.5, filma Orwochrome UT18, kurš mūsdienās bildē reportāžas ar tādiem nosacījumiem).
Nebūtu pareizi, ja nepateiktu ar ko mans pasākums beidzās.
Jā, vispirms- nu protams, šie bilžu albumi nekādi nav jāuzskata par gatavu pasākuma reportāžu, protams nē. Tas ir pasākumu bilžu stoks (labi- noliktava), no kurienes katrs atlasa to, kas viņam ir vajadzīgs. Es pats no savām bildēm sadomāju atlasīt reportāžu.
1. Paldies tiem, kuri patiešām man PM iemeta konkrētus padomus gan par konkrētām bildēm, (pat iesūtīja bilžu sarakstu un ieteikumus bilžu apstrādei) gan vispārīgus ieteikumus. Protams, vai tos pieņemt vai nē, jāvērtē man pašam, taču par idejām, viedokļiem- visiem paldies.
2. Pēc flikera skaitītāja, albumus apskatīja nepilns simts pasažieru. Protams, varbūt kāds fans to darīja 3x , bet es nepētīju kuras IP adreses un cik bieži atkārtojas utt. Katrā gadījumā, biju cerējis uz lielāku atsaucību. Kāpēc nebija? Laikam jau tā pati bloga slimība- nu kā es kaut ko viņam teikšu, a ja nu par mani ko sliktu padomās, apvainosies... Tieši tas arī bija tas, ko es gribēju dzirdēt- dažādu cilvēku dažādus viedokļus. Bija, bet no tā simta varēja būt arī vairāk.
3. Bloga lielākie "speci", "guru", tie kuri vienmēr zina visu, izņemot, kad pajautā kaut ko konkrētu- atvainojiet, es esmu pārāk sens šajā blogā, lai mani te kaut kas pārsteigtu. Pati "viedākā publika" tikai paskatījās, un ne reizi vien, bet līdz runāšanai netika. Par ieteikumiem un norādēm, kur, par cik un kā man drukāt...- c'mon, "atpestī mani Dievs no šādiem draugiem, ar ienaidniekiem es pats tikšu galā", neatceros, kurš to teica, bet teiciens labs.
4. Taču tiem, kuri izteica savu viedokli tepat komentāros, ir viena vienojoša doma, kura nevar būt nejauša- bildēs ar māksliniekiem nav emociju. Man tas iedeva pa pieri, jo es redzu (t.i., atceros) emocijas katrā bildē... Tas lika man aizdomāties un pārskatīt ne tikai šī festa bildes, bet arī citas bildes- gan festus, gan koncertus, Dziesmusvētkus, utt. Es mēģināju iztēloties, ko es redzētu bildēs, ja es pats šajā pasākumā nebūtu bijis. Tas protams, nav viegli, bet tomēr. Un tas es atcerējos "kāzu klasiku" jeb- "Jānis ar ģīmi rasolbļodā". Un tad ir divi varianti- tie, kuri paši bija kāzās, tie skatoties šo "klasiku" atcerās- kā tas pats Jānis dejoja valsi ar sievasmāti, kā smaidīja un knieba mīkstumos vedējmātei, kā trenkāja pārējās, bet tās kļūmīgās beigas nemaz neatcerās. Tie kuri nebija- verdikts gatavs- paskat, kas par žūpu, laikam tur visi bija tādi. Uz ko es velku? Bildējot šādu mūzikas pasākumu bildes, ir jāapzinās, kas ir/būs bilžu skatītāji. Un šeit mans jautājums jums, kuri nebija šajā pasākumā, palīdzēt ar atlasi, bija KĻŪDA pašos pamatos. Bildes ir jāatlasa man pašam, jo bilžu skatītāji būs man līdzīgie- tie, kuri bija šajā pasākumā. T.i., ja kāzas jābildē nevis viesiem, bet citiem skatītājiem- "Jāņa klasiku" nevajag bildēt. Kļūdu atzīstu- bet visiem jums paldies. Šī man ir ļoti svarīga atziņa, par ko esmu ar mieru uzsaukt pirmo alus kausu visiem, kuri būtu gatavi par to kaut kad padiskutēt.
Vēlreiz visiem paldies, par alus kausu- droši, tūlīt jau sāksies sezona.
UldisS: 4. Taču tiem, kuri izteica savu viedokli tepat komentāros, ir viena vienojoša doma, kura nevar būt nejauša- bildēs ar māksliniekiem nav emociju. Man tas iedeva pa pieri, jo es redzu (t.i., atceros) emocijas katrā bildē... Tas lika man aizdomāties un pārskatīt ne tikai šī festa bildes, bet arī citas bildes- gan festus, gan koncertus, Dziesmusvētkus, utt. Es mēģināju iztēloties, ko es redzētu bildēs, ja es pats šajā pasākumā nebūtu bijis. Tas protams, nav viegli, bet tomēr. Un tas es atcerējos "kāzu klasiku" jeb- "Jānis ar ģīmi rasolbļodā". Un tad ir divi varianti- tie, kuri paši bija kāzās, tie skatoties šo "klasiku" atcerās- kā tas pats Jānis dejoja valsi ar sievasmāti, kā smaidīja un knieba mīkstumos vedējmātei, kā trenkāja pārējās, bet tās kļūmīgās beigas nemaz neatcerās. Tie kuri nebija- verdikts gatavs- paskat, kas par žūpu, laikam tur visi bija tādi. Uz ko es velku? Bildējot šādu mūzikas pasākumu bildes, ir jāapzinās, kas ir/būs bilžu skatītāji. Un šeit mans jautājums jums, kuri nebija šajā pasākumā, palīdzēt ar atlasi, bija KĻŪDA pašos pamatos. Bildes ir jāatlasa man pašam, jo bilžu skatītāji būs man līdzīgie- tie, kuri bija šajā pasākumā. T.i., ja kāzas jābildē nevis viesiem, bet citiem skatītājiem- "Jāņa klasiku" nevajag bildēt. Kļūdu atzīstu- bet visiem jums paldies. Šī man ir ļoti svarīga atziņa, par ko esmu ar mieru uzsaukt pirmo alus kausu visiem, kuri būtu gatavi par to kaut kad padiskutēt.
Vēlreiz visiem paldies, par alus kausu- droši, tūlīt jau sāksies sezona.
Nu re, tad jau diskusijas nav bijušas veltas. Par lielāko daļu šejienes diskusiju to tomēr nevar pateikt.
Visi tie festivāli ir bizness gan rīkotājiem, gan mūziķiem un pat fotogrāfiem. Tāpēc papildus visiem ieteikumiem izstādē vajadzētu rādīt pašus "ejošākos", populārākos izpildītājus, publikā kādu VIP personu atrast, vārdu sakot bišķi dzeltenu piešprici mēģināt iedot. Un man likās, ka laba materiāla tur ir pietiekoši un tehniski arī labi.
