Jā, šodien tā arī prognozēja, ka elektromagnētisma vilnis būšot spēcīgs... redzēs, kādas sekas elektronikai būs no tā... bet ziemeļblāzmu dzīvē esmu atskatījies caur Ziemeļu absolūti tīrām debesīm aiz Polārā loka, vo ku skati bija... žēl, ka tais laikos nebija man foto tehnikas tai vietā... būs laiks, mēģināšu pēc atmiņas rekonstruēt tos skatus, kā šodien atceros...
ieliekat kautviens vakarnakts ziemeļblāzmas bildi kura nav pārspilgtināta, sataisījuši te visi varavīksnes. respektīvi kā to redz cilvēka acs nevis fullfreimi un cmosi.
Nav tur nekas spilktināc. 15'' ekspozīcija ar ISO 2000. Ja gribi, kā redz acs, telepātiski pieslēdzies pie manām domām, es atcerēšos, kādu to vakar redzēju. Un vēl - man ir krops, nevis fullfreims.
un kā lai redz tie kam nav iespējams ekspozīciju uzlikt ilgāku par 2sekundēm un iso 800 ir maximums? un ir super mega puper krops, ko viņiem darīt, ārī pieslēgties telepātiski?
To gan es nezinu. Tāpat kā to, kā es pirms 40 gadiem būtu varējis nobildēt ziemeļblāzmu ar savu Čaiku-3, kurai garākais eksponēšanas laiks ir 1/30, bet B vispār nav.
Vienkārši ir noteikti sižeti, kuri prasa noteiktu tehniku, es jau arī ar savu kropoto Pentaxi nedomāju taisīt ploterus metrs x divi.
Tādu ziemeļblāzmu šajos platuma grādos (Rīga) neatceros. Izbrīnīja , ka 2 reizes dažādās vietās starojums veidojās kā liels cilindrs, uz kura apakšu varēja raudzīties no lejas. Bet reaktoram teikšu tā - vajadzēja fočēt ar zibspuldzi
priecājoties par smukumu, der aizdomāties, kāpēc ziemeļblāmas redzamas tādos platuma grādos, kādos kādreiz pat sapņot nevarēja .... tas viss tāpēc, ka virs Antarktīdas palielinās ozona caurums, pie kura palielināšanās mēs visi vairāk vai mazāk piedalāmies. Ozona slānis kā zināms aizsargā zemi no radioaktīvo saules daļiņu plūsmas, un polos ir visšvakākais, tāpēc arī tās daļiņas ielaužās atmosfērā un sadeg . Tā kā, laikam ritot , ziemeļblāzmu redzamība uzlabojās aizvien tālāk no pola, tad var secināt, ka esam uz " pareizā " ceļa, un ar laimē starojošu seju raugoties debesīs, tomēr atceramies, par likstām, kuras var piemeklēt zemi mūsu darbības rezultātā ...
Es vairāk par radioaktivitāti un sadekšanu. Lādētās daļiņas, kuras, mijiedarbojoties ar dažādu atmosfēras gāzu molekulām, rada spīdēšanu (sadegt elektronu un protonu plūsma vienkārši nevar) un radioaktivitāte, kādu to saprot mācībā par atomieročiem un dažādām Černobiļām/Fukušimām, ir pilnīgi ačķirīgas lietas.
Ozons aizsargā no UV, saules un citas kosmosa daļas sargā Zemes magnētiskai lauks. Tas, ka redzam blāzmas ir lādēto saules daļīņu spēcīgās plūsmas sekas, ne ozona cauruma lielums - spēcīgā plūsma aizpūš tālāk no poliem...
